Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) iecere līdz 2030.
gadam panākt Latvijas ekonomikas izaugsmi 4% apmērā un četru gadu laikā valsts
budžetā ietaupīt gandrīz trīs miljardus eiro ir vērtējama pozitīvi, taču tās
īstenošana prasīs laiku un politisku apņēmību pieņemt arī nepopulārus lēmumus,
norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Vienlaikus viņš vērtē, ka mērķa
sasniegšanai pagaidām izskanējuši galvenokārt loģiski, bet ne jauni
priekšlikumi, turklāt to īstenošana nebūs iespējama ar vienu valdības lēmumu.

Ekonomists uzsver, ka pārmaiņas prasīs pakāpenisku valsts
izdevumu un funkciju izvērtēšanu, tāpēc būtiskākos rezultātus nevarēs sagaidīt
jau tuvākajos mēnešos. Ja ietaupījumu mērķis jāsasniedz gada laikā, tas drīzāk
nozīmētu straujus un visaptverošus samazinājumus. Savukārt strukturālas
pārmaiņas un to ietekme uz ekonomiku būs vērtējamas ilgākā termiņā. Ja ieceres
tiks konsekventi īstenotas, četru gadu laikā to ietekmei uz ekonomikas
attīstību vajadzētu būt jau labi jūtamai.

Gašpuitis gan norāda, ka sabiedrība no valdības jau šobrīd
sagaida konkrētākus rīcības plānus. Viens no izaicinājumiem būs arī iecerētais
nodarbināto skaita pieaugums par 26 tūkstošiem līdz 2030. gadam. To plānots
panākt, darba tirgū vairāk iesaistot jauniešus, seniorus un jaunās māmiņas. Tam
ekonomista ieskatā nepieciešama ne tikai atbilstoša likumdošana, bet arī
uzņēmēju pārliecība par to, ka valdības veidotie nosacījumi būs ilglaicīgi un
investīcijas atmaksāsies. Ekonomists atgādina, ka kopš globālās finanšu krīzes
Latvija nodarbināto skaita atjaunošanā būtiski atpalikusi no Igaunijas un
Lietuvas.

Iedzīvotājiem, pēc ekonomista teiktā, nav pamata gaidīt
tūlītēju krīzi, tomēr var nākties pārskatīt līdzšinējās gaidas par valsts
atbalstu. Kulbergs kā vienu no taupības iespējām minējis dažādu nodokļu
atvieglojumu, kā arī pensiju, invaliditātes un ģimenes pabalstu pārskatīšanu,
lai valsts atbalstu vairāk novirzītu tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.
Gašpuitis pieļauj, ka šajās jomās pārmaiņas varētu būt jūtamākas un cilvēkiem
vairāk nāksies paļauties uz saviem spēkiem. Vienlaikus svarīgi, lai ikvienam,
kurš vēlas iesaistīties darba tirgū un dot ieguldījumu ekonomikā, būtu
pieejamas šādas iespējas.

Savukārt ministriju apvienošana pati par sevi būtisku
budžeta ietaupījumu nenodrošinās. Tā drīzāk būtu politisks signāls, ka valsts
pārvalde sāk pārmaiņas ar sevi. Lai panāktu lielākus ietaupījumus, visticamāk,
būs jāvērtē arī būtiskākas izdevumu pozīcijas, tostarp valsts pakalpojumi un
investīcijas, kuras uz laiku varētu samazināt vai atlikt.

Politika

360 Ziņas

Andris Kulbergs

Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) iecere līdz 2030. gadam panākt Latvijas ekonomikas izaugsmi 4% apmērā un četru gadu laikā valsts budžetā ietaupīt gandrīz trīs miljardus eiro ir vērtējama pozitīvi, taču...

Ekonomists: Kulberga iecerētā budžeta taupīšanas plāna rezultāti būs vērtējami ilgtermiņā

Hilda Cīrule, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...