Noslēdzas Eiropadomes sanāksme Briselē

Šonedēļ notiekošajā Eiropadomes sanāksmē viena no galvenajām
tēmām ir nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2028.–2034. gadam.
Sarunas par septiņu gadu budžetu tradicionāli ir sarežģītas, jo dalībvalstu
intereses atšķiras — valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, vēlas ierobežot
izdevumus, savukārt tās, kas saņem lielāku finansējumu, iestājas par tā
saglabāšanu vai palielināšanu.

Latvijas galvenā prioritāte ir panākt lielāku Eiropas
Savienības finansējumu. Premjers Andris Kulbergs norādījis, ka Latvija iestājas
par papildu septiņu miljardu eiro piešķiršanu ES austrumu robežas drošībai,
godīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, Krievijas graudu tranzīta
ierobežošanu, kā arī turpmāku atbalstu Ukrainai.

Tomēr sarunas par budžetu ceturtdien nonākušas strupceļā,
dalībvalstu līderiem neatkāpjoties no savām prioritātēm un sarkanajām līnijām,
vēsta “Euronews”. Nākamās sarunas paredzētas īpašā samitā 26. novembrī. Tikmēr
pieaug bažas, vai valstis spēs panākt vienošanos līdz gada beigām — termiņam,
kas sākotnēji tika uzskatīts par optimālu.

Vēl viens būtisks jautājums ir Eiropas Savienības
paplašināšanās. Ukraina šonedēļ sākusi sarunas par divām nozīmīgām jomām —
iekšējo tirgu, kā arī konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi. Tas ir solis tuvāk
dalībai ES, taču, lai to sasniegtu, Ukrainai vēl jāīsteno nepieciešamās
reformas un jāizpilda iestāšanās nosacījumi.

Latvija Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai pilnībā
atbalsta, uzsvēris premjers Andris Kulbergs, vienlaikus aicinot ņemt vērā kara
apstākļus, kuros valstij jāīsteno reformas un jāpieņem nepieciešamie likumi.

Andris Kulbergs, Ministru prezidents (“Apvienotais
saraksts”): “Mēs visi vēlamies, lai Ukraina pievienotos Eiropas Savienībai, un
pilnībā to atbalstām. Mums jāsaprot, ka Ukraina atrodas kara apstākļos.
Ukrainas parlamentā dara visu iespējamo, lai pieņemtu likumus un būtu gatavi
katrai sarunu sadaļai. Tieši to viņi arī dara. Viņi demonstrē gatavību rast
kompromisus un pierāda, ka spēj izpildīt prasības un pieņemt nepieciešamos
likumus. Tomēr mums jāņem vērā, ka Ukraina atrodas karā.”

Vienlaikus ES līderu diskusija par paplašināšanos
noslēgusies bez būtiska progresa, radot jautājumus par dalībvalstu gatavību
uzņemt jaunus bloka dalībniekus, tostarp Ukrainu un Melnkalni.

Asas domstarpības izraisījuši arī migrācijas jautājumi.
Vairāki ES līderi cenšas panākt izmaiņas migrācijai veltītajā samita secinājumu
sadaļā, un viena no aktīvākajām šo pārmaiņu atbalstītājām ir Dānija. Tās
premjerministre Mete Frederiksena aicinājusi Eiropas Komisiju izvērtēt Spānijas
plānu legalizēt aptuveni 600 tūkstošu nereģistrētu migrantu statusu, uzskatot,
ka šāda pieeja ir pretrunā vairuma ES valstu centieniem īstenot stingrāku
migrācijas politiku.

Tikmēr, kā ziņo avoti, Itālija un Spānija vienojušās atcelt
savstarpējo robežkontroli, kas tika ieviesta vasarā pēc migrantu krīzes Seutā.

Ukraina

Eiropas Savienība (ES)

Politika

360 Ziņas

Šonedēļ notiekošajā Eiropadomes sanāksmē viena no galvenajām tēmām ir nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2028.–2034. gadam. Sarunas par septiņu gadu budžetu tradicionāli ir sarežģītas, jo dalībvalstu intereses atšķiras — valstis,...

ES līderi nespēj vienoties par budžetu, Ukrainas uzņemšanu un migrācijas politiku

Toms Ģigulis, 360 Ziņas žurnālists

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...