Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Zemākas pievienotās likmes ir izdevīgas arī tiem, kam kredīti izsniegti jau pirms kāda laika, jo tās paver iespējas kredītus pārfinansēt par izdevīgākiem nosacījumiem, norāda ekonomisti, piebilstot, ka citviet pasaulē tā ir visai plaši izplatīta prakse. Godprātīgi veicot ikmēneša maksājumus, tiek dzēsta kredīta pamatsumma, kas kredītu padara mazāk riskantu, kā arī tiek apliecināta kredītņēmēja spēja regulāri veikt maksājumus. Līdz ar to kredīta risks samazinās.

Savukārt zemākam riskam vajadzētu atspoguļoties arī izdevīgākos nosacījumos, tai skaitā zemākās pievienotajās likmēs, bet Latvijā gan tas tā gluži nenotiek, atzīst ekonomisti. Eiropas Komisija secinājusi, ka Latvijā tiek pārfinansēti tikai 2% no kredītiem, ko pārfinansējot, varētu gūt finansiālu labumu. Citās Eiropas Savienības valstīs šis skaitlis ir robežās no 13% līdz pat 35%.

Teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem. Protams, atzīst ekonomisti, ir naivi domāt, ka visi, kam pārfinansēšanās ir izdevīga, to arī darītu. Finansiālais labums var būt pārāk mazs, lai atsvērtu laiku un pūles, meklējot izdevīgāku piedāvājumu. Tāpat cilvēkam var gluži vienkārši patikt viņa banka un pat izdevīgāki kredīta nosacījumi nespētu viņu pārliecināt to mainīt.

Tomēr, pieņemot, ka pārfinansētos tikai daļa no tiem, kuriem tas ir izdevīgi, proti, tikai tie, kuriem ieguvums kredīta "dzīves" laikā pārsniegtu 1000 eiro, kopējais procentu maksājumu ietaupījums būtu mērāms miljonos eiro, aprēķinājuši ekonomisti.

Līdz ar to pamatots ir jautājums, kāpēc Latvijas iedzīvotāji savus kredītus nepārfinansē, un ekonomisti skaidro, ka iemesli ir vismaz divi. Pirmais ir informācijas (ne)pieejamība. Latvijā likums neļauj reklamēt kredītus privātpersonām, līdz ar to arī nav pamata sagaidīt agresīvas mārketinga kampaņas, kurās bankas viena no otras pārvilinātu labākos klientus, kā tas ir ierasts, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu sfērā. Savukārt bez reklāmas, iespējams, liela daļa sabiedrības par savām iespējam nemaz neuzzina.

Otrs iemesls Latvijas Bankas ekonomistu ieskatā ir salīdzinoši augstās kredīta pārfinansēšanas procesa izmaksas, ko veido kredīta izsniegšanas komisija jaunajā bankā, "aiziešanas" komisija esošajā bankā, zemesgrāmatas nodeva, maksa par notāra pakalpojumiem un citas izmaksas. Piemēram, 50 000 eiro lielam kredītam pārfinansēšanas izmaksas var sasniegt pat 1300 eiro. Tā ir liela summa, kas turklāt jāsamaksā uzreiz pārfinansēšanās brīdī, kamēr ietaupījums būs jūtams tikai vairāku gadu laikā. Līdz ar to ekonomistus nepārsteidz, ka tikai maza daļa kredītņēmēju izvēlas savus kredītus pārfinansēt.

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka drīzumā ar Saeimas atbalstu spēkā vajadzētu stāties grozījumiem vairākos normatīvajos aktos, kas atvieglos reklāmas ierobežojumus un būtiski samazinās kredītu pārfinansēšanās procesa izmaksas, aizliedzot "aiziešanas" komisijas, atceļot zemesgrāmatas nodevas un ierobežojot citas izmaksas.

Ekonomisti skaidro, ka šīs pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem sniegs vairākus labumus. Pirmkārt, bankām un citiem kreditētājiem tiek likvidēti šķēršļi, kas traucē aktīvi pārvilināt klientus, piedāvājot tiem izdevīgākus nosacījumus un pievilcīgākus pakalpojumus. Otrkārt, kredītu pārfinansēšanas izmaksas būs ievērojami zemākas. Iepriekš minētā 50 000 eiro kredīta gadījumā pārfinansēšanas procesa izmaksām nevajadzētu pārsniegt 700 eiro iepriekšējo 1300 eiro vietā.

Treškārt, uzsver ekonomisti, būtiski palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem kredītu pārfinansēšana kļūst finansiāli izdevīga. Finansiāla motivācija pārfinansēt hipotekāro kredītu pie jaunajiem nosacījumiem ir aptuveni 48% kredītņēmēju. Vēlreiz pieņemot, ka kredītus pārfinansētu tikai tie, kuriem ietaupījums būtu vismaz 1000 eiro, kopējais ietaupījums būtu mērāms teju 90 miljonu apmērā.

Tāpat ekonomisti norāda, ka reklāmas aizlieguma atcelšana un atviegloti kredītu pārfinansēšanas noteikumi rada pateicīgākus apstākļus jauna tirgus spēlētāja ienākšanai mājokļu kreditēšanas tirgū. Pieņemot, ka uzrodas kāds spēlētājs, kas ir gatavs piedāvāt kaut nedaudz izdevīgākus nosacījumus, nekā pašreiz pastāv tirgū, ietaupījums var būt vēl lielāks.

Samazinot pievienoto likmju līmeni vēl par 0,1 procentpunktu, kopējo procentu maksājumu ietaupījumu iespējams palielināt vēl par 30 miljoniem eiro. Tātad kopumā maksimālais ietaupījums teorētiski varētu būt pat 120 miljoni eiro.

Protams, līdzīgi kā ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, pārejai no vienas bankas uz otru nemaz nav jānotiek, atzīst ekonomisti. Pastāvot riskam, ka klients maina banku, arī esošā banka var būt motivēta izteikt pretpiedāvājumu. Šādā gadījumā ieguvumi kredītņēmējiem ir vēl lielāki, jo nav jāsaskaras ar pārfinansēšanās procesa izmaksām.

Ekonomisti gan atzīst, ka ir mazliet naivi cerēt, ka pat tie kredītņēmēji, kam kredītu pārfinansēšana ļautu ietaupīt nebūt ne mazu summu, to arī darīs. 1000 eiro ietaupījums, piemēram, 10 gadu laikā ir vien pāris eiro mēnesī, kas ne visiem šķitīs pūļu un laika vērts. Tāpat arī no banku puses jābūt vēlmei un aktīvai darbībai klientus pārvilināt.

Ekonomistu ieskatā, pastāvot aktīvai konkurencei, bankām vajadzētu mēģināt pārvilināt klientus. Tāpat ekonomisti uzsver, ka kredītu pārfinansēšanas procesa atvieglošana var nest taustāmu labumu visai plašai sabiedrības daļai, visticamāk, gan ne šogad. Nesen pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz kompensēt 30% no kredīta kopējiem procentu maksājumiem, ir attiecināmi tikai uz tiem kredītiem, kam līgums ir noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim.

Pārfinansējot kredītu, tiek slēgts jauns līgums, tādējādi politiķu sarūpētā kompensācija uz kredītņēmēju vairs neatteiktos. Līdz ar to vismaz 2024.gadā ieguvumus, visticamāk, vēl neredzēsim, prognozē ekonomisti.