Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem neformālajā samitā Kopenhāgenā neizdevās panākt progresu sarunās par Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai, vēsta laikraksts "Financial Times".Beļģija pieprasīja, lai riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm un lai tiktu nodrošināta tiesiskā aizsardzība Maskavas prasību gadījumā. Arī Francija un Luksemburga pauda bažas par juridiskajām sekām.Pārējie līderi kopumā piekrita līdzekļu izmantošanas principam, bet uzdeva Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt plāna juridiskās un finansiālās detaļas. Saskaņā ar "Financial Times" ziņoto lielā darba apjoma dēļ maz ticams, ka priekšlikums būs gatavs līdz nākamajam samitam, kas pēc trim nedēļām plānots Briselē.Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Taujāti, kāpēc nevedas nonākt pie vienošanās par iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas labā, premjeres pārstāvji pauda, ka Siliņas skatījumā tomēr progress esot."Vakar ES valstu līderi pirmo reizi apsprieda šo Eiropas Komisijas priekšlikumu par Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Līdz šim ir bijusi izmantota tikai iesaldēto līdzekļu radītā virspeļņa, tāpēc priekšlikums par pašu iesaldēto līdzekļu izmantošanu šādā inovatīvā veidā ir jaunums. Mūsu diskusijās tika panākts progress - palielinās ES dalībvalstu izpratne par to, ka Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošana var notikt gan tiesiskā, gan makroekonomiski drošā veidā," klāstīja premjere.Siliņa atzīmēja, ka dalībvalstīm par ieceri vēl ir jautājumi un neskaidrības, bet darbs turpināšoties."Latvija vienmēr ir atbalstījusi iesaldēto Krievijas Centrālās bankas līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Mēs sekosim līdzi, lai diskusijas neapstātos pie līdz šim sasniegtā un šī iniciatīva virzītos uz rezultātu, kas nodrošinātu lielāku atbalstu Ukrainai," paudusi Siliņa, atzīmējot, ka nākamajā Eiropadomes sēdē pēc trīs nedēļām par to tiks runāts padziļināti.Vienlaikus jautājums par Krievijas aktīvu izmantošanu tika apspriests G7 finanšu ministru tiešsaistes sanāksmē. Grupā esošo ES valstu pārstāvji centās pārliecināt savus partnerus pievienoties ES iniciatīvai. Izdevums "Politico" norāda, ka Eiropas Centrālā banka baidās no uzticības krituma eiro, taču ASV un Japānas atbalsts mīkstinātu sekas.Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iepriekš pauda atbalstu idejai par 140 miljardu eiro pārskaitīšanu Ukrainai, izmantojot bezkupona obligāciju un reparācijas aizdevuma mehānismu.Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins 30.septembrī parakstīja dekrētu par jaunu federālo aktīvu pārdošanas kārtību. Saskaņā ar aģentūras "Bloomberg" ziņoto Krievija ir gatava nacionalizēt un ātri pārdot ārvalstu aktīvus, reaģējot uz iespējamu tās līdzekļu konfiskāciju ārvalstīs.

Karš Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā

Krievija

Eiropas Savienība (ES)

Politika

Ārvalstīs

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem neformālajā samitā Kopenhāgenā neizdevās panākt progresu sarunās par Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai, vēsta laikraksts "Financial Times". Beļģija...

ES līderiem nav izdevies vienoties par Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...