Raidījumu "Ceļot bez robežām" un "Atrasts Baltijā" radītājs Ivars Cīrulis turpina dalīties iespaidos no saviem piedzīvojumiem Albānijā. Kā pats ceļotājs atzīst, šis bijis līdz šim ekstrēmākais un reizē arī skaistākais brauciens ar auto kalna virsotnē, kur viņu sagaidījis gan elpu aizraujošs skats, gan auksta nakts kalnos.

Cīrulis Facebook grupā "Ceļot bez robežām" raksta: "Augstākais, ekstrēmākais un reizē arī skaistākais uzbrauciens ar auto kalna virsotnē, kā arī aukstākā nakts kalnos un nodegušais ciemats. Sešos no rīta, kad izkāpju no telts un nokāpju pa trepītēm, redzu cik skaisti ir apspīdēts Albānijas otrs augstākais kalns, tas mirdz rīta saulē un lepni noraugās uz Latvijas komandu, kas slauka rīta rasu no brokastu galda un vāra Virši kafijai ūdeni. Dzeram kafiju un galvā skan dziesmas vārdi "Šo rītu ņem par piemiņu" un mēs to noteikti ņemam un noglabājam kur dziļi sirdī!"

Pēc rīta kafijas komanda devusies ceļā tālāk kalnos, lai atklātu Albānijas skaistākās, bet reizē arī skarbākās vietas. Ceļā gadījies gan sastapt nodegušus ciematus un mežus, gan baudīt kalnu upes veldzi un Albānijas saules lutinātas vīnogas.

Ceļotājs stāsta: "Pa ceļam gids Fredijs mums piedāvā iegādāties kalnos vāktas tējas, kas maksā tikai 1 Eur, bet, diemžēļ, svētdienā tās iegādāties nav iespējams, toties piestājam pie kāda Fredija radinieka vai drauga un tas mums iedod vairākus vīnogu ķekarus. Albānijas saule tos ir kārtīgi lutinājusi un vīnogas ir fantastiski saldas."

Īpašus iespaidus atstājis arī drona lidojums virs nodegušajiem ciemiem. "Tikko pārlidoju pāri antenai,

redzu skatus, kādus esmu redzējis tikai filmās par karu,

tik daudz mājas nodegušas, visas līdz pamatiem, skats nav no tiem patīkamākajiem un cilvēkus tiešām ir piemeklējusi milzīga nelaime."

Dienas noslēgumā komanda sasniegusi Melno ezeriņu , kas atrodas 1700 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tieši šeit sācies ekstrēmākais brauciens kalnā.

"Larijs spiež gāzi grīdā, auto strauji tuvojās kalna nogāzei un sākas mūsu uzbrauciens. Auto ir liels un smags, bet tas dodās debesīs, tā vismaz no iekšpuses izskatās, jo caur priekšējo logu redzam tikai mākoņus un sauli, bet ja paskatās uz malām, tad abās pusēs redzam kalnu nogāzes un leju nemaz tik viegli nevar saskatīt, jo

esam 2000 metri virs jūras līmeņa.

Pārslēdzot uz leju ātrumus, bet turot gāzi grīdā, esam arī mēs tikuši kalna virsotnē, pabraucam nedaudz vēl uz priekšu un nostājamies kraujas malā, visas 4 automašīnas viena otrai blakus, lai bildes no drona ir vēl iespaidīgākas."

Skati no kalna virsotnes bijuši nudien iespaidīgi. Tomēr skaistie mirkļi nākuši kopā ar aukstumu – nakts kalnos bijusi īpaši dzestra.

"Ja nebūtu ugunskura, būtu nosaluši līdz kaulam, ārā ir diezgan vēsi, nē drīzāk auksti, nakti sola tikai +7 grādus. Uzģērbjam visas siltās drēbes, kādas mums ir un dodamies pie miera. Tā kā es braucu uz Albāniju un vēl vasarā, tad, protams, man līdzi ir tikai plāns pleds, aizveru jakas rāvējslēdzēju, uzlieku kapuci galvā, uzvelku 2 zeķu pārus, ietinos pledā un mēģinu iemigt."

Neraugoties uz grūtībām, piedzīvojums paliks atmiņā kā viens no spilgtākajiem.

Kā pats Cīrulis atzīst, šī pieredze ir ne tikai ekstrēma, bet arī dziļi emocionāla un neaizmirstama.

Lasi arī:

Puse riepas virs 300 metru dziļas aizas. "Ceļot bez robežām" bīstamais brauciens pa Albānijas kalniem

FOTO: Ivars Cīrulis par piedzīvojumiem Albānijā: "Viegls šis brauciens nav, bet skaists gan"