Šogad ražotājiem būs jārēķinās ar vairākiem izaicinājumiem, taču rūpniecības izaugsme šogad turpināsies, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe secina, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpinās sešus secīgus ceturkšņus, kaut arī globālā nenoteiktība, galvenokārt ASV prezidenta aktivitāšu veidolā, turpina tricināt pasaules ekonomiku un politiku.Puķe uzsver, ka iepriekš kādu laiku bijām tā pieraduši pie vāja un svārstīga snieguma uzlūkošanas, ka šai samērā noturīgajai izaugsmei pat ir grūti noticēt.Ekonomiste atzīmē, ka pasaulē gads aizsācies ar jaunām emocijām, konfliktiem un "iespējamo tarifu jandāliņiem", kuru ietekme uz ekonomikas politikas nenoteiktības indeksiem vēl gan nav redzama, bet tirdzniecības politikas nenoteiktība janvārī ir augusi."Par laimi - Latvijas rūpniecības noskaņojums un eksporta pasūtījumu novērtējums ir mazāk satricināmi, un tos negatīvāk ietekmē notikumi pašmājās vai ģeogrāfiski tuvākās valstīs, piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā, ne starptautiskās tarifu cīņas, un pēdējo divu gadu laikā kopumā bija vērojams noskaņojuma uzlabojums," pauž Puķe."Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pērnā decembrī salīdzinājumā ar novembri ražošana samazinājās par 1,5%, bet kāpums gada izteiksmē noplaka ļoti strauji, līdz tikai 0,3%. Tas ir sliktākais rādītājs kopš marta. Taču Strautiņš akcentē, ka visā 2025. gadā apstrādes rūpniecība auga par 5,5%. Savukārt rūpniecība kopumā auga par 4%, jo ne enerģētikai, ne ieguvei dabas apstākļi nebija labvēlīgi, izņemot gada sākuma "mīksto" ziemu un vasaras plūdus elektrības ražošanai.Runājot par 2026. gadu, janvāra un februāra sākuma vēsturiski gandrīz normālie, bet 21. gadsimtam neierastie laika apstākļi noteikti ietekmēs arī ražošanu, uzskata Strautiņš.Viņaprāt, vislielākā ietekme būs kokapstrādē. Ekonomists norāda, ka ieguvumi ir gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi. Sals palīdz mežsaimniecības darbiem, bet pieaugušais enerģijas patēriņš jau ir veicinājis granulu un brikešu pārdošanu. "Ilgākā laikā varētu noderēt sala palīdzība, "noliekot pie vietas" dažas mēra sajūtu zaudējušas kukaiņu populācijas, kas šūpoja gan izejvielu tirgus, gan galaproduktu cenas," prognozē Strautiņš.Pretēja, bet pavisam neliela ietekme pēc Strautiņa prognozēm varētu būt uz pārtikas ražošanu, kas ir vislielākajā mērā orientēta uz iekšējo tirgu. Viņš skaidro, ka ir dārga elektrība, būs lieli apkures rēķini, tas noteikti ietekmēs pirktspēju, bet pārtikas pārdošana no tās svārstībām cieš mazāk. Turklāt siltumenerģijas izmaksu sloga kāpums notiek no diezgan zemas bāzes - pēdējos 15 gados siltums ir sadārdzinājies mazāk nekā kopējais patēriņa grozs, bet siltuma patēriņa apjoms ziemas sākumā, pretstatā tās turpinājumam, bija drīzāk mazs.Strautiņš sagaida, ka abu lielāko nozaru - kokapstrādes un pārtikas pārstrādes dinamika šogad stabilizēsies mērenas, dažu procentu gada izaugsmes teritorijā. Strautiņš informē, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītāja lomu pārņem ar metālu saistītās nozares. Par spīti lieliem ražošanas kritumiem decembrī mēneša izteiksmē (par 15,1% autobūve, par 8,6% elektrotehnika), kas arī noteica apstrādes rūpniecības kopējo mīnusu, gada dinamikas dati ir ļoti labi, uzsver ekonomists. Piemēram, iekārtu ražošanā gada pieaugums bijis par 47,9%, elektronikā par 18%, bet autobūvē par 17%.Vienlaikus Strautiņš norāda uz kādu decembra rūpniecības datu ainas savdabību. Četrās lielākajās apakšnozarēs decembrī bija mērens līdz spēcīgs pieaugums gada izteiksmē - kokapstrādē (par 3,5%), pārtikas ražošanā (par 8,6%), metālapstrādē (par 7%), minerālo produktu ražošanā (par 11,9%).Mazākajās inženierijas nozarēs sniegums bija vai nu labs vai pat izcils, kā iepriekš minētajās. Ir divciparu mīnuss vienā nelielā nozarē jeb tekstiliztrādājumos (par 12,3%) un mērens (no 3,2% līdz 5,5%) kritums vēl trīs neliela līdz vidēja mēroga nozarēs."Tas varētu nozīmēt briesmu lietas tajās jomās, kas publiskotajos datos nav redzamas. Vai kaut ko šobrīd grūti izskaidrojamu. Tā kā lielākā daļa redzamo nozaru spraigi aug, nākotnē vērstie noskaņojuma rādītāji ir drīzāk labvēlīgi, var sagaidīt apstrādes rūpniecības atgriešanos pie daudz labākiem gada dinamikas rādītājiem turpmākajos mēnešos," uzskata Strautiņš.Ekonomists atzīst, ka pasaules ziņu emocionālā vide šobrīd ir briesmīga, bet pasaules ekonomika kopumā attīstās noturīgi un Latvijas svarīgākajos eksporta tirgos situācija kopumā uzlabojas. Rūpniecības investīciju buma ietekme turpinās, tāpēc Strautiņam nav pamata sagaidīt, ka 2026. gada rūpniecības dinamika nozīmīgi atšķirsies no aizvadītā gada rezultāta.Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka pēc rūpniecības krituma 2022. un 2023. gadā, kā arī stagnācijas 2024. gadā, pērnais gads nozarei iezīmēja būtisku pagrieziena punktu - vairākas rūpniecības nozares atgriezās pie izaugsmes. Vienlaikus 2026. gads ražotājiem solās būt izaicinošs - nozari ietekmēs ģeopolitiskā nenoteiktība, ASV dolāra vērtības kritums un pieaugošās darbinieku atalgojuma gaidas.Apstrādes rūpniecība, lai arī decembrī samazinājās par 1,5%, gada izteiksmē uzrādījusi būtisku 5,5% pieaugumu, atzīmē Purgailis. Pozitīvus rezultātus uzrāda apstrādes rūpniecības lielākās nozares - koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas augusi par 6,3%, pārtikas produktu ražošana ar 9,6% izaugsmi, kā arī gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana, kas gada izteiksmē augusi par 4,6%. Iespaidīgāko produkcijas izlaides apjoma pieaugumu 2025. gadā pret 2024. gadu sasniegusi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana - 13,6% pieaugums.Ilgākā laika periodā grūtības piedzīvo ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kas decembri noslēdza ar 15,4% kritumu gada griezumā. Purgailis norāda, ka šis sektors jau vairākus gadus nespēj atgūt zaudētos ieguves apjomus.Nozares tendences parāda arī ražotāju noskaņojumu - gada nogalē tas samazinājies, tomēr kopējais apmierinātības līmenis ir augstāks nekā 2023. un 2024. gadā, informē Purgailis. Ražotāji jau ilgāku laiku atrodas negatīvi neitrālā noskaņojuma zonā, tomēr situācijas uzlabojumus veicina stabilāka ražošanas dinamika un spēcīgākas apakšnozares.Purgailis skaidro, ka 2026. gadā ražotājiem būs jārēķinās ar vairākiem izaicinājumiem. Būtiskākais no tiem ir ražošanas izmaksu pieaugums, ko veicinās vidējā atalgojuma kāpums valstī. Darbaspēka atalgojuma gaidas būs būtiskākais ražošanas izmaksu ietekmējošais faktors, jo energoresursu cenas pagaidām saglabājas stabilas. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāmeklē risinājumi izmaksu samazināšanai, vienlaikus, stiprinot produktivitāti, skaidro ekonomists.Tāpat Purgaiļa vērtējumā svarīga būs arī valūtas dinamika. ASV dolāra vērtības kritums pasaules tirgos vairākām Latvijas nozarēm nāk par labu, jo tas ļaus lētāk importēt izejvielas, ja darījuma valūta ir dolāri. Tajā pašā laikā tie uzņēmumi, kas eksportē uz ASV, par tādu pašu preču apjomu saņems mazāku samaksu eiro izteiksmē. Rietumu eksporta tirgos augstās konkurences dēļ cenu celšana bieži nav iespējama, un tas var mazināt uzņēmēju peļņas maržu, ja netiek izmantoti valūtas risku mazināšanas pasākumi (hedžēšana).Nezūd arī ģeopolitiskie riski, atgādina Purgailis. Joprojām nav skaidrības, kā tiks atrisināta situācija ar iespējamajiem ASV tarifiem Eiropas precēm. Ja tie tiks ieviesti, tas ietekmēs ne tikai tos ražotājus, kuri tieši eksportē uz ASV, bet arī tos, kuri piegādā komponentes Skandināvijas, Vācijas un citu tarifu sarakstā iekļauto valstu ražotājiem. Purgailis secina, ka tas varētu veicināt eksporta apjoma kritumu.Neraugoties uz riskiem, kopējais skatījums uz šī gada sākumu ir piesardzīgi pozitīvs, uzskata Purgailis. "Pērn redzējām, ka nozare spēj augt arī sarežģītos apstākļos, un vairākas apakšnozares turpina demonstrēt noturību un konkurētspēju. Daļa sektoru vēl nav atguvuši 2021. gada līmeni, taču to, ka 2025. gads pēc vairākiem sarežģītiem gadiem bija izaugsmes gads, varam uzskatīt par nozīmīgu signālu rūpniecības izaugsmei," pauž Purgailis.Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājās par 4% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Tostarp apstrādes rūpniecībā 2025. gadā bija kāpums par 5,5%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādā - par 15,4%.

Bizness

Šogad ražotājiem būs jārēķinās ar vairākiem izaicinājumiem, taču rūpniecības izaugsme šogad turpināsies, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe secina, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpinās sešus secīgus...

Ekonomisti paredz rūpniecības izaugsmes turpināšanos

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...