Tuvākajos mēnešos var gaidīt vērtību sadursmes starp partijām

<div>Nākamā gada valsts budžets tiek pieņemts sarežģītā laikā, Saeimas ārkārtas sēdē, debatējot par nākamā gada budžetu, teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).Valainis debatēja visai enerģiski, tāpēc Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) ministru apsauca, aicinot runāt klusāk.Valainis uzsvēra, ka valsts budžeta likums ir svarīgākais politiskais dokuments, kas atspoguļo partiju redzējumu par valsts attīstību. Viņš norādīja, ka 2025. gada budžets ar 17,9 miljardu eiro izdevumiem tiek pieņemts sarežģītā ģeopolitiskā situācijā - Krievijas iebrukums Ukrainā, sankcijas, tarifi, klimata krīze un citi satricinājumi ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus.Deputāts atgādināja, ka budžetā galvenās prioritātes ir drošība, demogrāfija, izglītība un dzīves dārdzības mazināšana. Valainis pauda bažas, ka parlamenta diskusijas novirzās no būtības un budžets paliek aizēnots ar ideoloģiskiem uzbrukumiem un populismu.Politiķis uzsvēra, ka ārvalstu investori joprojām uztver Latviju kā drošu un rentablu vidi. Kā piemēru parlamentārietis minēja banku solidaritātes iemaksu, kas veicinājusi mājokļu un uzņēmējdarbības kreditēšanu, radot pusotra miljarda eiro pieaugumu tautsaimniecībā. Tika izcelta arī eksporta un apstrādes rūpniecības izaugsme, kā arī ES fondu investīciju pieaugums - no 700 miljoniem līdz 1,45 miljardiem eiro gadā.Valainis norādīja uz nepieciešamību stiprināt energoneatkarību, attīstīt nacionālo kapitālu un veidot Baltijā lielāko tehnoloģiju uzņēmumu, nevis pārdot stratēģiskus aktīvus.Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.</div>

Bizness

Nākamā gada valsts budžets tiek pieņemts sarežģītā laikā, Saeimas ārkārtas sēdē, debatējot par nākamā gada budžetu, teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Valainis debatēja visai enerģiski, tāpēc Saeimas priekšsēdētāja Daiga...

Ekonomikas ministrs pārliecināts, ka ārvalstu investori uztver Latviju kā drošu un rentablu vidi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...