Latvijā jau gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo ar <a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/">lieko svaru</a>, taču sabiedrības
attieksme pret šo problēmu joprojām ir satraucoši pasīva. Sabiedriskās domas
aptauja, ko šī gada jūnijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, atklāj, ka liela
daļa cilvēku vai nu nenovērtē, vai arī neapzinās aptaukošanās negatīvo ietekmi
uz veselību.

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 44% iedzīvotāju zina
savu <a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/">ķermeņa masas
indeksu (ĶMI)</a>, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem liekā svara
novērtēšanā. Gandrīz puse aptaujāto (47%) atzīst, ka nezina šo rādītāju, bet
vēl 9% nekad nav par to dzirdējuši. Tas liecina par nepietiekamu izpratni par
svara un veselības savstarpējo saistību.

Pasaules Aptaukošanās federācija (World Obesity
Federation) jau 2017.gadā atzina, ka aptaukošanās ir hroniska, progresējoša un
recidivējoša slimība, kas būtiski ietekmē veselību un var kalpot par iemeslu
daudzām citām saslimšanām, tai skaitā diabētam, sirds un asinsvadu slimībām un
vēzim.

Vēl satraucošāka ir sabiedrības attieksme pret pašu <a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/kas-ir-aptaukosanas.html">aptaukošanos</a> – lai gan 56%
respondentu piekrīt apgalvojumam, ka aptaukošanās ir slimība, nozīmīga
sabiedrības daļa to joprojām uzskata tikai par dzīvesveida sekām. Vienlaikus
39% respondentu raksturo savu ķermeņa stāvokli kā "nedaudz virs normas –
liekais svars". No tiem 38% ir vīrieši, bet sieviešu vidū šis rādītājs
sasniedz 40,3%, tātad – gandrīz katra otrā sieviete Latvijā saskaras ar liekā
svara problēmu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents
Ainis Dzalbs norāda: "Liekais svars un aptaukošanās ir globāla veselības problēma,
kas aizvien vairāk skar iedzīvotājus dažādās vecuma grupās. Lai gan to veicina
neveselīgs dzīvesveids un noteikti uztura paradumi, lielā mērā šai slimībai ir
ģenētiski noteikta predispozīcija. Liekais svars un aptaukošanās var veicināt
vairāk nekā 200 dažādu citu saslimšanu attīstību, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi
vērsties pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu labākos risinājumus svara
korekcijai."

Dzalbs arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības
izpratni par liekā svara negatīvo ietekmi un stiprināt veselības aprūpes
speciālistu zināšanas par šī stāvokļa pārvaldības iespējām.

Kaut arī aptaujas dati liecina par augstu aptaukošanās
izplatību, sabiedrības gatavība vērsties pēc profesionālas palīdzības ir
daļēja. Tikai 18% respondentu atbildējuši, ka noteikti vērstos pie ārsta, ja
saskartos ar aptaukošanās problēmām. Vēl 38% norādījuši, ka, visticamāk, to
darītu. Kopumā tas nozīmē, ka 56% iedzīvotāju būtu gatavi runāt ar ārstu par
šīm problēmām, ja tās viņus skartu, tomēr gandrīz puse joprojām vilcinātos vai
izvairītos no šādas sarunas.

Veselības profilakses dati liecina, ka liekā svara
izplatība Latvijā jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ja ES
vidēji ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvo 50,6% iedzīvotāju, tad Latvijā šis
skaitlis sasniedz 59,2 procentus. Pētījumi rāda, ka liekais svars var samazināt
paredzamo mūža ilgumu līdz pat astoņiem gadiem un būtiski ietekmēt dzīves
kvalitāti.

Iedzīvotāju aptauju no 23.05.25 – 30.05.25 veica pētījumu
aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1010 respondentu vecumā no 18 – 74 gadiem, un
izlase ir reprezentatīva.

*Raksts tapis sadarbībā ar <a target="_blank" href="http://www.manssvars.lv/">www.manssvars.lv</a>





﻿

Svars

manssvars.lv

Veselība 

Latvijā jau gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo ar lieko svaru, taču sabiedrības attieksme pret šo problēmu joprojām ir satraucoši pasīva. Sabiedriskās domas aptauja, ko šī gada jūnijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”,...

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju cieš no liekā svara, bet lielākā daļa neuztver to kā draudu savai veselībai

Tev varētu patikt

Ielādējam...