Latvijā, par spīti ārējās vides satricinājumiem, ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un strukturāli noturīgāka, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot pirmdien publiskotos pirmā pusgada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) datus.Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka ārējās vides satricinājumi ierobežo tautsaimniecības izaugsmes izredzes, tomēr par spīti tām Latvijas IKP "aug gana ņipri".Ekonomiste skaidro, ka patlaban ekonomikā daudz kas pirmšķietami noris pretēji esošajiem nosacījumiem. Tostarp ārējās vides fons joprojām ir drūms, un šogad to līdzās karam Ukrainā un starptautisko tarifu kūleņiem papildināja karadarbība Tuvajos Austrumos, kas sadārdzina transporta, degvielas, iepakojuma, minerālmēslu un citas izmaksas.Pēc Puķes paustā, tam būtu jāklupina preču un pakalpojumu reālais eksports, tomēr eksports šā gada pirmajā pusgadā ir pat sasparojies. Tāpat ekonomistes vērtējumā sparīgu izaugsmi turpina apstrādes rūpniecība."Viens no svarīgākajiem faktoriem šādām norisēm ir iepriekšējo gadu prāvās investīcijas, kas pakāpeniski sāk kuplināt eksporta produktu klāstu. Jaunas preces sniedz arī jaunu noieta tirgu iespējas. Vēl viens faktors - militāro preču un pakalpojumu pieprasījuma pieaugums," skaidro Puķe.Ekonomiste atzīst, ka arī ar patērētāju un investoru uzvedību ir "līdzīgi kā ar bitēm". Kad kopš 2024. gada otrās puses reālā pirktspēja sāka strauji uzlaboties, privātais patēriņš neauga, precīzāk, - auga, bet ārkārtīgi gausi. Ģeopolitiskais fons pērn un šogad kļuva arvien drūmāks, un parasti tam seko arī iedzīvotāju un investoru piesardzība, tomēr investīcijas jau kopš iepriekšējā gada ir strauji augušas, arī būvniecības un kreditēšanas aktivitāte ir pieaugoša. Modies arī privātais patēriņš.Puķe atzīst, ka tās atkal ir mulsinošas norises, bet ne bez savas loģikas. Puķe skaidro, ka investīcijās būtisku lomu spēlē lielie valsts investīciju projekti un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Savukārt iedzīvotāji kādu laiku atjaunoja augstās inflācijas plucinātos uzkrājumus, bet tagad "drošības spilvens ir uzbužināts", un iedzīvotāji atļaujas tērēt vairāk gan ikdienas vajadzībām, gan iegādājoties un būvējot mājokļus.Puķe secina, ka ārējās vides nenoteiktība saglabājas, bet, kā redzams šogad, ir virkne faktoru, kas sniedz impulsus izaugsmei arī šajos apstākļos."Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka IKP gada pieaugums par 3% ārpus "pandēmijas šūpoļu" perioda pēdējo reizi bija 2018. gada nogalē.Ekonomista vērtējumā "ļoti glīti" attīstās galvenā preču eksporta nozare apstrādes rūpniecība, augot par 5,5%. Tāpat attīstās galvenās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares - komercpakalpojumi, kur izaugsme bija par 4,1%, kā arī informācijas un sakaru pakalpojumi, kur pieaugums bija par 8,3%.Divas pakalpojumu nozares ir sarukušas, bet te Strautiņa ieskatā lielā mērā var vainot ģeopolitiku - mīnusos ir transports par 2,7%, kā arī izmitināšana un ēdināšana par 2,3%. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir kritusies par 3% mežsaimniecības dēļ, par to savukārt vienmēr var vainot laika apstākļus vai vienkārši nelaimīgas sakritības. Tāpat Strautiņš norāda, ka nevar sūdzēties par tirdzniecības straujo kāpumu par 6,4%.Ekonomists atzīst, ka otrajā ceturksnī ekonomiku bremzēja viss, kas ir saistīts ar valsti un tās finansēšanu. Strautiņš norāda, ka priekšvēlēšanu laikā ir populāra retorika par "birokrātijas samazināšanu", taču arī privātajā sektorā daudzi darbinieki tiešā veidā pārdodamās preces un pakalpojumus nerada, viņi pilda vadības un koordinācijas funkcijas, turklāt par to visnotaļ labi saņem, šajā gadījumā lielu sašutumu neradot.Šāda funkcija ir vajadzīga arī valstī kopumā, arī tā ir pievienotā vērtība, uzsver Strautiņš. Valsts pārvalde IKP datos ietver arī operatīvos dienestus, armiju, tāpēc par tās sarukumu gada laikā par 0,6% nevajadzētu priecāties. Ekonomists norāda, ka nav izaugsmes arī otrajā lielajā sabiedriskā sektora nozarē izglītībā, kas pieaugusi tikai par 0,2%. Strautiņš prognozē, ka demogrāfijas "lēnā, bet smagā vilciena" dēļ nākotnē rādītāji izglītībā būs vājāki nekā medicīnā un sociālajā aprūpē, kas augusi par 4,7%.Ja kopējā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī gada izteiksmē auga par 3,4%, tad produktu nodokļu iekasēšana, kas ir svārstīgāka parādība, auga tikai par 0,1%, norāda ekonomists.Aplūkojot IKP no izlietojuma puses, Strautiņa vērtējumā ir apsveicami, ka par 1,9% audzis privātais patēriņš. Vienlaikus Latvijas pragmatiskā mentalitāte liek augstāk vērtēt ieguldījumus nākotnē, jo īpaši fundamentālu vērtību jeb pamatkapitāla veidošanā, kas auguši par 6,5%. Savukārt eksporta pieaugums par 7,7% ir ekonomikas lokomotīve, uzsver Strautiņš.Pēc viņa minētā, ļoti īpatnēji izskatās valsts patēriņa samazināšanās par 2,4% gada laikā, taču īpatnēji izskatās arī tā kāpums par 11,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Strautiņš domā, ka tagad būtībā redzam šī notikuma spoguļattēlu."Tam ir grūti līdz galam noticēt, sabiedriskā sektora darbība realitātē ir mierīgi plūstošs process, arī IKP datos valdības patēriņš no ceturkšņa uz ceturksni parasti mainās par procentu vai mazāk. Taču ļausim statistiķiem līdz galam izbaudīt metodoloģijas maiņas procesu. Pieredze liecina, ka pārrēķinu brīžos šādi grūti saprotami skaitļi mēdz no rindām pazust. Nākamais pārrēķins jau būs pēc mēneša," pauž Strautiņš.Ekonomists atzīst, ka dzīvojam laikā, kad ir visaptverošas globālas politiskas krīzes sajūta, bet vienlaikus ekonomika uzvar politiku. Pēc ekonomista teiktā, ja kāds marta sākumā minētu, ka augustā kravu plūsma caur Hormuza šaurumu būs mazāk nekā ceturtā daļa no vēsturiskās normas, tad pašsaprotama šķistu piebilde, ka pasaules ekonomika tādā gadījumā būs katastrofālā situācijā. "Tātad arī Latvijas ekonomikā, neesam vientuļa sala. Tas tā nav noticis, turpināsim cerēt uz ekonomikas uzvaru arī turpmāk," min Strautiņš.Līdz šodienas datiem "Luminor Bank" prognoze par IKP izmaiņām šogad bija "apmēram 2,5%". Šobrīd nav iemesla domas mainīt, uzskata Strautiņš.Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis atzīst, ka Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī turpinājusi nostiprināties, turklāt izaugsme kļuvusi sabalansētāka nekā gada sākumā, un IKP pieaugums sasniedzis straujāko izaugsmes tempu pēdējo gadu laikā.Galvenie izaugsmes virzītāji bija apstrādes rūpniecība, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare, kā arī tirdzniecība, norāda Purgailis.Raugoties kopš gada sākuma, Latvijas ekonomikas izaugsme kļuvusi daudz plašāk balstīta dažādās nozarēs, skaidro ekonomists. Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas pieaugumu lielā mērā noteica enerģētikas sektors, kur elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozares izaugsme pārsniedza 40%, tad otrajā ceturksnī šo devumu aizstāja daudzveidīgāks nozaru loks. Purgaiļa vērtējumā tas liecina par pozitīvu signālu, jo ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un strukturāli noturīgāka.Viens no būtiskākajiem pozitīvajiem signāliem bijis apstrādes rūpniecības atgūšanās, skaidro Purgailis. Ja pirmajā ceturksnī nozares izaugsme sasniedza vien 1,1%, tad otrajā ceturksnī tā paātrinājās līdz 5,5%. Turklāt pieaugums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, salīdzinot ar 13 apakšnozarēm gada sākumā. Tāpat Purgailis īpaši izceļ informācijas un komunikācijas nozares sniegumu, kas pēc krituma pirmajā ceturksnī otrajā ceturksnī uzrādīja vairāk nekā 8% izaugsmi.Purgaiļa ieskatā pozitīvi vērtējama arī arvien izteiktāka iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās. Piemēram, mājsaimniecību tēriņu pieaugums otrajā ceturksnī paātrinājās līdz 3,7%, savukārt uzņēmumi palielināja ieguldījumus iekārtās un tehnoloģijās. Tas liecina, ka ekonomiskā vide kļūst labvēlīgāka un gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji uz nākotnes perspektīvām raugās pārliecinošāk nekā gada sākumā, skaidro ekonomists.Tomēr Purgailis norāda, ka ir arī signāli, kuriem vērts pievērst uzmanību. Imports otrajā ceturksnī pieauga gandrīz tikpat strauji kā eksports, vienlaikus importa apmēriem joprojām pārsniedzot eksportu. Proti, preču un pakalpojumu imports bija par gandrīz 900 miljoniem eiro lielāks nekā eksports, kas nozīmē, ka ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē saglabājies ierobežots.Vienlaikus darba samaksa gada laikā pieauga par 6,4%, bet uzņēmumu peļņa palielinājās vēl straujāk. Pēc Purgaiļa skaidrotā, šāda tendence var liecināt par saglabājušos cenu spiedienu ekonomikā, tādēļ inflācijas attīstībai nākamajos ceturkšņos būs jāpievērš īpaša uzmanība."Kopumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī pierādīja, ka pirmā ceturkšņa izaugsme nebija tikai "veiksmes faktors", bet gan aizsākums daudz plašākam ekonomikas atveseļošanās procesam. Tomēr priekšā vēl ir virkne izaicinājumu, jo īpaši inflācijas paātrināšanās gada otrajā pusē un tās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi," secina Purgailis."SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pārliecinošo otrā ceturkšņa IKP izaugsmi nodrošināja aktīvs mājsaimniecību patēriņš un investīciju pieaugums. Pienesumu sniedza arī negaidīti spēcīgais preču eksporta apmēru pieaugums, kamēr pakalpojumu eksports saruka. Samazinājās arī valdības patēriņš.Salīdzinot ar vasaras sākumu, makro prognozes šim gadam ir uzlabojušās, lai gan daudzie izaicinājumi mazāki nav kļuvuši, atzīst Gašpuitis. Ekonomista vērtējumā ekonomika ir spējusi demonstrēt pārliecinošāku sniegumu, nekā tās vērtējumi sociālajos tīklos un citviet. Kā gaidīts, viens no nozīmīgākajiem izaugsmes virzītājiem turpina būt investīcijas, arī ES fondu cikls un spēcīgāka riska apetīte nodrošina ne tikai īstermiņa aktivitāti, bet liek pamatu noturīgākai izaugsmei ilgākā termiņā.Nākamgad investīciju aktivitāte, mazinoties ES fondu ieplūdēm, nedaudz noplaks, prognozē Gašpuitis. Taču riska apetīte varētu saglabāties, neskatoties uz nelielu procentu likmju pieaugumu. Tāpat ekonomists norāda, ka spēcīgu atgūšanos uzrāda mājsaimniecību patēriņš, ko turpinās izaicināt inflācija un pirktspējas pieauguma palēnināšanās, kā arī ārējās vides notikumu vadītais noskaņojums. Darba tirgus būs stabils, kas veido apstākļus labvēlīgam patēriņa pieaugumam.Preču eksporta uzrāviens šogad varētu būt spēcīgs balsts izaugsmē, lai gan šāds temps ilgākā posmā nav noturams, prognozē Gašpuitis. Savukārt vājo pakalpojumu eksportu turpmāk ietekmēs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" reorganizācija.Gašpuitis uzskata, ka otrā ceturkšņa spēcīgais sniegums ir uzdevis toni visam gadam un Latvijas ekonomikas veikums apsteigs prognozes. Ekonomists prognozē, ka spēcīgā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē, vienlaikus Latvijas ekonomikas lielākais risks joprojām ir ārējā vide, primāri ģeopolitiskā nenoteiktība un energoresursu cenu svārstības, kas veidos spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un inflāciju, kā arī pārliecību.Nākamgad izaugsme nedaudz piebremzēsies, taču joprojām ir iespējas apsteigt eirozonas vidējo sniegumu, uzskata Gašpuitis. Ekonomists gan atgādina, ka ambīcijas ir sasniegt straujāku izaugsmi, un, lai to sasniegtu, nepieciešamas lielākas investīcijas produktivitātē, inovācijās un mākslīgā intelekta izmantošanā, kā arī eksporta tirgu paplašināšanā. Gašpuitis skaidro, ka bez šiem faktoriem Latvija saglabās mērenu izaugsmes tempu, kas nodrošinās pakāpenisku dzīves līmeņa pieaugumu, bet ne spēju strauji samazināt atpalicību no turīgākajām Eiropas valstīm.Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka ekonomika Latvijā, līdzīgi kā virknē partnervalstu, šogad augusi pārsteidzoši labos tempos, par spīti Hormuza krīzei un augstajai neskaidrībai. Ekonomiste atzīmē, ka pēdējo reizi 3% atzīmi IKP gada izaugsme pārsniedza 2022. gada pašā sākumā, kad vēl turpinājās pēcpandēmijas atkopšanās.Lielākais pienesums ekonomikas izaugsmei otrajā ceturksnī nāca no mājsaimniecību patēriņa, kas auga par 3,7% pret pērno gadu. Cieši saistītajā mazumtirdzniecībā reģistrēts pievienotās vērtības kāpums pat par 5,8%. Zorgenfreija secina, ka iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanās otrajā ceturksnī nav spējusi apturēt iedzīvotāju vēlmi kāpināt tēriņus.Ekonomiste arī vērš uzmanību, ka jūlija un augusta aptauju dati norāda uz mājsaimniecību noskaņojuma uzlabošanos un atgriešanos ap ilgtermiņa vidējo līmeni. Komercbanku klientu karšu tēriņi pret pērno gadu jūlijā auguši pat straujāk nekā otrajā ceturksnī. Tiek arī prognozēts, ka algu kāpums joprojām pārsniegs inflācijas tempus. Tas viss ekonomistei liek domāt, ka patēriņa kāpums turpināsies.Pēc spēcīga pērnā gada investīcijas šogad turpinājušas augt, sparīgu izaugsmi uzrādot arī otrajā ceturksnī, pieaugot par 6,5% pret pērno gadu. Ekonomiste skaidro, ka investīcijas joprojām veicina valsts sektora projekti, tomēr šī faktora pozitīvā ietekme gada nogalē un nākamgad varētu mazināties, ES fondu ciklam noslēdzoties. Zorgenfreijas ieskatā ir pozitīvi, ka kreditēšanā joprojām vērojams straujš pieauguma temps, kas ļauj cerēt, ka privātās investīcijas "pārņems stafeti".Savukārt lielākais pārsteigums pirmajā pusgadā nācis no ārējā sektora, atzīst ekonomiste. Pēc ļoti laba gada sākuma eksports strauji audzis gan pret pirmo ceturksni (par 3,6%), gan pret pērnā gada otro ceturksni (par 7,7%). Ekonomiste norāda, ka galvenais varonis ir preču eksports, kur apjomi auguši divciparu tempos pret pērno gadu.Zorgenfreija skaidro, ka daļēji te jāpateicas reeksporta plūsmām, taču liela loma bijusi arī vietēji ražoto preču eksportam. Tā ekonomistei liek domāt apstrādes rūpniecības dati, kur saražotie apjomi otrajā ceturksnī strauji auguši, un pievienotā vērtība būtiski palielinājusies. Visdrīzāk šis pieaugums ir lielā mērā pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām.Ne tik labās ziņas Zorgenfreijas vērtējumā ir, ka pakalpojumu eksports nedaudz sarucis (par 0,9%), ko visdrīzāk noteikušas transporta nozares nedienas. Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, kas vērsta uz eksportu, bijis ļoti straujš pievienotās vērtības kāpums.Pēdējie dati par ekonomikas attīstību Latvijas partnervalstīs bijuši pozitīvāki nekā gaidīts, piebilst Zorgenfreija. Eirozonā otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme reģistrēta 1% apmērā, Igaunijā kāpums par 1,8%, Zviedrijā par 3,3%, bet Lietuvā, kur aktivitāti veicināja pensiju otrā līmeņa uzkrājumu izmaksa, pat par 4,1% pret pērno gadu. Zorgenfreijas vērtējumā tie ir cienījami rezultāti par spīti tam, ka Hormuza šauruma jautājums joprojām "karājas gaisā"."Swedbank" gan galvenajās partnervalstīs, gan Latvijā šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes nesen uzlabojusi. Jaunākie IKP dati ekonomisti vedina domāt, ka Latvijas ekonomika varētu šogad augt pat nedaudz straujāk par prognozētajiem 2,3%. Tomēr Zorgenfreija atzīst, ka risku netrūkst - saistībā gan ar Irānas karu, gan pasaules enerģijas un pārtikas cenām, gan tirdzniecības konfliktiem, gan mākslīgā intelekta buma tālāko attīstību.LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,7%.Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 21,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 11,491 miljards eiro.

Ekonomika

Aktuāli

Latvijā, par spīti ārējās vides satricinājumiem, ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un strukturāli noturīgāka, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot pirmdien publiskotos pirmā pusgada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) datus. Latvijas Bankas...

Ekonomisti: Latvijā ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un noturīgāka

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...