Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.

Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.

ES budžetu pamatā veido dalībvalstu iemaksas, taču piedāvāto izdevumu palielinājumu paredzēts daļēji finansēt ar jaunu līdzekļu ieguves avotu palīdzību.

EK piedāvā aplikt ar īpašu nodokli lielos uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, aplikt ar nodokli elektroniskos atkritumus, kas netiek savākti pārstrādei, kā arī daļēji nodot Briselei ienākumus, kas tiek iegūti no dalībvalstu tabakas nodokļiem.

Papildu līdzekļi nepieciešami, lai būtu iespējams saskaņot dažādās intereses un vajadzības.

Kamēr vairāk līdzekļu tiek atvēlēti drošībai un aizsardzībai, aug dalībvalstu nacionālais parāds. Lauksaimnieki, kas ir lielākie ieguvēji no pašreizējā ES budžeta, kategoriski iestājas pret iespējamo maksājumu samazināšanu. Tajā pašā laikā jāsāk atmaksāt aizdevumi no tautsaimniecības atlabšanas fonda pēc Covid-19 pandēmijas.

Šobrīd lauksaimniecības, zvejniecības un lauku attīstības subsīdijas sastāda aptuveni pusi no ES budžeta.

EK vēlas atteikties no šīs sistēmas un pārgrupēt līdzekļu struktūru, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem nacionālajiem investīciju un reformu plāniem.

EK vēlas arī elastīgāku līdzekļu piešķiršanas kārtību, lai varētu rīkoties un reaģēt uz strauji mainīgo starptautisko vidi.

EP un reģionu pārstāvji iepriekš kritizējuši EK ieceres, bažījoties, ka līdzekļu pārgrupēšana varētu mazināt caurskatāmību un atbildību parlamenta priekšā.