Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sociālajiem partneriem
izvērtēšanai nodotajā skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu
finansēšanas modeli "Programma skolā", liecina rīcībā esošais
ziņojuma projekts.

Ziņojuma
projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no
7.klases, bet tā vietā piedāvājot noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita
kritēriji 7.- 12.klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, bet lēmumu par
skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju,
līdzīgi kā tas notiek pašlaik.

Ministrija
ziņojuma projektā vērtē, ka pašreizējais izglītības finansēšanas modelis
"Skolēns pašvaldībā" neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu
sadrumstalotību, līdz ar to pedagogu zemākās darba algas likmes celšana
nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju
strādā ar mazu slodzi.

Pēc
IZM aplēsēm, pagājušajā mācību gadā nepilna laika slodzes darbu strādāja 64,8%
pedagogi. Ministrijas ieskatā, pedagoģiskā personāla kapacitātei - pilnas
slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvaram vienā skolā - būtu jāsasniedz
vismaz 80%. Tajā pašā laikā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības
posmā jūnija sākumā vakantas bijušas 417 pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā
pedagogu likmju skaita, kas rada papildus slogu esošajiem pedagogiem, lai
nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu. Ministrija arī uzsver pirmspensijas
vecuma pedagogu īpatsvaru, kas no kopējā pedagogu skaita veido 8%.

"Tika
sagaidīts, ka, pieņemot lēmumu par efektīvāku izglītības iestāžu tīklu,
pašvaldība lietderīgāk izmantos tai piešķirtos līdzekļus pedagogu darba
samaksai, tomēr, joprojām saglabājot neefektīvu izglītības iestāžu tīklu,
pašvaldības paildzina situācijas saglabāšanos, kad pedagogu atalgojums nav
konkurētspējīgs, neskatoties uz to, ka modelī ir ietverti gan motivējoši
elementi, gan risks arvien lielākai atšķirībai starp pašvaldībām un reģioniem
pedagogu darba samaksas noteikšanā," pausts ziņojuma projektā. IZM
secinājusi, ka 39 lauku skolās viena skolēna izmaksas sasniedz līdz pat 3500
eiro, kas ir līdzvērtīgi privātās izglītības izmaksās par valsts un pašvaldības
budžeta līdzekļiem.

Kā
iespējamo risinājumu ministrija saredz jauna finansēšanas modeļa
"Programma skolā" ieviešanu, kas būtu saistīts ar optimālās klases
lielumu, paredzot līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm
visā valsts teritorijā, kā arī valsts finansējuma aprēķinu atbalsta personāla
nodrošināšanai skolēniem, efektīvu skolas administratīvo sastāvu un papildu
finansējumu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.

"Jaunā
finansēšanas modeļa mērķis ir radīt vienkāršu, caurskatāmu pedagogu un
izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītības iestādes darbinieku
atalgojuma sistēmu, kā arī vidējā termiņā virzīties uz mērķi, lai pedagogu
bruto darba alga mēnesī sasniedz 2500 eiro par likmi," pauž IZM.

Pamatojoties
uz izglītības iestāžu telpu kapacitāti, kā arī uz individuālā pieejā pamatotu
kompetenču izglītību, ministrija modeļa aprēķinu veikusi, pieņemot divu veidu
klašu lielumu - klasi ar 10-25 skolēniem un klasi ar 26 un vairāk skolēniem.
Aprēķinā ietilpst pedagoģisko likmju skaits, kas nepieciešams izglītības
programmas īstenošanai saskaņā ar mācību plānu katrā vispārējās izglītības
pakāpē.

Skolēnu
skaits klasē noteiktu pedagogu likmju skaitu pa klasēm, piemēram, 1.klasēs,
kurās ir līdz 25 bērniem, koeficients būtu 1, bet skaitliski lielākās klasēs -
1,37, mazāka izmēra 7.klasēs koeficients būtu 1,45, bet lielākās - 1,67, mazāka
izmēra 12.klasēs koeficients būtu 1,72, bet lielākās - 1,9 u.tml.

Lai
mācību sākumposmā bērni ar grūtībām mācībās saņemtu savlaicīgu palīdzību,
vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, jaunais finanšu
modelis paredz, ka 1.-3.klases posmā katrā klasē, kurā skolēnu skaits ir 10 un
vairāk, tiktu nodrošināts pedagoga palīgs.

Atbilstoši
skolēnu skaitam izglītības iestādē plānots noteikt atbalsta personāla - sociālā
pedagoga, speciālā pedagoga, skolotāja logopēda, izglītības psihologa - likmju
skaitu, kas nepieciešams kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības programmas
īstenošanai, kā arī administratīvo likmju skaitu izglītības procesa
nodrošināšanai. Administrācijai, ieskaitot izglītības iestādes vadītāju,
noteiktais likmju skaits izglītības iestādē līdz 299 skolēniem būtu divas
likmes (direktors un viens vietnieks), no 300 līdz 599 skolēniem - trīs, no 600
līdz 999 skolēniem - piecas likmes, bet izglītības iestādē ar 1000 un vairāk
skolēniem - sešas likmes.

Lai
novērstu, ka atsevišķos gadījumos modelī skolēnu skaits klasē izglītības
iestādei un pašvaldībai rada iniciatīvu veidot papildu klases, tikai tāpēc lai
piesaistītu papildu līdzekļus, ministrija piedāvā noteikt, ka paralēlklases
drīkstētu veidot tikai tad, ja vienā klašu grupā ir 32 un vairāk skolēni. Šāds
skolēnu skaits klašu dalījumam iesakāms, jo tas vidēji atbilstu 10-26 skolēni
klases lielumam, vienlaikus tiktu saskaņots ar telpu kapacitāti un kvalitatīvu
izglītības procesu, bet neizslēdz iespēju pie liela kopējā skolēnu skaita klašu
grupā veidot arī lielākas klases, ja telpu kapacitāte ir pietiekama un,
izmantojot visus iespējamos resursus, tiek nodrošināts kvalitatīvs izglītības
process, uzskata IZM.

Modelī
arī paredzēts papildu finansējums katrai skolai 2% apmērā no kopējā algu fonda,
kas būtu izmantojams individuālas pieejas nodrošināšanai skolēniem, papildu
piemaksām darbiniekiem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības
kvalitāti.

Jauno
finansēšanas modeli iecerēts ieviest ar 2024.gada 1.septembri.Tas nozīmē, ka
līdz nākamā gada 31.martam tiku veikts modeļa izvērtējums, izstrādāta sistēma
finanšu plūsmas savlaicīgas paredzamības nodrošināšanai, kā arī, izmantojot
sistēmdinamiskās prognozēšanas rīku, izvērtētas iespējamais izglītības iestāžu
nodrošinājums ar intelektuālajiem cilvēkresursiem.

Ministrija
arī plāno izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amata
pienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot
pedagogu profesiju un amatu sarakstu. Lai novērtētu finansēšanas modeļa ietekmi
uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, IZM vēl plānojot
tiksies ar katru pašvaldību.

Savukārt
līdz nākamā gada 7.maijam būtu jāveic nepieciešamie grozījumi vai jāizdod jauni
Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā aprēķina un sadala valsts budžeta
mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, kā arī par kārtību, kā valsts
finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātas
izglītības iestādes. Izmaiņas būs nepieciešamas arī pedagogu darba samaksas
noteikumos.

Ministrija
atzīst, ka esošajā situācijā pilnībā īstenot jauno finansēšanas modeli nebūs
iespējams lielā vakanču skaita un valsts budžeta iespēju dēļ. Vienlaikus,
"skaidri definējot bezkompromisa izglītības kvalitāti kā jau tuvākajos
gados sasniedzamo mērķi, papildu valsts budžeta izdevumi ir nepieciešami, bet
tie būtu jāiegulda sakārtotā sistēmā".

Līdz
2024.gada 31.martam iecerēts pilnveidot arī finansēšanas modeli pirmsskolā,
speciālajā izglītībā, vidējā profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes
un interešu izglītībā.

Līdztekus
jaunā finansējuma modeļa ieviešanai IZM saglabājusi piedāvājumu noteikt
kvantitatīvos kritērijus klasēm. Kvantitatīvajos kritērijos plānots prasīt 10
vai 20 skolēnus klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, dažādas prasības četrās
klašu grupās (1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12.), kas saskan ar mācību saturā
definētiem sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības un vidējās izglītības
standartā, kā arī, paredzot skolēnu skaita izmaiņas, nevis vienas klases
ietvaros, bet klašu grupās, kā arī ievērot urbanizācijas līmenis - jo blīvāk
apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu
būs nepieciešams nodrošināt.

Kvantitatīvie
kritēriji par skolēnu skaitu klašu grupās atkarībā no urbanizācijas līmeņa
attiektos uz vispārējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē. Ja
izglītības iestāde nesasniegs kvantitatīvos kritērijus, būs jāizvērtē
sasniedzamība - ja skola nepieciešama pieejamības dēļ, tad tā netiktu reorganizēta.

Pēc
IZM piedāvājuma, valstspilsētas un administratīvajos centros visās četrās
minētajās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni jeb 40 skolēni vienā
klasē. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās
minimālais skolēnu skaits būtu 30 skolēni jeb vidēji 10 skolēni klasē, bet
7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē. Savukārt
pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni jeb vidēji desmit
bērni klasē būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9.klasē, bet vidusskolās arī
tur būs jānodrošina vismaz 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē.

IZM
norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un
pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts
organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā
būs saistoši visām pašvaldībām - lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems
pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts
ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu
grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.

Atbilstoši
IZM iecerei, 1.-6.klašu grupā tiktu piemērots princips "Izglītība tuvāk
dzīvesvietai" jeb ceļā pavadītais laiks ar pašvaldības organizētu
transportu nevarētu būt ilgāks par 40 minūtēm, bet 7.-12.klašu grupā attālums
starp skolām nevarēs būt vairāk kā 25 kilometri. Plānots, ka līdz nākamā gada
31.janvārim pašvaldībām sadarbībā ar IZM, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības un Satiksmes ministriju būs jāizveido efektīva izglītības iestāžu
tīkla karte pašvaldībā, kā arī jākoordinē un jāsaskaņo skolēnu mobilitātes
iespējas, un jāvienojas par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību.

Gadījumā,
ja uzņemošo skolu mācību telpu maksimālā kapacitāte ir pilnībā sasniegta, tad
reorganizējamā izglītības iestāde saglabājas līdz brīdim, kad ir atrisināts
kapacitātes jautājums, piemēram, izbūvējot uzņemošās skolas piebūvi.

IZM
atklāja, ka sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem par ilgtspējīgas, kvalitatīvas un
iekļaujošas izglītības nodrošināšanu par saprātīgu samaksu tika identificētas
izglītības infrastruktūras paplašināšanas un jaunu izglītības iestāžu ēku
būvniecības vajadzības pamatā mazpilsētās un pilsētās. Piemēram, Pierīgas
pašvaldībās - Ādažos, Siguldā, Mārupē, Ķekavā, Valmierā un Ogrē - nepieciešama
jaunu skolas ēku izbūve, jo esošo skolas ēku piepildījums pārsniedz paredzēto.

Savukārt,
lai administratīvo centru izglītības iestādēs nodrošinātu iespēju uzņemt
skolēnus no pašvaldības teritorijā reorganizētajām izglītības iestādēm,
vairākās pašvaldībās, piemēram, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Saulkrastos un Bauskā,
nepieciešams paplašināt esošo izglītības infrastruktūru, uzbūvējot piebūves.
Pēc pašvaldību aplēsēm, nepieciešams uzbūvēt desmit jaunas izglītības iestādes,
bet desmit izglītības iestādēm nepieciešams paplašināt telpu kapacitāti,
uzbūvējot piebūves.

Apkopojot
datus par iepriekšējos gados veiktajām izglītības infrastruktūras būvniecības
un aprīkojuma izmaksām Ādažos, Ogrē, Siguldā, Rīgā, Berģos, Baložos, Saldū un
Dobelē, IZM secinājusi, ka vienas jaunas izglītības iestādes izbūves un
aprīkošanas izmaksas ir indikatīvi 15,7 miljoni eiro. Šajās izmaksās iekļauti
izdevumi projektēšanai, mācību korpusa izbūvei, aprīkojumam, IKT un
labiekārtošanai. Savukārt piebūves celtniecības un aprīkošanas izmaksas
noteiktas indikatīvi 8,6 miljonu eiro apmērā.

Plānojot
nepieciešamo izglītības iestāžu un piebūvju celtniecību, kopējās izmaksas
indikatīvi veidojot 243 miljonus eiro. IZM vērsa uzmanību, ka aprēķini varētu
tikt arī precizēti, ja tiks rasts risinājums tipveida izglītības iestāžu
celtniecībai, ekonomējot projektēšanas izdevumus, kā arī ņemot vērā aktuālās
būvdarbu izmaksas.

Tāpat
līdz šī gada 1.septembrim būtu jāizvērtē vidējās profesionālās izglītības
iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti, kas ļautu kāpināt izglītojamo
īpatsvaru arī profesionālās vidējās izglītības programmās.

Lai
nodrošinātu, ka grozījumi normatīvajos aktos ilgtspējīga skolu tīkla izveidei
stājas spēkā ar nākamā gada 1.septembri, pirmos grozījumus paredzēts veikt jau
līdz šī gada 1.septembrim. Tos plānots darīt MK noteikumos par kritērijiem un
kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba
samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē. Savukārt līdz 15.novembrim
veiktie grozījumi noteikts, ka pedagogu samaksa tiks nodrošināta no valsts
budžeta līdzekļiem, ja izpildās MK noteiktie sistemātiskai izglītības
kvalitātei noteiktie kritēriji.

Kā
ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu
reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus
varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar
pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot
apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Aktuāli

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodotajā skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", liecina rīcībā esošais ziņojuma projekts. Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere...

IZM piedāvā mainīt skolu finansēšanas modeli un prasīt obligātu skolēnu minimālā skaita ievērošanu no 7.klases

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...