Eiroparlaments
un Eiropas Savienības dalībvalstis oktobrī vienojās par iekšdedzes dzinēju
aizliegumu no 2035. gada. Tas nozīmē, ka tuvākajā desmitgadē pāreja uz “zaļo”
mobilitāti ir neizbēgama. Šobrīd
Latvijas transporta sektorā lielāko daļu jeb 83,5% oglekļa dioksīda (CO2)
emisiju joprojām rada tieši autotransports, un 86% piesārņojumu veido vieglās
automašīnas. Par to, kā veicināt zaļo mobilitāti,
attīstot atbilstošu infrastruktūru, diskutēja transporta un ilgtspējas nozares
eksperti Tet, Rīgas Tehniskās universitātes un VEFRESH rīkotajā Viedo pilsētu
konferencē. 

Jāizvirza
konkrēti mērķi

Latvijas
vieglo automobiļu parks 2021. gadā emitēja 2,42 miljonus tonnu CO2 emisiju, kas
ir par 2% vairāk nekā 2018. gadā. Ja paradumi un radīto izmešu dinamika būtiski
nemainīsies, tad 2027. gadā transporta radītie CO2 izmeši pieaugs vēl par 8,4%
salīdzinājumā ar 2018. gadu. Tas nozīmē, ka valsts līmenī nepieciešams izvirzīt
konkrētus mērķus un turpināt finanšu atbalsta programmas videi draudzīgu
transportlīdzekļu iegādei. “Ir nekavējoties jārīkojas un dramatiski jāmaina
esošā piesārņojuma dinamika. Panākt izmešu samazinājumu ir tikai vīzija, tādēļ
valsts un pašvaldību līmenī jāizvirza konkrēti un izmērāmi transporta nozares
mērķi, lai ievērojami samazinātu radīto vides piesārņojumu. Piemēram, noteikt
2030.g. sasniedzamos mērķus kā elektromobiļu skaitu parkā vai to procentuālo
daļu kopējā autoparkā, kā arī individuālo autobraucēju skaitu, ko ir plānots
pārsēdināt uz komfortablu, ātru,
paredzamu un izmaksu efektīvu sabiedrisko transportu, mērķtiecīgi veicināt auto
koplietošanas risinājumu izmantošanu,” esošo situāciju transporta nozarē
komentē Ingus Rūtiņš, CATA padomes loceklis. 

Diskusijas
dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību veidot pārdomātu pilsētvides plānojumu un
attīstīt viedo tehnoloģiju informācijas apmaiņas tīklu, tādējādi nodrošinot
labāku satiksmes pārvaldību un mazināt iedzīvotāju neefektīvo pārvietošanos. “Stāsts par zaļo mobilitāti nav tikai par iekšdedzes dzinēja auto nomaiņu pret
elektriskajiem auto. Jābūvē pilnīgi jaunas sakarības, kas dabīgi mudinās
iedzīvotājus mainīt pārvietošanās paradumus. Infrastruktūrai jābūt ērti
pieejamai, lai ikvienam rastos izdevīgums un vēlme dot priekšroku sistēmai, ko
veido efektīvs sabiedriskais transports, auto koplietošana un mikromobilitātes
risinājumi – divriteņi, skrejriteņi,” saka Adriāna Kauliņa, Tet ilgtspējas
attīstības direktore.

Jālauž
mīti par elektromobiļiem

Sabiedrībā
joprojām valda plaši izplatīts mīts, ka elektromobiļu ražošanas procesā un
dzīves cikla laikā radītie CO2 izmeši ir tikpat apjomīgi, cik ražojot auto ar
iekšdedzes dzinēju. Lai arī ražošanas procesā elektroauto var saradīt par
aptuveni 70% vairāk CO2 izmešu, nekā komplektējot iekšdedzes dzinēja auto,
svarīgi ir skatīt automobiļa ilgtspēju tā dzīves cikla laikā. Būtisks CO2
izmešu ietaupījums veidojas tieši elektromobiļa lietošanas laikā. Turklāt
Latvijā elektromobiļu uzlādei pieejama tīkla enerģija ar salīdzinoši augstu
zaļās enerģijas īpatsvaru. Arī elektroauto bateriju pārstrāde arvien attīstās,
un jau šobrīd nav pamata domāt, ka tās tiks noglabātas bīstamo atkritumu
poligonos. To sastāvdaļas ir pārāk vērtīgas, lai šāds scenārijs piepildītos.
“Vieglā transporta līdzeklis ar iekšdedzes dzinēju 10 gadu dzīves ciklā rada
aptuveni 35-40 tonnas CO2 izmešu, savukārt līdzīgs elektromobilis tādā pašā
periodā vidēji 15-20 tonnas,” skaidro I.Rūtiņš. 

Eksperti
atzina, ka bieži izskan viedoklis par jaunu elektromobiļu dārdzību, un tos
iegādāties spēj tikai iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. “Tirgū pieejami
arvien jauni auto modeļi par demokrātiskām cenām zem 20 000 EUR. Turklāt
valsts līdzfinansējumu iespējams izmantot ne tikai jaunu elektromobiļu iegādei,
bet arī lietotiem auto modeļiem un lādējamiem (plug-in) hibrīdiem,” skaidro Ansis
Valdovskis, Latvenergo Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

Trešais
izplatītākais mīts ir par elektrouzlādes staciju nepieejamību. Arī šajā ziņā
situācija pēdējos gados Latvijā ir krietni mainījusies. “Šobrīd pieejamas jau
vairāk nekā 190 publiskās ātrās uzlādes stacijas un to pieejamību ērti var
redzēt dažādās mobilās lietotnēs,” uzsver Tālivaldis Vectirāns, Autoceļu
infrastruktūras departamenta direktors, LR Satiksmes ministrija.

Sākt
ar sevi

Izvirzītie mērķi zaļās mobilitātes virzienā ir ambiciozi, tomēr
nevar sagaidīt, ka politikas veidotāji bez iedzīvotāju līdzdalības efektīvi
samazinās vidē radīto piesārņojumu. Klimata pārmaiņu mazināšana sākas ar katra
cilvēka individuālu, apzinātu iesaisti un ikdienas paradumu maiņu. “Lai
mainītu pārvietošanās paradumus, pēc savas pieredzes varu ieteikt sākt ar
pavisam nelielām izmaiņām, piemēram, reizi nedēļā uz darbu doties nevis ar privāto
automašīnu, bet gan ar sabiedrisko transportu. Savukārt vakarā mājup doties,
izmantojot koplietošanas auto,” savā pieredzē dalās A. Valdovskis.

“Pārmaiņu procesā ir jārēķinās, ka sākotnēji būs neērtības un
dažbrīd pat var rasties sajūta, ka jaunais ieradums ir neefektīvs, bet šis
posms ir jāpārvar. Līdzīgi, kā dodoties uz sporta zāli. Darbs, ko ieguldīsi
treniņos, rezultēsies veselībā un vispārējā fiziskā sagatavotībā tikai
ilgtermiņā,” iedrošina A. Kauliņa.

Rezumējot,
elektromobilitātei ir būtiska loma gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā,
gan viedas pilsētas ekosistēmas attīstībā. Tā iespējos datos balstītu
transporta pārvaldību un enerģijas balansēšanu ēkas, kvartāla un pilsētas
līmenī, kas, savukārt, tiešā viedā ietekmēs dzīves kvalitāti Latvijā, kas ir
svarīgi ikvienam valsts iedzīvotājam un viesim.

Auto

Eiroparlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis oktobrī vienojās par iekšdedzes dzinēju aizliegumu no 2035. gada. Tas nozīmē, ka tuvākajā desmitgadē pāreja uz “zaļo” mobilitāti ir neizbēgama. Šobrīd Latvijas transporta sektorā lielāko...

Ikvienam būs jāmaina pārvietošanās paradumi

Tev varētu patikt

Ielādējam...