Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu saraksti ir
iesniegti, numuri izlozēti, un nu sabiedrībai ir laiks līdz jūnija sākumam
vērtēt 16 partiju pieteiktos 272 kandidātus. Latvijas Televīzijas raidījums “de
facto” vēsta, ka starp tiem ir gan vairākas apsūdzētas personas, gan nesenie
kovidskeptiķi un sazvērestības teoriju izplatītāji, gan Saeimas deputāts, kurš
nekad nepiedalās debatēs un izvairās no intervijām. Vēlēšanās startē arī
gandrīz zibakcijas ātrumā izveidotas politisko spēku kombinācijas. Atsevišķi
kandidāti jau paguvuši izcelties ar neparastām kampaņām medijos.

Šīs EP vēlēšanas izceļas ar to, ka starp kandidātiem ir
diezgan daudz kriminālnoziegumos aizdomās turētu, apsūdzētu vai pat nesen jau
notiesātu personu. Piemēram, “Saskaņas” saraksta līderis, EP deputāts Nils
Ušakovs nesen tika attaisnots lietā par neatļautas operatīvās ierīces glabāšanu
darba kabinetā, tomēr vēl joprojām nav izlemts jautājums par viņa imunitātes
atcelšanu lietā par iespējamu korupciju “Rīgas mikroautobusu satiksmes” līgumu
lietā. Prokuratūra Ušakovam plāno celt apsūdzību pēc vairākiem amata noziegumu
pantiem.

<h3>Apsūdzēto soliņš ir liels partijā “Apvienība Jaunlatvieši”</h3>

Daudz ievērojamāks skaits apsūdzēto vai notiesāto ir pirms
gada izveidotajai partijai “Apvienība Jaunlatvieši”. Tās līderi, bijušo
diplomātu Rūdolfu Brēmani pašu jau vairākus gadus tiesā par iespējamu Ārlietu
ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos. Sarakstā ir arī nupat par
nepatiesas informācijas sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai notiesātā un
tāpēc Saeimas deputātes mandātu zaudējusī Glorija Grevcova. Tāpat tajā iekļauts
Aivis Vasiļevskis. Viņu pirms gada sodīja ezotēriskās organizācijas “Urantija”
krimināllietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā
arī nacionālā naida izraisīšanu. Cits Covid-19 protestu laikos plašāku atpazīstamību
guvušais – Satversmes oriģināla meklētājs Jānis Straumītis – šobrīd tiek
tiesāts pat divās dažādās krimināllietās: apsūdzības ir par melošanu CVK un par
neslavas celšanu medijos. Sarakstā ir arī vairākas citas skandalozas
personības, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš pēc
neveiksmes vēlēšanās Latviju pameta. 

Brēmani sadusmo jautājums par to, vai tik daudzu skandālos
ierautu vai ar kriminālām problēmām apvītu personu iekļaušana sarakstā bijusi
apzināta izvēle: “Tas jautājums ir drīzāk jums, kāpēc tā sanāk, ka cilvēki,
kuriem ir varbūt šādas tagad problēmas, ir tieši tie, kas runā pretī varai,
runā pretī medijiem, tiek cenzēti. (..) Šie kā reiz ir cīnītāji! Mums ir
pilnīgi vienalga. Šie cilvēki cīnījās uz ielām, protestēja. Mierīgi!”

Brēmanis stāsta, ka viņa partija ir noslēgusi sadarbības
memorandu ar partiju “Suverēnā vara” – abi spēki koordinēšoties kampaņas laikā
un arī pēc tam. Bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vadītajā sarakstā
ir vairāki citi bijušie Saeimas deputāti un Rīgas domnieki, piemēram, viņas
vīrs Vjačeslavs Stepaņenko un Sergejs Dolgopolovs.

<h3>Kovidskeptiķi apvienojušies “Tautas kalpi Latvijai”</h3>

Vēl divas citas uz Covid-19 protestu viļņa tapušas
organizācijas – “Tautas varas spēks” un “Tautas kalpi Latvijai” – apvienojušās
vienā sarakstā. Pandēmijas laikā abu šo tagadējo partiju līderi Valentīns
Jeremejevs un Aivars Smans bija regulāri policijas iecirkņu viesi
administratīvo pārkāpumu lietās, pret Jeremejevu tika arī uzsākts, bet vēlāk
izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu. Taču tagad sarakstā
neesot cilvēku, kuriem būtu konflikti ar prokuratūru, apgalvo Jeremejevs: “Mums
nekādu apsūdzēto nav. Mums diezgan daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kaut
gan mēs nešķirojam, jo šobrīd var būt divas augstākās izglītības, bet pārvaldīt
tā kā šodien, faktiski izsaimniekot visu, jā.”

Neparasta politiķu kombinācija izveidojusies arī apvienības
“Tauta. Zeme. Valsts.” (TZV) sarakstā. Šobrīd to veido divi politiskie spēki –
bijusī partija KPV LV un sevi par viedokļu līderi dēvējošā deju skolotāja
Artūra Berņa izveidotā partija “Brīvai stiprai Latvijai”. Tomēr vadošo lomu
uzņēmies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš nupat kā šķīries no
Nacionālās apvienības. Sarakstā ir arī daži citi bijušie šīs partijas biedri. 

Savukārt kā TZV otrais numurs pieteikts ekonomists Guntars
Vītols, kurš uz Saeimu kandidēja no Apvienotā saraksta (AS), pārstāvot tā
dēvēto “Pīlēna biedrību”. Kamēr AS pirmais numurs EP vēlēšanās būs
“tviterkonvoja” uzsācējs Reinis Pozņaks, apvienības bieži piesaukto “domnīcu”
pārstāvis Vītols tajās startēs visai raibā kompānijā. TZV sarakstā starp
bijušajiem kovidskeptiķiem, tvitera rupekļiem un Kiršteina palīgiem ir arī
psihoterapeita sertifikātu zaudējušais publicists Viesturs Rudzītis. No Vītola
teiktā noprotams, ka saraksts ir salikts kopā pēdējā brīdī: “Es teikšu, ka par
pašu sarakstu es zinu salīdzinoši maz, par cilvēkiem, kas tajā ietilpst. Man
bija kontakts ar Aleksandru [Kiršteinu], kurš ilgāku laiku ar mani kontaktējās
ekonomikas jautājumos, jo viņš redz, ko es daru tviterī, ka es skaidroju,
piedāvāju un ļoti labi izprotu dažādas tēmas. Un viņš mani vienkārši uzaicināja
faktiski vadīt šī saraksta ekonomisko bloku.”

<h3>“Stabilitātei!” ar nezināmu jauniešu listi</h3>

Tikmēr nacionālajos jautājumos pretējā flangā esošā partija
“Stabilitātei!”, kuras panākumi Saeimas vēlēšanās daudziem bija pārsteigums,
Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikusi mazpazīstamu jauniešu listi. Sarakstā
ir viena Saeimas deputāte – Jekaterina Drelinga. Bet otrais numurs ir kāda
ilggadēja politiķa dēls. Tas ir Andrejs Kozlovs, kuru sauc tāpat kā viņa tēvu –
Rīgas domnieku no “Saskaņas” un kādreizējo avīzes “Vesti” izdevēju. CVK
iesniegtajās ziņās Kozlovs-juniors ir norādījis, ka ir krievu valodā rakstošā
ziņu portāla “Press.lv” attīstības direktors. Jau kopš novembra viņš šai
portālā publicē viedokļrakstus, parakstot tos kā “Stabilitātei!” pārstāvis. 

Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs gan noliedz, ka Kozlovs
sarakstā būtu paņemts ģimenes saišu vai
darbavietas dēļ: “Būtu ļoti korekti nekādā gadījumā nevajāt cilvēku par to,
kādi ir viņa vecāki. Es domāju, ka viņa vecāki ir ļoti pieklājīgi, diži un
lepni cilvēki. Viennozīmīgi viņi nodarbojas ar izdevniecību un viņiem pieder
avīzes, bet neuzskatu, ka mūsu valstī tas ir kaut kāds pārkāpums vai kaut kāda
slikta darbība.”

Ja “Stabilitātei!” sarakstā nav daudz atpazīstamu cilvēku,
tad tagadējās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai
grūtības sagādā gan tas, ka Ždanoka nekandidē, gan tas, ka vēlēšanās jāstartē
ar Centra partijas nosaukumu. Saraksta līdere ir Rīgas domniece Inna Djeri,
kurai janvārī palaimējās nonākt uz krievu valodā iznākošā žurnāla “Ļubļu” vāka.


Djeri pati to skaidro šādi: “Katru gadu es rakstu plānu ar
darāmajiem darbiem. Kaut kādi darbi ir mērķi, kuri jāsasniedz, kaut kādi priekš
sevis, priekš savas dvēseles, sirdslietas, pieņemsim, kaut ko iemācīties.
Šoreiz – tikt uz vāka. Tas taču bija skaisti, vai ne?” Uz jautājumu, kā īsti
tas notika un vai viņai pašai vai partijai bija par to jāmaksā, Rīgas domniece
un Ždanokas palīdze atbild izvairīgi: “Ziniet, lai tas paliek mans noslēpums.
(..) Partijai noteikti nekas nebija jāmaksā, un man kā domes deputātei – domes
budžets arī necieta no tā. (..) Es visu pārējo paturēšu pie sevis.”

<h3>“Latvija pirmajā vietā” ar Šlesera dēlu</h3>

Tikmēr visai labi zināma un publiskajā telpā pamanāma
partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) kā savu trešo numuru pieteica diezgan
noslēpumainu kandidātu – partijas līdera Aināra Šlesera dēlu un Saeimas
deputātu Ričardu Šleseru. Noslēpums ir tas, ko īsti viņš grasās darīt EP, jo
kopš Saeimas sanākšanas Šlesers-jaunākais ne reizi nav runājis no Saeimas tribīnes
un līdz šim arī vienmēr atteicies runāt ar žurnālistiem gan par politiku, gan
par ģimenes biznesu. 

Tomēr šonedēļ Ričards Šlesers, “de facto” uzrunāts kā
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāts, apsolīja interviju sniegt, tikai lūdza
pagaidīt viņu līdz Saeimas sēdes beigām. Debates plenārsēdē ieilga. “de facto”
novēroja, ka Šlesers sēdes laikā aizgāja aprunāties ar citu LPV Eiroparlamenta
saraksta kandidāti, Saeimas frakcijas vecāko konsultanti Līgu Krapāni, kura
savulaik bijusi preses sekretāre vairākām valsts augstākajām amatpersonām.
Iespējams, tieši šīs komunikācija iespaidā Šlesera viedoklis par intervijas
sniegšanu radikāli mainījās, jo “de facto” esot “pesimistiska” attieksme pret
partiju LPV: “Atvainojiet, es domāju, ka mana piekrišana šai intervijai... Es
vienkārši saku to, ka jūsu personīgā attieksme pret mūsu partiju, jūsu mērķis
nomelnot mūs, un man diemžēl ir jāatsaka jūsu intervija. (..) Vairāk komentāru
nebūs!”

26 gadus vecā Šlesera pamācīšanā iesaistījās gan Krapāne,
kas viņu burtiski stūma prom, gan LPV vēlēšanu saraksta līderis Vilis
Krištopans, kurš pauda: “Ričard, kāpēc...? Tev viņam nav jāatbild tāpēc, ka
viņš nav tavs vēlētājs.”

Noslēgumā “de facto” norāda, ka pirmie LTV publiskotie EP
vēlēšanu reitingi ļauj prognozēt: cīņa būs sīva – liela konkurence būs gan
starp partijām uz iekļūšanu EP, gan starp kandidātiem sarakstu iekšienē, jo pagaidām
nešķiet, ka kāda no partijām varētu iegūt vairāk nekā divus mandātus.

Saeima

Eiropas Parlaments

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK)

Covid-19

Glorija Grevcova

Aldis Gobzems

Nils Ušakovs

Politika

Ainārs Šlesers

Sabiedrība

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu saraksti ir iesniegti, numuri izlozēti, un nu sabiedrībai ir laiks līdz jūnija sākumam vērtēt 16 partiju pieteiktos 272 kandidātus. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta,...

EP vēlēšanu sarakstos pieteikta kaudze apsūdzēto, kovidskeptiķu un politiķu bērnu

EP vēlēšanu sarakstos pieteikta kaudze apsūdzēto, kovidskeptiķu un politiķu bērnu

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...