Saistībā ar dzimstības samazināšanos, kas ir straujāka nekā prognozēts iepriekš, saruks valdības tēriņi ģimenes politikai un izglītībai, taču ilgtermiņā tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazināsies par līdz pat 1,3 miljardiem eiro, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kā secināts domnīcas ziņojumā par sabiedrības novecošanās un zemā dzimstības līmeņa ietekmi uz ilgtermiņa izdevumiem un ieņēmumiem, 2022.-2024.gadā Igaunijā jaundzimušo skaits bija par līdz 7500 mazāks nekā prognozēts, tādējādi valsts izdevumi samainājās par 100 miljoniem eiro. Turpmāk samazināsies arī ar izglītību saistītie izdevumi.

Attīstības uzraudzības centra eksperts Kaupo Kopels norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā dzimstības kritums Igaunijā ir bijis lielāks nekā prognozējis gan Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat", gan Igaunijas Statistikas birojs.

Konservatīvas aplēses liecina, ka katrs nepiedzimušais bērns Igaunijai izmaksā 100 000 - 190 000 eiro zaudētos nodokļu ieņēmmos.

Attīstības uzraudzības centra ziņojumā pausts, ka salīdzinājumā ar pašreizejām prognozēm, zemāka dzimstība nākmo 40-60 gadu laikā samazinās Igaunijas ieņēmumu bāzi par vismaz 750 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro.

Nesenā prognozē Eiropas Komisija norādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju novecošanās izraisīs izmaiņas valsts izdevumu struktūrā.

Saskaņā ar prognozēm ilgtermiņa aprūpes izmaksas Igaunijā līdz 2050.gadam varētu pieaugt līdz pat 15 reizēm. Tajā pašā laikā izdevumi veselības aprūpei pieaugs mēreni, bet stabili. Pensiju izdevumi tuvākajās desmitgadēs saglabāsies tādā pašā līmenī, bet ilgtermiņā samazināsies, jo pensiju reformas samazinās paredzamo pensiju kompensācijas likmi nākotnē. Palielināsies individuālo pensiju kontu nozīme un to ieguldījums nākotnes pensijās, taču tas neatspoguļosies valsts pensiju izdevumos.