Premjers sola papildu miljonu eiro Latvijas kino; nozares pārstāvji netic solījumam

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sola kino nozarei
no 2028. gada vienu miljonu eiro, taču patlaban nav skaidrs, no kādiem avotiem
plānots šo finansējumu nodrošināt.

Premjers, kurš otrdien Ministru kabinetā tikās ar
industrijas pārstāvjiem, žurnālistiem uzsvēra, ka šim jautājumam plānots
pievērsties nākamgad, pārskatot daļu finansējuma, kas tiek piešķirts bez
konkursa. Kulbergs uzsvēra, ka šādā veidā tas neturpināsies.

Viņš atzīmēja, ka patlaban panākta vienošanās, ka kino
nozarei piedāvās skaidru finansējuma modeli, ar ko industrija varēs rēķināties.
Premjers uzsvēra, ka kino nozari nedrīkst atstāt bez finansēm.

Kulbergs sacīja, ka viens jautājumu bloks attiecas uz
Latvijā radītu saturu, bet otrs, kā sekmīgāk piesaistīt ārvalstu industrijas
pārstāvjus veidot filmas Latvijā. Viņš minēja piemēru, ka ārvalstu kino nozari
Finanšu ministrija ir gatava atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, bet vēl
ir citi nodokļi un izdevumi. Premjera ieskatā tas nav pareizi un Latvija šajā
jomā nevar konkurēt ar Lietuvu un Igauniju.

"Industrijai teicu, ka viņiem būs atbalsts no manas
puses valdībā un, domājot arī par valsts budžetu. Mēs to atrisināsim,
izstrādāsim modeli, kas būs ilgtspējīgs, lai industrijai ir miers un skaidrība,
ar ko rēķināties turpmāk," atzīmēja Kulbergs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kulbergs sacīja, ka
viņam kā Ministru prezidentam ir jāskatās plašāk par vienu nozari. Viņam esot
būtiski arī, ko sabiedrības partneri ir gatavi ieguldīt Latvijā. Premjers
secināja, ka ieguvumi Latvijas drošībai un citām nozarēm ir daudz lielāki nekā
ieguvumi kino nozarei vienai no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa.

Režisors un producents Matīss Kaža atzīmēja, ka Latvijas
kino nozares pārstāvji ir pamatojuši, kāpēc straumēšanas platformu nodoklis ir
vajadzīgs, proti, pašmāju industrija Eiropas kontekstā ir viena no mazāk
dotētākajām un atbalstītākajām no valsts puses, tāpēc jebkurš papildu
finansējums ir svarīgs.

Režisors, atsaucoties uz sarunu ar Ministru prezidentu,
sacīja, ka premjera skaidrojums bijis, ka šis nav pareizais mirklis un apstākļi
saistībā ar stratēģiskajiem partneriem ir tas, kas patlaban neļauj šo
regulējumu ieviest, tāpēc ir runa par papildu finansējumu miljona eiro apmērā.

"Kā pagaidu risinājums tas ir pieņemams, bet mēs
turpināsim uzstāt, lai regulējums tiek pieņemts. Nākamgad plānots pie šīs
sarunas atgriezties," žurnālistiem sacīja Kaža.

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma teica, ka
ir panākta sapratne, ka agrāk vai vēlāk ir jāievieš starptautisko un pašmāju
straumēšanas platformu iemaksa nacionālā kino veidošanā un tā ir svarīga. Viņa
pauda cerību, ka nākamgad tiks sperti konsekventi soļi, lai šo likumu pieņemtu.

Atbildot uz jautājumu, vai NKC vadītāja ir pārliecināta, ka
nozare finansējumu miljona eiro apmērā saņems, Rietuma sacīja, ka "mēs
dzīvojam laikā, kad garantiju nav". Viņasprāt, ja šāds kompromisa variants
tiek piedāvāts, tas arī tiks izpildīts.

Savukārt pēc tikšanās ar kino nozares pārstāvjiem un
paziņojumiem masu medijiem Ministru kabinets izplatīja preses paziņojumu, kurā
atzīmēts, ka Ministru prezidents ir gatavs rast risinājumu papildu finansējuma
nodrošināšanai jau 2027. gadā.

"Es izprotu nozares bažas par finansējuma pieejamību,
tādēļ jau 2027. gadā kino nozarei nodrošināsim papildu vienu miljonu eiro.
Vienlaikus jautājums par straumēšanas platformu nodevu paliek atvērts un
diskusiju par to turpināsim nākamajā gadā," preses paziņojumā citēts
Kulbergs.

Papildu finansējumu plānots nostiprināt 2027. gada valsts
budžeta likumā un to rast, pārskatot esošās valsts budžeta izdevumu pozīcijas
un efektīvāk izmantojot pieejamos līdzekļus. Ministru prezidents uzsvēra, ka
Latvijas kino sasniegumi starptautiskā mērogā ir nozīmīgs valsts kultūras un
radošās industrijas panākums, tomēr lēmumi par papildu finansējumu jāpieņem,
ņemot vērā kopējo valsts fiskālo situāciju, drošības prioritātes un
starptautisko ekonomisko attiecību kontekstu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī kino nozares
konkurētspējas stiprināšanas pasākumi, tostarp priekšlikums palielināt ārvalstu
filmu uzņemšanas izmaksu kompensāciju no 30% līdz vismaz 40%, lai veicinātu
starptautisku filmu projektu piesaisti Latvijai, kā arī attīstīt "Riga
Stages" filmēšanas paviljonu kompleksu un ieviest Filmu likuma grozījumus.

Jau ziņots, ka patlaban ar Saeimā otrajā lasījumā
atbalstītajiem grozījumiem noteikts, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis,
kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pārskatu par
iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem
pēc pieprasījuma pirmo reizi iesniegtu līdz 2028. gada 31. maijam par posmu no
2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Savukārt, ja ieguldījumi 2027. gadā
un 2028. gadā tiek veikti vismaz 300 000 eiro apmērā, 2026. gadā un 2027. gadā gūtie
ieņēmumi nebūtu jādeklarē.

Likumprojektu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā
satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību
skatītājiem, anotācijās paudusi Kultūras ministrija (KM). Tā atzīmē, ka pēdējos
gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to
piedāvājumā ir salīdzinoši maz Latvijā radīta satura, turklāt tās līdz šim nav
ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.

Paredzēts, ka prasības attieksies gan uz Latvijā
reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir
Latvijā.

Saskaņā ar ieceri pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs
jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem.
Ieguldījumus varēs veikt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu,
iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas NKC budžetā. Prasības
nebūs attiecināmas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru
auditoriju.

Rietuma iepriekš komisijas deputātiem paudusi, ka pēc
izmaiņu stāšanās spēkā kino nozare varētu iegūt aptuveni no 600 000 līdz vienam
miljonam eiro gadā.

KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) iepriekš
skaidrojis, ka attiecīgie grozījumi tiek gatavoti kopš 2022. gada un to
izstrādes laikā veikti vairāki kompromisi ar nozares pārstāvjiem, tostarp
attiecībā uz obligāto ieguldījumu apmēru.

Ministrijā norādīts, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus
pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas
līdzekļi, tostarp "Tet" un "Latvijas mobilais telefons",
kamēr Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES valstīs reģistrēti
pakalpojumu sniedzēji, tostarp "Netflix", "Disney+",
"Amazon Prime Video", "Apple TV+" un citi.

Pēc KM aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas
pēc regulējuma stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600
000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Ministrijā arī norādīts, ka
līdzīgs regulējums jau ieviests 18 ES dalībvalstīs.

Kino

Nauda

Politika

Kultūra

Andris Kulbergs

Sabiedrība

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sola kino nozarei no 2028. gada vienu miljonu eiro, taču patlaban nav skaidrs, no kādiem avotiem plānots šo finansējumu nodrošināt. Premjers, kurš otrdien Ministru kabinetā...

"Industrijai teicu, ka būs atbalsts no manas puses." Kulbergs kino nozarei no 2028. gada sola miljonu eiro

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...