Prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko aizstāve Imma Jansone iesniegusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriesta desmit gadu brīvības atņemšana. Gapoņenko notiesāts par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.
Rīgas rajona tiesa spriedumu pasludināja šā gada janvārī, nosakot Gapoņenko desmit gadu cietumsodu un trīs gadu probācijas uzraudzību pēc soda izciešanas. Prokuratūra norādījusi, ka ir apmierināta ar tiesas lēmumu, uzskatot to par tiesisku un pamatotu. Arī tiesas debatēs prokurore lūdza piemērot tieši šādu sodu.
Savukārt aizstāve Imma Jansone jau iepriekš bija norādījusi, ka pēc pilna sprieduma saņemšanas to pārsūdzēs. Tagad apelācijas sūdzība ir iesniegta.
Kopš 2025. gada 14. februāra Gapoņenko atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. Viņš savu vainu neatzīst.
Saskaņā ar apsūdzību Gapoņenko personu grupā veicis darbības, kas vērstas uz nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, kā arī sniedzis palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Prokuratūra norāda, ka 2025. gada februārī Gapoņenko attālināti piedalījās Maskavā notikušajā "NVS valstu institūta" rīkotajā publiskajā diskusijā "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs". Tās laikā viņš, pēc apsūdzības, paudis atbalstu Krievijas īstenotajai diasporas politikai un izplatījis nepatiesus apgalvojumus par krievvalodīgo iedzīvotāju it kā sistemātisku apspiešanu Latvijā.
Prokuratūras ieskatā Gapoņenko apzināti izplatījis nepatiesu informāciju par krievu vajāšanu, krievu valodas aizliegšanu un krievvalodīgo skolu slēgšanu, raksturojot to kā etnocīdu. Tiek uzskatīts, ka šādi apgalvojumi kalpojuši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm un bijuši vērsti pret Latvijas valsts drošību.
Apsūdzībā arī norādīts, ka Gapoņenko diskusijas laikā izteicies, ka viens no iespējamajiem risinājumiem šāda "etnocīda" apturēšanai varētu būt Krievijas iebrukums Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, uzsverot nepieciešamību tam ideoloģiski gatavoties.
Prokuratūra norāda, ka konferencē kopā ar Gapoņenko piedalījās arī citi Latvijas valstspiederīgie, tostarp meklēšanā izsludinātais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, Romans Samuļs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins un Sergejs Vasiļjevs. Attiecībā uz citām personām kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.1954. gadā dzimušais Gapoņenko jau iepriekš ticis notiesāts par nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstu darbību. 2022. gadā spēkā stājās spriedums, ar kuru viņam tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana par Krievijas propagandas naratīvu izplatīšanu internetā, tostarp par nepatiesiem apgalvojumiem par fašisma atdzimšanu Latvijā un krievvalodīgo iedzīvotāju it kā vajāšanu. Gapoņenko vairākkārt pieminēts arī Valsts drošības dienesta gada pārskatos.

Krievija

Tiesa

Sabiedrība

Prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko aizstāve Imma Jansone iesniegusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriesta desmit gadu brīvības atņemšana. Gapoņenko notiesāts par palīdzību ārvalstij pret Latviju...

Gapoņenko aizstāve pārsūdz spriedumu par desmit gadu cietumsodu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...