Neuzmanīgas, vai bieži vien pārgalvīgas braukšanas sekas izjūt šeit - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Kādam šeit ir izsists plecs, salauzta roka, kāja, vai vienkārši nobrāzumi. Traumas, ko izraisa kritieni no elektroskūteriem, ārstus vairs nepārsteidz…

“Te ir spieķu kauls. Krītot cilvēks mēģinājis izvairīties no lielāka sasituma. Pieliekot roku priekšā, ir salūzis spieķu kauls, kas arī ir jāoperē,” skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš

Ar šādiem un vēl nopietnākiem lūzumiem, krītot no elektroskūtera vasaras periodā, traumatologi saskaras katru dienu un pa desmit pacientiem. Uģis Zariņš saka, ka tas ir ievērojams procents no visiem slimnīcas pacientiem. Lai cik nežēlīgi tas skanētu, bet šo pacientu pieplūdums vairs nepārsteidz.

“Šie pacienti nonāk sistemātiski. Mēs katru dienu rēķināmies ar elektroskūteru pacientu skaitu. Tās traumas - vieglākā gadījumā tie ir nobrāzumi, sasitumi, bet trīs, četri. Labā laikā vairāk, tie nonāk slimnīcā ar traumām, kas jāārstē ķirurģiski - smaga kaulu lūzumi, kuri jāfiksē ar implantiem. Pēc tam ārstēšana ir visai ilga - tie ir vairāki mēneši. Diemžēl, bet daudzos gadījumos, mēs sagaidām paliekošas sekas,” pauž Zariņš.

Un šeit, slimnīcas galvenais ārsts rāda, manuprāt, visnopietnāko traumu, kādu slimnīcai ir nācies ārstēt.

“Ir lauzts augšdelma kauls, galviņa ir nolauzta - atrodas blakus kaulam. Smaga trauma. Noteikti operējama. Iespējams paliks kādas sekas pēc šīs traumas, jo lūzums ir saistīts ar locītavu. Locītava arī ir traumēta. Ja mēs varam saaudzēt kaulu, tad locītavas virsmu atjaunot faktiski nav iespējams. Cilvēks ir guvis traumu uz visu mūžu,” norāda Zariņš.

“Šādu attēlus, kas ir saistībā ar elektroskūteriem. Es varētu demonstrēt dienām. Te man ir daudz viņu.”

Ārstu neapmierinātību, var teikt, ka tikai šogad varas iestādes un iesaistītās puses ir sadzirdējuši. Piemēram, “Bolt” ieviesis pārgalvīgas braukšanas funkciju, Saeima lēma, ka pārvietoties drīkst tikai līdz 25km/h. Tāpat noteiks, ka elektroskūteri būs obligāti jāreģistrē no pirmā janvāra.

“Pārejas periods ir pirmie trīs mēneši, kad līdz 31.martam visiem elektro skrejriteņiem, kuri atbilst elektro skrejriteņu definīcijai, kuru ātrums nepārsniedz 25km/h, būs jābūt obligāti reģistrētiem CSDD. Attiecīgajiem elektroskrejriteņiem tiks piešķirts reģistrācijas numurs. Līdz ar to, gan Valsts policijas, gan ikdienas satiksmē varēs pārvietoties šādi transportlīdzekļi, kuri ir identificējami,” norāda CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Kas attiecas uz tiem, kuri var sasniegt vairāk nekā 25km/h, ielās varēs pārvietoties tikai tādi, kuru ražotājs ir norādījis, ka var elektroskrejriteni ierobežot līdz attiecīgajam ātrumam, proti, manuāli. Un tādu, kā redzat, ir daudz. Bet, protams, ir jāņem vērā tos skrejriteņus, kurus nevar reģistrēt, bet tie ir maza daļa un tie ir specializēti sportam.