Daudzu pasaulslavenu cilvēku sasniegumi ir pierādījums
tam, ka redzes traucējumi vai pat pilnīgs tās zudums nav šķērslis, lai kļūtu
par valsts prezidentu, izcilu dziedātāju vai pat radītu sistēmu, kas palīdz neredzīgiem
un vājredzīgiem cilvēkiem iemācīties lasīt un rakstīt, vēsta kanāls “National
Geographic”.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 43 miljoniem cilvēku
uz mūsu planētas ir aklums, savukārt 295 miljoniem ir vidēji smagi vai smagi redzes
traucējumi. Saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības datiem, mūsu valstī ir
vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, kļuvuši
par invalīdiem.

Viens no galvenajiem saziņas veidiem cilvēkiem ar redzes
traucējumiem ir Braila raksts. To izgudroja francūzis Luijs Brails (1809-1852)
un tas ir pieejams visās pasaules valodās, tostarp esperanto. 

Kopš 2018. gada Luija Braila dzimšanas dienā – 4. janvārī –
atzīmē Starptautisko Braila raksta dienu. Pats Brails bērnībā zaudēja redzi
iekaisuma un negadījuma dēļ, taču jau 15 gadu vecumā radīja jaunu lasīšanas un rakstīšanas sistēmu. Pēc aplēsēm,
mūsdienās to izmanto seši miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem visā pasaulē. 

Godinot starptautisko Braila raksta dienu, kanāls “National
Geographic” piedāvā iepazīties gan ar pašu Luiju Brailu, gan ar citiem
pazīstamiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem! 

<h3>Luijs Brails: personīgā traģēdija un izgudrojums, kas
palīdzēja miljoniem cilvēku</h3>

Braila raksta izgudrotājs Luijs Brails piedzima 1809. gada
4. janvārī franču kurpnieka ģimenē. Kad zēnam bija trīs gadi, viņš, spēlējoties
tēva darbnīcā, nejauši iedūra sev acī ar īlenu. Radās iekaisums, kas vēlāk skāra
arī otru aci, tādēļ Luijs zaudēja redzi. 

19. gadsimta sākumā Parīzē darbojās Nacionālais institūts
neredzīgiem jauniešiem, kas bija viena no pirmajām šāda veida mācību iestādēm
pasaulē. Kad Luijam bija desmit gadi, viņš iestājās šajā institūtā. Jāpiebilst,
ka tolaik audzēkņi galvenokārt apguva amatniecības pamatus, kā arī mācījās
spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Brails apguva čella un ērģeļu spēli.
Pateicoties muzikālajam talantam, viņam pusaudža vecumā bija iespēja uzstāties
viesizrādēs un apceļot daudzas Francijas pilsētas. 

Pirms Brails izgudroja pats savu rakstību, viņš neredzīgajiem
mācīja lasīt pēc institūta dibinātāja Valentīna Ai (1745–1822) radītās
sistēmas. Šīs metodes galvenais trūkums bija tas, ka, kaut arī neredzīgie
varēja iemācīties lasīt, viņus nemācīja rakstīt. 

Jāpiebilst, ka bija pieejams arī visai ierobežots skaits
grāmatu, kuras varēja lasīt pēc Ai sistēmas. Proti, kad institūtā mācījās
Brails, bija pieejamas tikai trīs speciāli neredzīgajiem sastādītas grāmatas.
To lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts
starp divām papīra lapām.

1824. gadā, 15 gadu vecumā, Luijs Brails pabeidza veidot savu
rakstību. Viņu iedvesmoja Napoleona Bonaparta (1769–1821) armijā izmantotais "nakts
raksts", kuru izgudroja Šarls Barbjē (1767–1841). Proti, karavīri tumšajā diennakts
laikā varēja sazināties, neiededzot gaismu un nebilstot ne vārda. Viņi attēloja
burtus, papīrā caurdurot 12 punktus dažādās kombinācijās. 

Jāatzīmē, ka 1821. gadā Barbjē viesojās Nacionālajā institūtā
neredzīgiem jauniešiem, kur iepazīstināja audzēkņus un mācībspēkus ar
"nakts rakstu". Atšķirībā no Barbjē metodes Braila izveidotajā sistēmā
12 punktu vietā bija tikai seši. Tie tika sadalīti trīs rindās, katrā pa diviem
punktiem. 

Svarīgi ir arī tas, ka Braila uz izciļņiem balstītā tehnika
ļāva iemācīties ne tikai lasīt, bet arī rakstīt. Brails vēlāk izveidoja arī
pierakstu skaitļiem un matemātiskajām darbībām, kā arī mūzikas notīm.

Jau pēc pieciem gadiem, 1829. gadā, Braila rakstā tika
nodrukāta pirmā grāmata. Diemžēl Brails nepiedzīvoja brīdi, kad viņa radītais
raksts tika oficiāli atzīts Francijā, jo divus gadus pirms tam nomira no
tuberkulozes. Viņam bija tikai 43 gadi. 1952. gadā, 100 gadus pēc viņa nāves, Braila mirstīgās atliekas tika pārapbedītas
Parīzes panteonā, Francijas ievērojamāko cilvēku atdusas vietā. 

<h3>Džonijs Deps neredz ar kreiso aci</h3>

Vienam no populārākajiem Holivudas aktieriem Džonijam Depam
ir redzes traucējumi, proti, viņš pilnībā neredz ar kreiso aci, bet labajai
acij ir tuvredzība. Tas arī ir iemesls, kāpēc aktieri reti var ieraudzīt bez
speciālajām brillēm. 

2013. gadā intervijā žurnālam “The Rolling Stone” Deps
pastāstīja, ka viņš nekad nav spējis labi redzēt un viss, uz ko viņš skatās,
šķiet izplūdis. Viņš arī piebilda, ka redzes problēmu dēļ ir saskāries ar
daudzām grūtībām profesionālajā jomā. Piemēram, filmējoties “Karību jūras
pirātos”, viņš spēja saskatīt vien dažus desmitus centimetrus sev apkārt. 

Pirms dažiem gadiem, kad aktieris tiesājās ar bijušo sievu
Amberu Hērdu, viņš cita starpā pastāstīja par pazemojumiem no savas mātes
puses. Proti, sieviete sauca Depu par “vienacaino” un lietoja citus aizskarošus
vārdus. Viņš arī piebilda, ka emocionālā vardarbība viņam sagādāja daudz vairāk
sāpju nekā fiziskā.

“Verbālā un psiholoģiskā vardarbība bija sliktāka nekā
fiziskā piekaušana. Sitieni bija tikai fiziskas sāpes, un ar tām tu iemācies
tikt galā, tu iemācies tās pieņemt. Bet psiholoģiskā un emocionālā vardarbība
ir tas, kas mūs attālināja vienu no otra,” teica aktieris.

<h3>Kas kopīgs Bilam Klintonam, Markam Zakerbergam un Kianu
Rīvsam </h3>

Viņi visi ir ne tikai veiksmīgi savās darbības jomās, bet
arī visi cieš no krāsu akluma. Tā ir nespēja normālā apgaismojumā saskatīt un
atšķirt kādu konkrētu krāsu, krāsas vai to toņus. Šī īpatnība bieži
tiek saukta par daltonismu, taču īstenībā daltonisms ir attiecināms
uz nespēju uztvert tikai sarkanu krāsu. 


Jāpiebilst, ka krāsu aklums bieži ir iedzimts, taču to var
izraisīt tīklenes, redzes nerva vai centrālās nervu
sistēmas slimības.

Sociālā tīkla “Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs ir
daltoniķis, kas neatšķir zaļu un sarkanu krāsu. Vienīgā krāsa, kuru viņš spēj
saskatīt visā pilnībā, ir zilā. Iespējams, tieši pateicoties šai Zakerberga
redzes īpatnībai, “Facebook” lietotāji visā pasaulē sociālo tīklu atpazīst pēc
noformējumā izmantotās tieši zilās krāsas. 

No šī daltonisma veida cieta arī slavenais rakstnieks Marks
Tvens (1835–1910). Tā piemīt arī britu kroņprincim Viljamam, vairāku populāru filmu,
tostarp “Pirmsākums”, “Tumšais bruņinieks”, “Starp zvaigznēm” un “Openheimers”,
režisoram Kristoferam Nolanam, aktierim Kianu Rīvsam un daudziem citiem slaveniem
cilvēkiem. 

Arī 42. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils
Klintons, kurš vadīja valsti no 1993. līdz 2001. gadam, cieš no krāsu akluma.
Viņam ir grūtības atšķirt zaļu un sarkanu krāsu, taču viņš spēj saskatīt zilu
un dzeltenu. Jāatzīmē, ka Klintons nav vienīgais ASV vadītājs, kuram bija
redzes traucējumi. Proti, 26. šīs valsts vadītājs Teodors Rūzvelts (1858 –1919),
būdams amatā, pēc boksa cīņas zaudēja redzi vienā acī. 

<h3>Slaveni cilvēki, kas dzīvo ar glaukomu vai tās sekām</h3>

Īru rokgrupas “U2” līderis Bono jau teju trīsdesmit gadu
sadzīvo ar glaukomu. Tā ir acu slimība, ko izraisa paaugstināts acs iekšējais
spiediens. Glaukoma progresē lēni, taču daudzos gadījumos beidzas ar redzes zudumu.
Visā pasaulē no glaukomas cieš apmēram 80 miljoni cilvēku. 

Arī Holivudas leģendai Vūpijai Goldbergai ir glaukoma. Itāļu
tenors Andrea Bočelli piedzima ar retu glaukomas formu, no kuras cieš aptuveni
viens no 10 000 jaundzimušo. Bērnībā viņš daudz laika pavadīja slimnīcās
un ārstiem izdevās saglabāt 10% viņa redzes. Taču 12 gadu vecumā pēc nelaimes
gadījuma futbola spēlē topošais pasaulslavenais tenors kļuva pilnībā akls.

Viņam trāpīja ar bumbu pa labo aci, vienīgo, ar kuru viņš
spēja saskatīt gaismu. Sekoja vairākas operācijas, taču tās nepalīdzēja.
Bočelli vēlāk iemācījās lasīt notis Braila rakstā, kā arī spēlēt klavieres.
Pirmo reizi dziedāšanas konkursā viņš uzvarēja divus gadus pēc redzes zaudēšanas,
būdams 14 gadus vecs. 

Viņš absolvēja Pizas universitāti, kur apguva jurisprudenci.
Pirms veiksmīgas mūziķa karjeras Bočelli vienu gadu nostrādāja par advokātu. Visā
pasaulē šobrīd ir pārdots vairāk nekā 65 miljoni Bočelli ierakstu, un viņš ir
uzstājies daudzās pasaules valstīs, tostarp Latvijā.

Bočelli, protams, nav vienīgais mūziķis, kam redzes zudums
netraucēja izveidot spožu karjeru. Slavenākie mūsdienu mākslinieki ar redzes
traucējumiem ir amerikāņu dziedātāji Rejs Čārlzs (1930–2004) un Stīvijs
Vonders. Čārlzs zaudēja redzi sešu gadu vecumāglaukomas dēļ, savukārt Vonders
neilgi pēc dzimšanas slimnīcā piedzīvotā medicīniskā negadījumā.

Veselība

Slavenības

Veselība 

Daudzu pasaulslavenu cilvēku sasniegumi ir pierādījums tam, ka redzes traucējumi vai pat pilnīgs tās zudums nav šķērslis, lai kļūtu par valsts prezidentu, izcilu dziedātāju vai pat radītu sistēmu, kas palīdz...

Džonijs Deps, Marks Zakerbergs un citi slaveni cilvēki, kam ir redzes traucējumi

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...