"Apvienotā saraksta" (AS) līderis Andris Kulbergs šajās Saeimas vēlēšanās spējis atņemt balsis teju visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc viņš ir fenomens Latvijas politikā, uzskata domnīcas "Providus" asociētā pētniece Iveta Kažoka.Kažokas vērtējumā AS šajās vēlēšanās nav tikai pārņēmusi kādas vienas partijas vēlētāju nišu, bet gan piesaistījusi balsis no ļoti atšķirīgiem politiskajiem spēkiem – no "Nacionālās apvienības" (NA) līdz "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Progresīvajiem". Visvairāk no tā cietusi "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī jaunās partijas, kas vēlētājus centušās uzrunāt ar skaļiem saukļiem, piemēram, "Mēs mainām noteikumus" un "Gobzema partija".Pētniece šādu rezultātu skaidro ar sabiedrībā uzkrājušos neapmierinātību ar pēdējo desmit gadu valdību darbu. Viņasprāt, valdības bijušas ar zemām ambīcijām, lēni pieņēmušas lēmumus, centušās panākt kompromisus un nav spējušas pietiekami labi komunicēt par savu darbu.Tādējādi vēlētājos uzkrājusies vilšanās un nostiprinājusies vēlme pēc pārmaiņām, vērtēja Kažoka. Viņas ieskatā Latvijas politiskajā vidē šī tendence ir īpaši izteikta, jo vēlētāju vēlme pēc pārmaiņām ne vienmēr ir saistīta ar ekonomikas situāciju.Kā piemēru Kažoka minēja 2018. gada Saeimas vēlēšanas, kad smagu sakāvi piedzīvoja ZZS ar tās pārstāvi, toreizējo valdības vadītāju Māri Kučinski priekšgalā, lai gan ekonomika auga.Līdzīgs process šajās vēlēšanās palīdzējis Kulbergam sasniegt tik labu rezultātu. Pēc Kažokas domām, konkurējošās partijas pašas veicinājušas AS panākumus. Viņa atzina, ka joprojām nesaprot, kāpēc ZZS un JV pirms vēlēšanām piekrita Kulberga apstiprināšanai premjera amatā.Pētnieces ieskatā jau tolaik bija redzams, ka Kulbergs ir fenomens un sabiedrībā ir nobriedusi vēlme pēc pārmaiņām. Vēlēšanu rezultāti, kas izrādījušies vēl iespaidīgāki, nekā varēja prognozēt, to apliecinot.Kažoka uzskata, ka no citu partiju skatpunkta piekrišana šādai valdības vadītāja izvēlei bijis pašnāvniecisks solis. Viņasprāt, JV var būt priecīga, ka tai izdevies pārvarēt pat 5% vēlēšanu barjeru.Vienlaikus AS panākumu noturība būs atkarīga ne tikai no koalīcijas partneriem, bet arī no pašas partijas spējas strādāt vienoti. Kažokas vērtējumā būtiskākais jautājums būs, vai AS spēs darboties kā komanda, pārstāvot 42 deputātu mandātus.Viņa uzsvēra, ka AS iekšējās attiecības būs daudz svarīgākas par attiecībām ar potenciālajiem koalīcijas partneriem. Pašlaik apvienībai ir tik spēcīgas pozīcijas, ka tā var izvēlēties sadarbības partnerus un piedāvāt tiem sev izdevīgākus nosacījumus.Jau vēstīts, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS, savukārt ZZS nav pārvarējusi 5% barjeru. Nākamajā parlamenta sasaukumā AS paredzēti 42 deputātu mandāti, LPV – 17, SV/AJ – 15, NA – 10, "Progresīvajiem" – deviņi, bet JV – septiņi mandāti.AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Salīdzinājumam – "Latvijas ceļš" 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, "Vienotība" 2010. gadā – 33 mandātus, bet "Saskaņa" 2011. gada ārkārtas vēlēšanās – 31 mandātu.

"Apvienotais saraksts"

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)

"Jaunā Vienotība"

Andris Kulbergs

15. Saeimas vēlēšanas

Aktuāli

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis Andris Kulbergs šajās Saeimas vēlēšanās spējis atņemt balsis teju visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc viņš ir fenomens Latvijas politikā, uzskata domnīcas "Providus" asociētā pētniece Iveta Kažoka. Kažokas...

Eksperte: JV un ZZS lēmums atbalstīt Kulbergu bija politiska pašnāvība

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...