Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien un trešdien notiks NATO samits, kurā Latvijas delegāciju vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kopā ar prezidentu uz Hāgu dosies aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ārlietu ministre Baiba Braže, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un citi Latvijas delegācijas dalībnieki.

Augsta līmeņa pasākuma uzmanības centrā būs aizsardzība, transatlantiskā sadarbība un atbalsts Ukrainai. Patlaban apstiprinātās tēmas ir NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšana, taisnīga transatlantiskā resursu dalīšana, ilgtermiņa atbalsta stratēģija Ukrainai, sabiedrības noturība pret hibrīddraudiem, kā arī sadarbība ar rūpniecību un tehnoloģiju inovāciju sektoru.

Samitu vadīs NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Lai gan viena no samita tēmām ir resursu sadalījuma balansu starp ASV un citām alianses dalībvalstīm, oficiālajos dokumentos konkrēta skaitliska mērķa, piemēram, 5% no iekšzemes kopprodukta, nav. ASV politiķi piesaka 5% mērķi (3,5% IKP standarta aizsardzībai un papildu 1,5% IKP infrastruktūrai un kiberdrošībai), taču tas nav apstiprināts NATO tīmekļvietnē saistībā ar Hāgas samitu.

Pirms samita NATO sabiedrotie ir vienojušies paaugstināt ar aizsardzību saistīto izdevumu mērķrādītāju līdz vismaz 5% no IKP gadā. Šis jaunais mērķis būs jāsasniedz līdz 2035. gadam. Pašreizējais mērķis ir 2% no IKP, ko šogad pirmo reizi sasniegušas visas 32 NATO dalībvalstis. ASV prezidents Donalds Tramps ilgstoši ir sūkstījies par to, ka Kanāda un Eiropas sabiedrotie neatvēl pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, pat draudot ar ASV izstāšanos no NATO.

Spānija pēdējā brīdī iebilda pret mērķa paaugstināšanu, un tās premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka jaunais mērķrādītājs uz Spāniju netiks attiecināts, un tās saistības būs 2,1% no IKP. Daudzām NATO valstīm jaunais mērķis būs milzīgs izaicinājums. Piemēram, Vācija 2024. gadā aizsardzībai tērēja aptuveni 2,1%, un katrs papildu procentpunkts prasītu aptuveni 45 miljardus eiro lielākus izdevumus.

ASV, Igaunijai, Latvijai un Grieķijai, kuras jau tagad tradicionālajai aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP, šis mērķis, visticamāk, lielas problēmas neradīs.

Polija pagājušajā gadā bija alianses līdere aizsardzības izdevumu jomā, tērējot 4,1% no sava IKP. Saskaņā ar NATO datiem ASV pavisam nesen aizsardzībai tērēja aptuveni 3,4% no sava IKP.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītes laikā apmeklēs NATO samita aizsardzības industrijas forumu un piedalīsies NATO Publiskā foruma diskusijā par alianses aizsardzības industrijas veicināšanu. Tāpat Sprūdam paredzētas divpusējās tikšanās ar sabiedroto valstu pārstāvjiem.

Ārlietu ministre Baiba Braže piedalīsies NATO un Ukrainas Padomes formālās darba vakariņās, kā arī Nīderlandes ārlietu ministra Kaspara Veldkampa un aizsardzības ministra Rubena Brekelmansa pieņemšanā ārlietu un aizsardzības ministriem. Latvijas ārlietu ministre piedalīsies arī NATO Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē valstu un valdību vadītāju līmenī.

NATO samits Nīderlandē notiks pirmo reizi alianses vēsturē, un tajā plānots, ka piedalīsies vairāk nekā 45 valstu augstākās amatpersonas.

Lasi arī!

Putinu vairs nebiedējot NATO pārbruņošanās: "Mēs esam pašpietiekami drošības nodrošināšanas ziņā"

Slovākijas premjerministrs apšauba valsts dalību NATO

NATO ģenerālsekretārs: "Visas NATO valstis šogad sasniegs 2% aizsardzības izdevumu mērķi"