Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz
otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju
centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda,
ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā
apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa
kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā
"Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv
reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām,
kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi
iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma.
Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Viņa ieskatā, tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā
Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar
oligarhiem saistītas aprindas. Tas savukārt atstātu zīmogu uz Valsts prezidenta
amatu, radītu viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības
pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radītu šaubas par Latvijas politisko
kursu.

"Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija,
tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem,
gan Maskavai," pauž Valsts prezidents.

Levits vērš uzmanību, ka 2019.gadā viņš tika ievēlēts uz
četriem gadiem. Viņš akcentē, ka Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā
pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā NA un JV atbalstu, Levits
iepriekš izteica gatavību kandidēt arī uz otru termiņu, atkārtoti uzsverot, ka
koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.

"Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot
vērā patlaban briestošo "de facto" koalīciju ar prokremliski
noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis
31.maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties," norāda pašreizējais
prezidents.

Levits aicina arī otru koalīcijas partnera atbalstīto
kandidātu - AS dibinātāju, arhitektu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu - rīkoties
līdzīgi. Valsts prezidenta ieskatā, tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas
valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.

Levits pateicas par atbalstu NA, JV un visiem saviem
domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām
un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka viņš vienmēr ir
iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas
Satversmes ievadā, kura pieņemšanu viņš 2014.gadā rosināja.

Pēc Levita paustā, pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma
vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu
Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā
koalīcija, kuru veido JV, NA un AS. Tādēļ pēc 2022.gada vēlēšanām prezidents
aktīvi iestājās par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami
ambiciozu reformu programmu. Pēc Levita paustā, toreiz viņš uzskatīja, ka šajā
koalīcijā varētu uzņemt arī "Progresīvos".

Jau ziņots, ka līdz šim publiski bija izskanējuši divi
potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu - pašreizējais prezidents
Levits un AS dibinātājs Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli
pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt NA.

Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša
atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim
nebija vienojusies, turklāt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien
neizslēdza, ka arī JV varētu izvirzīt savu kandidātu augstajam amatam.

Levits jau sākotnēji pauda nostāju, ka koalīcijai ir
jāvienojas par vienu kandidātu, citādi veidotos "de facto" koalīcija,
kurā viens koalīcijas partneris "sabloķējas" ar tādiem politiskiem
spēkiem, kuri nedarbojas Latvijas interesēs.

"Es atbalstu nostāju, ka ir jāmēģina vienoties par
kopēju kandidātu. Divi kandidāti ir jau zināmi. Vēl ir iespēja vienoties,"
iepriekš sacīja pašreizējais prezidents.

Kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam sākās 9.maijā
un noslēgsies nedēļas nogalē. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija
pēdējā dienā.Ziņa papildināta plkst.19:21.

Egils Levits

Politika

Valsts prezidenta amats

Aktuāli

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane. VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban...

Egils Levits nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu Valsts prezidenta amatā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...