Daudzos dārzos šajā laikā jau zied skaistās, pavasarīgās gaiļbiksītes. Šis košais augs jau gadsimtiem ilgi ir augstu vērtēts kā ārstniecības augs. Viduslaikos to audzēja klosteru dārzos kā līdzekli pret miega traucējumiem, klepu un sirds nespēku, bet tautas ticējumos tā kļuvusi par pavasara atmodas un dzīvības simbolu.

Kā secināts Instagram konta @augu.pasaules.stasti ierakstā – latviešu tautas medicīnā gaiļbiksīte bijusi iecienīts līdzeklis elpceļu ārstēšanai, bronhu attīrīšanai un miega uzlabošanai. Tā palīdzējusi arī pret galvassāpēm, nomierinājusi nervus un veicinājusi svīšanu.

Šo augu ziedi ir spilgti dzelteni, smaržīgi un aug ķekaros uz gara kāta. Drogām ievāc gan ziedus, gan lapas un saknes. Īpaši vērtīgas vielas, piemēram, saponīni, C vitamīns, flavonoīdi un ēteriskās eļļas, koncentrējas ziedos un saknēs. Savāktos dabas dārgumus vēlams žāvēt ēnā, labi vēdināmā vietā un uzglabāt ne ilgāk kā vienu gadu.

Pavasarī gaiļbiksīšu ziedus var izmantot tējām un sīrupam, lapas – svaigiem salātiem, bet saknes – novārījumiem, kas īpaši iedarbīgi elpceļu attīrīšanai. Ziedus ievāc tikai sausā, saulainā laikā, kad tie ir pilnībā atplaukuši.

Šim augam piemīt atkrēpojošas, nomierinošas, sviedrējošas un vielmaiņu stimulējošas īpašības, kā arī tas tonizē sirds darbību. Gaiļbiksīte palīdz pret saaukstēšanos, bezmiegu, migrēnām un pat reimatiskām sāpēm.

Tēju gatavo, aplejot 1–2 tējkarotes ziedu vai lapu ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot ievilkties 15–30 minūtes. Ieteicams dzert vairākās reizēs visas dienas garumā.

Auga ziedu un lapu uzlējumu var izmantot arī vannām – tās atslābina muskuļus un locītavas, nomierina nervu sistēmu un palīdz atgūt spēkus.

Lasi arī:

Recepte: Pesto latviešu stilā, ar pienenēm un skābenēm

Pieneņu medus - recepte, ko ir ļoti viegli pagatavot!