Ventis un Magone noslēdz savu Ēģiptes ekskursiju ar adrenalīna pilnu piedzīvojumu – braucienu ar kvadracikliem pa tuksnesi.

Magone gan pie stūres sēsties atsakās, atceroties savu neveiksmīgo pieredzi: "Es nebraukšu, es vispār nemaz nemāku. Es aizbraukšu jūrā iekšā pa taisno! Traks neesi, tikai betona stabos, tā es nekur citur nemāku," Magone saka Ventim un lūdz, lai viņš sēžas pie stūres.

Kamēr Ventis droši vada kvadraciklu pa putekļaino tuksnesi, Magone viņam apķeras. "Sen jau varēji tā apskaut. Pirmo reizi ceļojuma laikā apķēri mani," smaidot saka Ventis.

Aizkadrā Magone smejas: "Braucot ar Venti jūtos droši. Viņš zina, ko dara. Spēks ir – prātu nevajag." Viņa arī atstāsta Ventas teikto par vēju: "Viņš žēlojās, ka vējš sacēlies un ausīs pūš: 'Tur nav ne mežu, ne palmu, vējš ir liels, bet sacēlās dūmu mākonis'."

Ventis jautā Magonei, kāpēc viņa noņēma roku, sakot, ka varēja to atstāt, un atzīst, ka priecājas par pirmo Magones apskāvienu ceļojuma laikā. Aizkadrā Ventis atklāj: "Neatlaida visu braucienu, tas bija patīkami. Cerība visu laiku ir, ka pavadot laiku kopā varētu kaut kas izdoties."

Kad brauciens beidzas, Magone ieminās, ka laiks doties atpakaļ uz viesnīcu. Savukārt Ventis viņai jautā, vai arī šonakt viņa plāno gulēt atsevišķi, taču Magone neatbild, atstājot Venti neziņā.

Lasi arī!

Māte teica: "Man bija bail, kur es iešu ar maziem bērniem?"" Magone Liedeskalna atklāti par vardarbību ģimenē

Attiecību krustceles - Ventis pieprasa skaidru atbildi no Magones