Pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova Saeimas Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijai iesniegusi piecus priekšlikumus grozījumiem likumprojektam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" otrajam lasījumam, tostarp aicinot rast iespēju palielināt kopšanas pabalsta apmērus un celt ugunsdzēsēju algas.Kā liecina viņas sagatavotais iesniegums, viens no Grevcovas priekšlikumiem ir rast papildu 50 miljonus eiro piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām. Priekšlikums attiecināms uz tām pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012.gada līdz 2028.gadam, tās atjaunojot nevis pakāpeniski, bet uzreiz.Līdztekus par 6,4 miljoniem eiro Grevcova mudina kāpināt līdzekļu apmēru pirmās grupas invalīdu no bērnības kopšanas pabalstam pēc 18 gadu sasniegšanas. Viņasprāt, tam vajadzētu būt 500 eiro.Tāpat politiķe piedāvā palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro. Šim mērķim būtu nepieciešamai papildu 2,7 miljoni eiro.Savukārt onkoloģijas pacientu aprūpei un ārstniecībai Grevcova iesaka rast papildu 30 miljonus eiro.Vienlaikus ugunsdzēsēju algu palielināšanai Grevcova grozījumos prasa 24 miljonus eiro.Visu minēto priekšlikumu īstenošanai politiķe mudina pārvirzīt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.LETA jau vēstīja, ka nākamā gada budžeta veidošanas procesā kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšana nav paredzēta nevienai tā saņēmēju mērķa grupai.Kā aģentūrai LETA sacīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Aiga Lukašenoka, valsts sociālie pabalsti, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tas ir, no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām.LM piekrīt un apzinās, ka valsts sniegtajam atbalstam jābūt ne tikai samērīgam ar valsts finansiālajām iespējam, bet arī ar cilvēku ar invaliditāti iespējām nodrošināt savas papildu vajadzības, kas radušās funkcionēšanas ierobežojumu dēļ. Tādēļ pakāpeniski tiek pārskatīts sniegtais atbalsts invaliditātes gadījumā, tai skaitā cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības jeb tā sauktajiem "mūžīgajiem bērniem".Jautājumā par īpašās kopšanas pabalsta palielināšanu ministrijas ieskatā pabalsta apmēram ir jābūt tieši saistītam ar personas faktiskās aprūpes nepieciešamību, nevis ar invaliditātes cēlonību. Proti, invaliditātes noteikšanas vecumu – bērnībā vai pieaugušā vecumā, lai neveidotos nevienlīdzīga situācija starp personām, kurām ir noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, bet invaliditātes cēloņi ir atšķirīgi, skaidroja Lukašenoka.Tomēr 2024.gada budžeta veidošanas procesā kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšana nav paredzēta nevienai kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupai. Ministrija šobrīd ir sākusi darbu pie piedāvājuma izstrādes, ar kuru mainītu kritērijus, pēc kuriem īpašas kopšanas nepieciešamība tiktu novērtēta pilngadīgām personām – proti, ar nolūku ieviest kritērijus, atbilstoši kuriem būtu iespējams objektīvi novērtēt kopšanas nepieciešamības intensitāti un pēctecīgi noteikt gradētu kopšanas pabalsta apmēru. Plānots, ka ministrija priekšlikumu pārskatīt kopšanas pabalsta apmēru atbilstoši jaunajai pieejai iesniegs kā politikas iniciatīvu 2025.gada budžeta veidošanas procesā.Tāpat ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumus.2024. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Savukārt 19 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti vairāk nekā 150 priekšlikumi.Kā ziņots, valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.Salīdzinot ar 2023 .gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Nauda

Glorija Grevcova

Budžets

Politika

Sabiedrība

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova Saeimas Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijai iesniegusi piecus priekšlikumus grozījumiem likumprojektam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"...

Grevcova nākamā gada budžetā aicina rast iespēju palielināt kopšanas pabalsta apmērus un celt ugunsdzēsēju algas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...