<p><b>Ēdiens bērna dzīvē
nav tikai fiziska vajadzība – tas veido arī viņa attiecības ar sevi, emocijām
un apkārtējo pasauli. Tomēr nereti vecāki, pašiem to neapzinoties, izmanto
ēdienu kā līdzekli, lai motivētu vai disciplinētu bērnu, piemēram, apsolot
saldējumu par labu uzvedību vai liedzot desertu par neizpildītiem mājasdarbiem.
Šāda prakse var šķist nevainīga, taču ilgtermiņā tā ietekmē bērna attieksmi
pret ēdienu, emociju regulāciju un veselīgiem ēšanas paradumiem. Par to, kāpēc
ēdienam nevajadzētu būt balvai vai sodam, skaidro Bērnu slimnīcas uztura
speciāliste un “Ēstprieks” vēstnese Lizete Puga.</b></p>

<h3><b>Kā veidojas
attiecības ar ēdienu?</b></h3>

<p>Bērna attiecības ar
ēdienu sākas jau daudz agrāk, nekā domājam – pat vēl pirms dzimšanas mammas
vēderā. Caur augļūdeni mazulis iepazīst dažādas garšas un smaržas, un šis
agrīnais periods līdz pat divu gadu vecumam būtiski ietekmē turpmākos ēšanas
paradumus. Bērnam augot, attīstās arī viņa uztveres un izvēles spējas. Pēc gada
viņš vēlas ēst “tāpat kā visi citi”, pēc divu gadu vecuma parādās pirmie “nē!”,
bet pusaudža gados – eksperimenti ar ēdienu un diētām. Tāpēc ģimenei jau no
pirmās dienas ir svarīgi radīt izpratni, ka ēdiens ir dabiska, patīkama un
ikdienas sastāvdaļa, nevis kaut kas, ar ko tiek manipulēts.</p>

<p>Arī nepatīkami vai
satraucoši dzīves mirkļi, piemēram, uzturēšanās slimnīcā, var ietekmēt bērna
attieksmi pret ēdienu. Sabalansēts un veselīgs uzturs ir īpaši svarīgs
ārstēšanās laikā, jo tas veicina ātrāku atveseļošanos. Bērnu slimnīcā
ēdienkarti izstrādā uztura speciālists komandā ar virtuves darbiniekiem,
pielāgojot to septiņām diētām atbilstoši bērna veselības stāvoklim. Kad bērnam
skaidro, kāpēc viņam ir konkrēta diēta un kā tā palīdz atveseļoties, viņš sāk
saprast ēdiena nozīmi, nevis uztvert to kā ierobežojumu vai sodu. Pateicoties
kustībai “Ēstprieks”, kas top sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu, Bērnu
slimnīcu, “Maxima Latvija” un atbalstītājiem, visas diētas ir daudzveidīgas un
garšīgas – katru dienu bērniem tiek pasniegti jauni ēdieni, un darbinieki seko
līdzi, kas tiek atstāts neapēsts, kā arī runā ar bērniem, lai saprastu viņu
vēlmes, ievērojot uztura prasības. Mājas apstākļos līdzīgi ir vērtīgi
sarunāties ar bērnu par ēdienu, piedāvāt izvēli, neradot spiedienu, lai
veidotos pozitīvas attiecības ar ēdienu.</p>

<h3><b>Kāpēc ēdiens nevar
būt balva vai sods?</b></h3>

<p>Ģimenē nevajadzētu
ieviest ieradumu atalgot “labo” rīcību ar našķiem, jo tādējādi veidojas aplams
priekštats, ka konfekte ir labais un vērtīgais. Populāra prakse ir arī bērnu
nomierināšana ar ēdienu. Būtiski tomēr ir saprast, ka šāda rīcība var veidot sava
veida tradīcijas. Tiklīdz bērns saņem našķi pēc sliktas uzvedības, bērns var
pieņemt, ka šī sliktā uzvedība ir tas, kā viņš var iegūt šo gardo našķi un
mērķtiecīgi slikti uzvedas. Katra šāda veida tradīcija ar laiku var kļūt par
apgrūtinājumu, jo bērni pēc sava rakstura ir egocentriski. Dodot bērnam
konfektes par ikdienišķām lietām, bērns neapgūst, kāpēc ir svarīgi darīt savus
pienākumus. Tāpat ēdiens tiek uztverts nepareizi – var zaudēt saikni ar ķermeņa
dabiskajiem signāliem, piemēram, sāta un izsalkuma sajūtu, kas var novest pie
pārēšanās vai nepietiekamas ēšanas, kā arī paraduma izmantot ēdienu emociju
mazināšanai. Šādiem ieradumiem ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas. </p>

<h3><b>Svētki, našķi un
“aizliegtie produkti”</b></h3>

<p>Svētki ir neatņemama
dzīves sastāvdaļa, kur našķi ir pieļaujami, svarīgi saglabāt līdzsvaru un
nebiedēt bērnu ar “aizliegtajiem” produktiem, jo bērnam var rasties
priekšstats: “es esmu tas sliktais, jo man tie garšo”, “našķus nevar ēst
nekad”. Būtiski ir ar bērnu pārrunāt, ka dažādi našķi ir gardi un tos mēs varam
ēst, bet tie nav ikdienas ēdieni. Tās nav brokastis, vai ik vakara tradīcija,
pēc izēsta vakariņu šķīvja. Saldumi parādās ar sava veida ‘’pārsteiguma
efektu’’ – izgaršojam, esam priecīgi un pēc tam atkal pazūd. Svētkos, protams,
varam gatavot un pasniegt našķus, izvēloties paši cik daudz cukura, tauku vai
sāls pievienosim. Bet atceramies, ka ar svētku sajūtu vajag dalīties. Izcepām
gardu kūku – dalāmies ar ciemiņiem, kaimiņiem. Neturam to nedēļu ledusskapī, jo
tomēr lielākajai daļai tas kārdinājums ir daudzas reizes lielāks, ja tā gardā
kūka tur ledusskapī stāv un gaida ēdājus. </p>

<h3><b>Kā mainīt ieradumus
ģimenē?</b></h3>

<p>Ieradumi neveidojas
vienā dienā, un tie tikpat ātri arī nemainās. Ja ģimenē jau gadiem ir pieņemts
bērnu apbalvot ar našķiem vai “tirgoties” par tukšu šķīvi vai gultas saklāšanu,
šo paradumu var būt grūti lauzt. Tomēr tas ir iespējams soli pa solim. Sākumā
vērts pievērst uzmanību tam, kā ģimene kopumā ēd. Nereti vecākiem tik ļoti
gribas uz šķīvja salikt visu iespējamo, taču liela porcija, nezināms, jauns,
sajaukts ēdiens ir tas, kas biedē bērnu. Tāpēc dodiet bērnam izvēles iespēju,
lai viņš pats saliek uz šķīvja tos produktus, ko vēlas. Tik novelkot robežas,
ka uz šķīvja ir jābūt 3 produktu grupām - kādai krāsai (dārzenim vai auglim),
graudaugu piedevai (griķi, kartupeļi, maize u.c.) un olbaltumvielu avotam
(gaļa, piena glāze, vai pupiņas). Pēc principa ‘’Fakts un izvēle’’, 3 produktu
grupas, bet tu vari izvēlēties: gribēsi gurķi vai burkānu? Plānojiet ģimenes
ēdienkarti kopā ar bērniem, dodiet viņiem iespēju piedalīties gatavošanas
procesā. Tāpat nevajag spiest bērnu izēst tukšu šķīvi, jo bērna apetīte ir mainīga,
vai ēst ēdienu, kas negaršo. Piespiešana var radīt negatīvas asociācijas un
ilgstošu nepatiku pret noteiktiem produktiem.</p>

Ēdieni

Bērni

Ēdiens bērna dzīvē nav tikai fiziska vajadzība – tas veido arī viņa attiecības ar sevi, emocijām un apkārtējo pasauli. Tomēr nereti vecāki, pašiem to neapzinoties, izmanto ēdienu kā līdzekli, lai...

"Izēd tukšu šķīvi – dabūsi konču!" Kāpēc ēdiens bērnam nedrīkst būt balva vai sods?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...