Šodien Ģertrūdes diena, zināma arī kā Ģērdas, Ģērdača,
Ģedrudes, Ģertrūtes, Jēdrutes diena! Viņa ir bijusi ceļotāju aizbildne.
Ģertrūdes diena ir tā, kurā beidzot atmostas visa dzīvā radība, kas nav
atmodusies Matīsa, Benedikta dienās, un būtībā, varētu pat teikt, ka tieši
šodien būtu jāiestājas pavasarim. Kā visas senlatviešu godājamās dienas, arī šī
nes sev līdzi lērumu ticējumus, kas vairāk vai mazāk saistīti tieši ar saimniecisko
darbību. Ievērojot šodienas <a target="_blank" href="http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/gertr.htm">ticējumus</a>, varētu
padzīt mušas vasarā, izvairīties no čūsku nākšanas, kaitēkļu rašanās gan dārzā,
gan mājās un pat izvairīties no utīm.<h2>Ko vēsta Ģertrūdes dienas ticējumi?</h2><ul><li>Ģērdas un Bindas jeb matiņu dienu sauc par kustoņu dienām;
kas tās nesvētī, tam kustoņi noēdīšot tīruma un dārza augļus.</li><li>Ģertrūdes dienā nevarot neko stādīt, tad kukaiņi visu
noēdot. </li><li>Ģertrūde pamodinot pa ziemu snaudošos kustoņus, un ko viņa
nespējot pamodināt, to pamodinot viņas biedrs - sirmais, bet spēcīgais Benedikts. Tas
apgriežot pat stipro lāci uz otriem sāniem.</li><li>Ja Ģērdača rītā deviņas reizes dzirnavas riņķī griež, tad
ļauniem kukaiņiem samaļ galvas.</li><li>Ģertrūdes dienā pretī saulei vajag art, tak kurmju nebūs. </li><li>Ģertrūdes dienas rītā pirms saules lēkšanas jāaizdzen visi
zvirbuļi no mājas prom, tad zvirbuļi neknābj graudus no kaņepēm ārā.</li><li>Kas Ģērdača rītā ilgi guļot, tam lācis savu miegu atdodot.</li><li>Kas Ģērdacī galvu sukājot, to lācis saplēšot.</li><li>Ja Ģērdacī vilnu vērpjot, tad vasarā vilki aitas kožot. </li><li>Ģertrūtes dienā nedrīkst vīt auklu un visādus valgus, tad vasarā redzot daudz tārpus. </li><li>Ja Ģertrūdes dienā šuj, tad vasarā kurmji izraks dārzu. </li><li>Ģertrūdes dienā pirms saullēkta istaba jāizslauka, tad
mājā nenākšot mušas. </li><li>Ģertrūdes dienā jānoslauka kūts griesti un sienas, lai mušas
neaug. </li><li>Ģērdas dienas rītā pirms saules uzlēkšanas jānoslauka kūts
griesti un mēsli jāaiznes uz krustcelem, jāsviež pār plecu un jāsaka: "Tiš,
mūsas (mušas), uz nāburgiem (kaimiņiem)!" </li><li>Kas grib, lai mušas mājā nedzīvo jeb grib daudz mušu
iznīcināt, tad vajagot Ģērdača rītā pirms saules lēkšanas mušas malt ar rokas dzirnavām. Vienam jāgriež dzirnavas
trīs reizes riņķī, lai labi rūc, bet otram, aiz aiztaisītām durvīm stāvot, jāprasa:
"Ko tu tur mal?" Dzirnavu griezējam jāatbild: "Mušas maļu."
Aiz durvīm stāvošam jāatbild pretī: "Mal, mal, ka vari samalt!" Tā tas
darāms trīs reizes pēc kārtas, tad tajā gadā neviena muša mājā nedzīvošot.</li><li>Ģērdača rītā esot mušas jāsamaļ, tad viņas tai gadā ēdienā
nekrītot. </li><li>Agri no rīta jāizslauka mūsas (mušas) no istabām un kūtīm, vakarā
jāgrūž piestā (jāmaļ) un trīs reizes ap istabu skrienot jāvaicā: "Māsiņ, ko tu
grūd?" Jāatbild: "Mūsas grūžu." </li><li>Vērpt šai dienā nedrīkst. Ja vērpj, tad vasarā no mušām
nevar glābties. Arī slotas un grozus nedrīkst istabā turēt. </li><li>Ģērdas dienā no ēku griestiem jāsaslauka mēsli, kuri pirms saullēkta jāaiznes 3 mājas tālāk, lai vasarā mušas nebūtu. </li><li>Ģērdača rītā pirms gaismas jāizslauka
istaba, tad blusas neaugot. </li><li>Ja Ģērdacī galvu sukājot, tad galvā augot daudz vutu (utu).
</li><li>Bitinieks Ģērdacī nedrīkst dod neko no bišu dārza, citādi visas bites
aizejot līdzi. Devējam pašam bites nemaz vairs
nevairojoties. </li><li>Ģērdacī bitenieki nelaiž neviena sveša bišu dārzā, citādi
viņa laime pārejot svešinieku rokās.</li><li>Ja Ģērdacī bitenieki bites veduši mājā, tad tās ļoti vairojušās. </li><li>Ja Ģērdacī, kustoņu dienā, bites dārzā pārceļot no vienas
vietas otrā, tad tajā kokā nākot garais putns dzīvot. </li><li>Ģērdacī nevajagot ne no lauka, ne no meža malku vai žagarus
mājā vest, tad čūskas nākot mājā.</li><li>Ģedrūtes dienā un gavēņa piektdienās nevar kokus no
meža mājā vest, tad vasarā nāk čūskas mājā.</li><li>Ģēdrūtes dienā nedrīkst žagarus mājās vest, lai čūskas mājās
nenāk; ja kāds šo likumu pārkāpis, tad tam jāņem viens žagars pie galotnes un
jāvelk atpakaļ (ačgārni) uz mežu, tad čūskas vairs mājās nenākšot.</li><li>Kad Ģērdacī ved žagarus no meža uz druvām, tad tajās iemetoties garais putns. Turpretim ja Ģērdacī tukšuma jeb pūļa vējš pūšot, tad
varot droši žagarus, kokus, malku vadāt, tad čūskas nemetoties.</li><li>Ģertrūtes dienā, kad visi kustoņi atmostas, nav jāslauka
istaba, citādi čūskas nāk mājā.</li><li>Ja Ģērdacī noliek kaut kur kartupeļus, tad tai gadā tajā vietā čūskas
nākot.</li><li>Ģērdūtā vajag cūkas gaļu ēst, tad tai gadā čūskas nerādās. </li><li>Ģertrūdes dienā pirms saullēkta ēda kāpostus ar cūkgaļu, lai vasarā čūskas neredzētu.</li><li>Lai čūskas nenāktu mājā, tad Ģertrūdes dienā nav ēduši ne
siļķes, ne reņģes.</li><li>Ja Ģērdacī nākot kāds no otras mājas dziju tīt, tad nākot
čūska mājā.</li><li>Ja negrib redzēt nevienas čūskas, tad Ģērdača rītā vajagot
neēdušam pirms saules lēkšanas laukā iet un trīs reizes sacīt: "Vai vilks,
kā man cūkas gaļas gribas!" Tad tai gadā varot pat čūsku midzenī gulties
un tomēr nevienas neredzēšot.</li><li>Ģerdrūtes dienā govis nedzirda, bet ēdina tikai ar sausu
barību.</li><li>Ģertrūdes dienā cūkas pirms saullēkta jādzen ārā, lai vasarā
būtu modrīgas.</li><li>Tanī nedēļas dienā, kurā bijusi Ģertrūdes diena, nedrīkst
kāpostus ne ēst, nedz stādīt, citādi tos vasarā ēd kukaiņi un tārpi.</li><li>Ģērdacī nedrīkstot kāpostus cilāt, jo tad vasarā tiem
uzmetoties spradži un citi kukaiņi. </li><li>Ģērdacī nevarot kāpostus ēst, jo tad tiem neesot nekādas
svētības. </li><li>Ģērdacī pirms saules lēkšanas vajagot pelnus ņemt un tos
vasarai noglabāt, ko uz kāpostiem un citiem stādiem sēt, tad nākamā vasarā uz
tiem nobeidzas visi kustoņi un pēc tam arī neviens uz tiem nemetoties. </li><li>Ģertrūdē jāslaukot istaba un mēsli jāsviežot kāpostu
dārzā, tad kukaiņi neēdot kāpostus.</li><li>Kustoņu dienā (17. martā) vistas neesot jābaro, tad tās
kāpostus nekašājot. </li><li>Ģertrūdes dienā nedrīkst neko stādīt jeb sēt, jo tad druvu
ēdot kukaiņi. </li><li>Tai nedēļas dienā, kad Ģedrūte iekrīt, nedrīkst pavasarī
nekā ne sēt, ne stādīt, jo tad peles zemē alas taisa un kāpostus, kartupeļus tārpi
ēd.</li><li>Ja Ģedrūtes diena neiekrīt svētdienā, tad tā nedēļas diena,
kurā iekrīt Ģertrūde jāievēro labības un dārzāju sēšanai, tad labi aug. </li><li>Kāposti, zirņi un pupas neizdodas, ja tos stāda vai sēj tādā vējā, kāds Ģērdacī pūtis.</li><li>Ģedrūdes dienas aukstie vēji vēsta, ka vasrā pūtīs auksts vējš.</li></ul><a target="_blank" ></a><h2>Lasi arī:</h2><ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/neizmet-pelnus-tie-var-noderet-saimnieciba/5406">Neizmet
pelnus – tie var noderēt saimniecībā!</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ko-nekada-gadijuma-nedrikst-darit-kad-iekodusi-cuska/3175">Ko
nekādā gadījumā nedrīkst darīt, kad iekodusi čūska?</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kukaini-apsedusi-tavu-maju-ir-risinajums/862">Kukaiņi
apsēduši Tavu māju? Ir risinājums!</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kapec-izveleties-moskitu-tiklu/1148">Kāpēc
izvēlēties moskītu tīklu?</a></li></ul>

Ticējumi

Domas

Šodien Ģertrūdes diena, zināma arī kā Ģērdas, Ģērdača, Ģedrudes, Ģertrūtes, Jēdrutes diena! Viņa ir bijusi ceļotāju aizbildne. Ģertrūdes diena ir tā, kurā beidzot atmostas visa dzīvā radība, kas nav atmodusies...

Ģertrūdes dienas ticējumi

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...