Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar 2024./2025. mācību gadu, nav būtiski mainījušies, liecina sākotnējie rezultāti.Pamatskolas absolventi šogad kārtoja centralizētos eksāmenus matemātikā un latviešu valodā, kā arī monitoringa darbu kādā no svešvalodām. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem bija jāsasniedz vismaz 15% vērtējums.Latviešu valodas eksāmenā skolēnu sniegums novērtēts vidēji 56,2%. Tas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt matemātikas eksāmenā vidējais vērtējums ir 54,8%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš.Matemātikas eksāmenā minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni, bet latviešu valodas eksāmenā - 150 skolēni. Vismaz vienu eksāmenu nav nokārtojuši 818 skolēni.Šajā mācību gadā vidusskolas absolventiem jākārto pieci obligātie pārbaudījumi - latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, dabaszinātnēs un vienā padziļinātajā kursā. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem jāsasniedz vērtējuma slieksnis vismaz 20%.Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidusskolā uzlabojušies centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodas un angļu valodas optimālajā līmenī. Latviešu valodas eksāmenā skolēnu sniegums novērtēts ar vidēji 58,9%, bet angļu valodā - 67,3%.Zemāku rezultātu vidusskolēni uzrādīja matemātikas eksāmenā - 42,4%. Salīdzinot ar latviešu un angļu valodas eksāmenu, matemātikas eksāmenā izkritušo skaits ir krietni lielāks. 2591 skolēns nesasniedza minimālo vērtējumu, no kuriem 1599 bija 11. klases skolēni un profesionālas izglītības iestāžu audzēkņi. Matemātikas optimālā līmeņa eksamenu nenokārtoja arī 660 tālmācību programmu 12. klašu skolēni un 332 vispārizglītojošo vidusskolu un ģimnāziju 12. klašu skolēni.Savukārt augstākā līmeņa eksāmenos uzlabojušies rezultāti latviešu valodā un literatūrā, angļu valodā, vācu valodā, bioloģijā, fizikā, ķīmijā, vēsturē, sociālajās zinātnēs, programmēšanā, dizainā un tehnoloģijās, kultūrā un mākslā.Vidusskolēniem šogad pirmo reizi obligāti bija jākārto kāds no dabaszinātņu jomas optimālā līmeņa centralizētajiem eksāmeniem. Visaugstākais vidējais rezultāts sasniegts ķīmijā - 53,2%.No 26. jūnija tiek izsniegti pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti, savukārt no 3. jūlija - pieejami vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti.Šogad pamatizglītībā novērtēti 47 647 centralizēto eksāmenu un monitoringa darbi, vidējā izglītībā - 74 646 centralizēto eksāmenu darbi.

<div>

<h2>Pieaudzis centralizētos eksāmenus nenokārtojušo pamatskolēnu skaits</h2></div><div>

Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir pieaudzis to pamatskolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši vismaz vienu centralizēto eksāmenu, liecina sākotnējie rezultāti.Vienu eksāmenu nenokārtojušo skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, proti, no 376 līdz 818 skolēniem, savukārt divus eksāmenus nenokārtojušo skaits palielinājies no 53 līdz 82.Matemātikas centralizētajā eksāmenā minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni jeb 4,7% no visiem kārtotājiem. Savukārt latviešu valodas eksāmenā minimālo vērtējumu nesasniedza 150 skolēni jeb 0,95% no eksāmena kārtotājiem.Vismaz vienu eksāmenu nav nokārtojuši 818 pamatskolēni. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, minimālais vērtējuma slieksnis pamatskolā šogad paaugstināts no 10% līdz 15%. Tomēr arī tad, ja būtu saglabāta iepriekšējā 10% robeža, nenokārtojušo skolēnu skaits būtu pieaudzis no 441 līdz 487.Matemātikas eksāmenā vērtējumu zem 10% ieguva 314 skolēni, bet vēl 436 - no 10% līdz 15%. Savukārt latviešu valodas eksāmenā zem 10% bija 56 skolēni, bet no 10% līdz 15% rezultātu ieguva vēl 94 skolēni.Vidējā izglītībā lielākās grūtības arī šogad sagādāja matemātikas optimālā līmeņa eksāmens. To nenokārtoja 16,44% skolēnu, kamēr latviešu valodas eksāmenu nenokārtoja 0,93%, bet angļu valodas eksāmenu - 2,15% kārtotāju.Kopumā matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā minimālo 20% vērtējuma slieksni nesasniedza 2591 skolēns. No tiem 1599 bija 11. klašu skolēni un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, 660 bija 12. klašu tālmācības programmu skolēni, bet 332 bija vispārizglītojošo vidusskolu un ģimnāziju 12. klašu skolēni.Šogad pirmo reizi obligāts bija arī kāds no dabaszinātņu jomas centralizētajiem eksāmeniem tiem skolēniem, kuri nebija nokārtojuši monitoringa darbu dabaszinātnēs un neizvēlējās augstākā līmeņa eksāmenu. Kopumā kādu no dabaszinātņu jomas eksāmeniem kārtoja 4375 skolēni, un 124 no viņiem minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza. No tiem 89 bija tālmācības programmu skolēni.Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) otrdien žurnālistiem norādīja, ka centralizētie eksāmeni nodrošina vienotu un caurskatāmu skolēnu zināšanu vērtēšanu, vienlaikus kalpojot kā priekšnoteikums turpmākajām mācībām vidējā un augstākajā izglītībā. Pēc politiķes teiktā, eksāmenu sistēma virzās pareizajā attīstības virzienā, tomēr nepieciešams meklēt risinājumus, lai eksāmeni nekļūtu par šķērsli jauniešu turpmākajai izglītībai un profesionālajai attīstībai.Indriksone uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš 9. klašu absolventiem, kuri nav sekmīgi nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Viņasprāt, pašlaik profesionālās izglītības programmu piedāvājums šādiem jauniešiem ir ierobežots, tādēļ nepieciešams paplašināt iespējas apgūt profesiju un mazināt otrgadniecības risku.Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) šā gada centralizēto eksāmenu rezultātus vērtē kā pozitīvu tendenci, vienlaikus pamatizglītības un vidējās izglītības eksāmenu rezultātu izmaiņas kopumā nav statistiski nozīmīgas, tādēļ par ilgtermiņa tendencēm vēl esot pāragri spriest.VIAA izcēla 9. klašu matemātikas eksāmenu, kur novērota interesanta tendence. Lai gan pieaudzis to skolēnu skaits, kuri nav sasnieguši minimālo vērtējumu, audzis arī skolēnu skaits ar ļoti augstiem rezultātiem. Tas kopējo eksāmena vidējo rezultātu paaugstinājis par vienu procentpunktu. VIAA to skaidro ar mērķtiecīgāku skolēnu sagatavošanu eksāmeniem.Vērtējot vidusskolēnu rezultātus tālmācībā, VIAA bažījas, ka atsevišķos gadījumos skolēni nav bijuši pietiekami informēti par eksāmenu norisi vai to struktūru. Fiksēti gadījumi, kad skolēni ieradušies tikai uz vienu eksāmena daļu vai eksāmenu nav nokārtojuši vispār. Vienlaikus aģentūra uzsver, ka nevar secināt, ka visās tālmācības skolās rezultāti būtu vāji. Atsevišķas tālmācības izglītības iestādes uzrādījušas ļoti labus rezultātus, tādēļ nepieciešams izvērtēt katras skolas darbu atsevišķi. Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik izstrādā detalizētākus kvalitātes kritērijus un akreditācijas prasības tālmācības programmām.Detalizētāka rezultātu analīze pēc skolu tipiem un izglītības programmām gaidāma rudenī, pēc tam, kad noslēgsies apelāciju process. Apelācijas par pamatizglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem var iesniegt līdz 27. jūlijam, bet par vidējās izglītības eksāmeniem - līdz 4. augustam.No 26. jūnija tiek izsniegti pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti, savukārt no 3. jūlija ir pieejami vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti.Šogad pamatizglītībā novērtēti 47 647 centralizēto eksāmenu un monitoringa darbi, bet vidējā izglītībā - 74 646 centralizēto eksāmenu darbi.</div>

Izglītība

Eksāmens

Aktuāli

Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar 2024./2025. mācību gadu, nav būtiski mainījušies, liecina sākotnējie rezultāti. Pamatskolas absolventi šogad kārtoja centralizētos eksāmenus matemātikā un latviešu valodā, kā arī monitoringa darbu...

Eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā gada laikā nav būtiski mainījušies, pieaudzis eksāmenus nokārtojušo skolēnu skaits

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...