Eiropas bankas, kas turpina strādāt Krievijā, pērn valstī nodokļos samaksājušas 800 miljonus eiro, un tas ir četras reizes vairāk nekā pirms Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā, raksta "Financial Times".

Septiņas pēc aktīviem lielākās Eiropas bankas Krievijā - "Raiffeisen Bank International" (tā nodokļos samaksāja 464 miljonus eiro), "UniCredit", ING, "Commerzbank", "Deutsche Bank", "Intesa Sanpaolo" un OTP - ziņo, ka to kopējā peļņa 2023.gadā pārsniegusi trīs miljardus dolāru. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā.

Banku samaksātie nodokļi ir aptuveni 0,4% no visiem Krievijas budžetā 2024.gadam paredzētajiem ieņēmumiem, kas nav saistīti ar enerģētiku, vēstī laikraksts.

"Financial Times" to dēvē par piemēru tam, kā ārvalstu uzņēmumi palīdz Kremlim saglabāt finansiālo stabilitāti kara apstākļos, neraugoties uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Eiropas banku peļņas pieaugums daļēji skaidrojams ar līdzekļiem, ko tās nevar izvest no valsts Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ, kas ieviesti pēc pilna apmēra karadarbības sākuma Ukrainā, norāda laikraksts.

"Mēs nevaram neko iesākt ar noguldījumiem Krievijā, kā tos turēt centrālajā bankā. Tāpēc, pieaugot procentu likmēm, pieauga arī mūsu peļņa," "Financial Times" citē kādas vārdā nenosauktas Eiropas bankas ar filiāli Krievijā vadītāju.

Turklāt Eiropas banku peļņa ir palielinājusies, pateicoties sankcijām, kas liedza to Krievijas konkurentiem piekļuvi starptautiskajai maksājumu informācijas nodošanas sistēmai SWIFT. Tāpēc rietumvalstu bankas Krievijā ir kļuvušas pievilcīgākas, raksta "Financial Times".