Inflācija Latvijā turpmākajos mēnešos varētu atkal pieaugt, gada inflācijai gada nogalē sasniedzot 3-4%, norāda banku ekonomisti."SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,7%. Būtiskākais cenu kritums mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī apģērbam un apaviem. Gada inflācija atkāpās līdz 2,6%. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju veidoja enerģijas cenu kāpums."Vērtējot tuvākā laika perspektīvas, jāsecina, ka inflācija saglabāsies paaugstināta. Savu ieguldījuma daļu uz cenu līmeņa pieaugumu turpinās veidot pakalpojumu sadārdzināšanās," norāda Gašpuitis, piebilstot, ka lielākā nenoteiktība šobrīd saistās ar divām būtiskākajām grupām - pārtikas un enerģijas cenām.Ekonomists skaidro, ka pēc kāpuma gada sākumā globālās pārtikas izejvielu cenas vasaras mēnešos ir stabilizējušās un uzrāda vien nelielas svārstības. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss jūlijā pieauga par 0,6%, sasniedzot 131,1 punktu. Kāpumu noteica graudaugu, cukura un augu eļļu cenu pieaugums, ko daļēji kompensēja gaļas un piena produktu cenu kritums. Vienlaikus pasaulē plaši tiek apspriesta "El Nino" parādība, kas var kļūt par vienu no spēcīgākajiem vēsturē, attiecīgi apdraudot daudzu reģionu pārtikas cenas un pat to pieejamību. Lai gan "El Nino" izpausmes palielina pārtikas cenu pieauguma riskus arī Eiropā, tieša un tūlītēja ietekme, visticamāk, būs neliela. Lielākais cenu pieauguma risks ir cukuram, kafijai, kakao, rīsiem un augu eļļai, jo laikapstākļu izmaiņas to cenas pasaules tirgos ietekmē vairāk.Eiropā pārtikas inflāciju tuvākajā laikā lielākā mērā ietekmēs enerģijas, mēslojuma un transporta izmaksu virzība, kas šobrīd ir cieši saistīta ar ģeopolitisko situāciju Tuvajos Austrumos.Gašpuitis norāda, ka šogad pārtikas cenas, visticamāk, izvairīsies no būtiskām svārstībām un tā nebūs liela aktualitāte. Spiediens uz cenām varētu atgriezties nākamgad, jo ražotāji un tirgotāji turpinās pielāgoties augstākām enerģijas, degvielas un minerālmēslu izmaksām. Šobrīd pasaule ir spējusi novadīt situāciju bez lieliem enerģijas cenu lēcieniem, taču spriedze saglabājas un augstāku cenu riski joprojām ir būtiski.Ekonomists skaidro, ka situācija dažādās izejvielu kategorijās atšķiras, kas nozīmē, ka ietekme veidojas nevienmērīga. Piemēram, noteiktās degvielu grupās, kā aviācijas degviela vai dīzelis, situācija ir saspīlētāka par to, ko atspoguļo naftas cena. Jūlijā ir augusi gāzes cena, kas nozīmē, ka gaidāmajā apkures sezonā pieaugs siltumenerģijas tarifi un ir potenciāls ietekmēt arī elektroenerģijas cenu. Ņemot vērā Eiropas gāzes zemo krājumu līmeni, auksti laikapstākļi var uzturēt paaugstinātu gāzes cenu. Neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, īpaši Tuvajos Austrumos, tiek sagaidīts, ka naftas un gāzes piedāvājums un cenas nākamgad stabilizēsies, mazinot inflācijas spiedienu."Situācijas neprognozējamība joprojām veido iespējas būtiskām cenu svārstībām. Augstākas enerģijas un izejvielu cenas šogad un nākamgad noturēs inflāciju nedaudz virs 3%," norāda Gašpuitis.Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka jūlijā bija viens no straujākajiem mēneša cenu kritumiem eirozonā. Lielāks patēriņa cenu samazinājums mēneša laikā eirozonā reģistrēts vien Grieķijā, kur cenas saruka par 1,4%, un Itālijā, kur tās samazinājās par 1%.Latvijā pārtikas cenu kritumu galvenokārt noteica lētāka maize, mājputnu gaļa, piens un olas, kā arī sezonālais augļu un dārzeņu cenu samazinājums. Vienlaikus ekonomists uzsver, ka šie faktori sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu un neatspoguļo kopējās inflācijas tendences, kas, visticamāk, augustā atgriezīsies."Jūlija dati rada iespaidu par straujāku inflācijas mazināšanos, taču būtiska daļa cenu krituma ir skaidrojama ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma ietekmi pārtikas produktiem. Faktiski pārtika ir vienīgā lielā preču grupa, kurā redzam izteiktu cenu kritumu. Tikmēr pakalpojumu cenu pieaugums joprojām saglabājas augsts, un tieši tas patlaban ir galvenais inflācijas noturības faktors," norāda Purgailis, piebilstot, ka pēdējo 12 mēnešu vidējā pakalpojumu inflācija Latvijā sasniedza 5,5%, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos mēnešos. Kā pauž ekonomists, tas liecina, ka cenu spiediens pakalpojumu sektorā saglabājas noturīgs un inflācijas atgriešanās pie zemākiem līmeņiem vēl nav garantēta.Purgailis papildina, ka arī eirozonā vidēji jūlijā bija vērojams neliels pamatinflācijas pieaugums no 2,4% līdz 2,5%, savukārt pakalpojumu inflācija palielinājās no 3,2% līdz 3,3%.Vienlaikus gada inflācija Latvijā jūlijā saglabājās 2,6% līmenī. Lielāko ieguldījumu cenu kāpumā joprojām sniedza mājokļa uzturēšanas izmaksas, energoresursi un transports. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas gada laikā pieauga par 6,8%, bet transporta izmaksas palielinājās par 4,8%.Pēc Purgaiļa domām, nākamajos mēnešos inflācija var kļūt nedaudz izteiktāka, jo jūlijā novērotais PVN samazinājuma efekts vairs neradīs papildu cenu kritumu. Turpmākajos mēnešos inflācijas rādītājus arvien vairāk noteiks pakalpojumu cenas, darba samaksas pieaugums un energoresursu izmaksas."Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norāda, ka lielā daļā preču un pakalpojumu grupu cenas jūlijā samazinājās pret iepriekšējo mēnesi, un būtiskākais samazinājums vērojams pārtikā (-2%). Sezonas izpārdošanām turpinoties, lētāki bija arī apģērbi un apavi (-3,7%). Nedaudz samazinājās ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas (-0,3%), galvenokārt lētākas degvielas dēļ (-3,5%). Vienlaikus nedaudz pieauga alkohola un tabakas cenas, kā arī sadārdzinājās atpūtas, sporta un kultūras pakalpojumi.Salīdzinot ar jūliju pērn, pārtika vidēji ir par 3,1% lētāka. PVN samazinājums atsevišķām pārtikas produktu grupām ir būtiska daļa no pārtikas cenu deflācijas stāsta, tomēr tendences maiņa novērojama jau ilgāku laiku."Aptuveni gadu pārtikas cenas bija teju nemainīgas, bet pēdējos mēnešos sākušas sarukt. Tas varētu būt pateicoties gan labvēlīgām tendencēm Eiropas pārtikas izejvielu cenās, gan augstākai konkurencei starp tirgotājiem, gan pastiprinātai sabiedrības, valsts institūciju un politiķu uzmanībai. Arī jaunākās ziņas par to, ka pirmā ievāktā pašmāju raža bijusi labāka nekā pērn, liek domāt, ka pārtikas cenu attīstība arīdzan šī gada otrajā pusē varētu būt drīzāk stabila vai pat lejupvērsta," norāda Mālnieks.Viņš skaidro, ka, ieskatoties enerģijas tirgus datos, redzams, ka energoresursu cenas rūpīgi sekojušas haotiskajiem pasaules notikumiem, piedzīvojot krasas svārstības teju katru otro dienu. Tomēr vidēji naftas cena jūlijā bijusi par pāris dolāriem zemāka nekā jūnijā, kamēr vidējā dabasgāzes cena pakāpusies līdz 54 eiro par megavatstundu (MWh). Kaut gan jūlija beigās dabasgāzes cena sasniedza augstāko dienas cenu pēdējo gadu laikā, tā tomēr bija vairākkārt zemāka nekā 2022. gadā.Ekonomists norāda, ka dārgāka gāze kombinācijā ar dabasgāzes krājumiem zem vēsturiski ierastā līmeņa, visticamāk, nozīmēs cenu kāpumu elektrībai un apkurei rudenī. Līdz šim vien daži Latvijas siltumapgādes komersanti paziņojuši par tarifu pieaugumu. AS "Rīgas Siltums" paudis nostāju, ka tarifa pieaugums nepārsniegs 20%. Elektrības cena "Nord Pool" biržā jūlijā bija par piektdaļu zemāka nekā jūnijā. Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi Latvijas noturība pret dažādiem enerģijas šokiem, galvenokārt pateicoties atjaunīgajiem energoresursiem. Piemēram, jūlijā saule un vējš deva 63% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma, mazinot nepieciešamību pēc importa vai dārgākajiem fosilajiem ražošanas resursiem."Pēdējo mēnešu dati liek domāt, ka inflācija šogad vidēji varētu būt zemāka nekā iepriekš prognozēts. Tomēr gluži kā iepriekšējos mēnešos - esam dažu sociālo tīklu ierakstu attālumā no kārtējām krasām pasaules izejvielu cenu svārstībām," pauž Mālnieks."Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka mēneša laikā cenu samazinājums bijis lielāks par sezonai tipisko sezonālo cenu kritumu. Lielāko daļu no šī skaitļa izskaidro pārtikas cenu samazināšanās, kp iespaidoja gan PVN samazināšana atsevišķiem produktiem, gan sezonālie efekti. Mēneša laikā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva par 2% lētāki, bet gada laikā pat par 3,1%.Pārtikas deflāciju veicināja arī pārtikas izejvielu cenas biržās, kas uz pasaulē notiekošā fona ir pārsteidzoši mierīgas. "S&amp;P GSCI" pārtikas indekss gada laikā līdz 3. augustam ir pieaudzis par 9%, kamēr metālu par 36%, bet enerģijas par 68%. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas cenu indekss jūlijā bija par 1% augstāks nekā pirms gada, tai skaitā piena produktu cenas bija par ceturto daļu zemākas. Kviešu cenas ir ap 220 eiro par tonnu, tikai nedaudz vairāk nekā vidēji iepriekšējā desmitgadē, kad ražošanas izmaksas bija daudz zemākas.Strautiņš skaidro, ka pārtikas cenu atspoguļojumu statistikā varētu ietekmēt arī ikdienas preču tirgotāju virzība uz pastāvīgi zemo cenu modeli, pretstatā to šūpošanai augšup lejup uz akcijām balstītajā pārdošanas modelī."Diemžēl turpmāk ir sagaidāms inflācijas kāpums. Runājot par šo brīdi jeb tuvāko nākotni datos, tātad augustu, augstākas, visticamāk, būs degvielas cenas. Arī dabasgāzes cenas atkal kāpj augšup gan daļējas Hormuza šauruma slēgšanas dēļ, gan tāpēc, ka karstums un gaisa kondicionēšana Eiropā palielina pieprasījumu," pauž Strautiņš, piebilstot, ka tas attiecas galvenokārt uz rīdziniekiem, bet tā ir liela daļa tirgus. Viņš norāda, ka bija priekšnoteikumi cietā kurināmā cenu kritumam, bet kārtējās granulu pircēju panikas dēļ cenas gada laikā augušas par 11%.Ekonomists norāda, ka par turpmākajiem mēnešiem ir jāpatur prātā liela degvielas cenu kāpuma risks. Iemesli ir gan Irānas un ASV kara atrisinājuma virzība pretim politiskai neiespējamībai, gan postījumi naftas pārstrādē, tai skaitā Ukrainas uzbrukumos Krievijas rūpnīcām. Tas, ka minerālmēslu cenas saglabājas augstas, agri vai vēlu ietekmēs pārtikas izejvielu cenas, pavasara sezonā vēl varēja iztikt ar iepriekš nopirkto."Augustā gada inflācija jau atkal paaugstināsies, tā būs ap 3%, bet gada pēdējos pāris mēnešos tā, visticamāk, pārsniegs 4%," pauž Strautiņš.Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju - pieauga par 2,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 3,4%.

Nauda

Ekonomika

Inflācija

Sabiedrība

Inflācija Latvijā turpmākajos mēnešos varētu atkal pieaugt, gada inflācijai gada nogalē sasniedzot 3-4%, norāda banku ekonomisti. "SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka šogad jūlijā, salīdzinot ar...

Ekonomisti brīdina: Turpmākos mēnešos inflācija Latvijā varētu atkal pieaugt

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...