Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina valstij
pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu
izvietojumu 7.- 12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas
par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.

IZM pirms pašas šodien gaidāmās Ministru kabineta sēdes
izskatīšanai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par efektīvu skolu tīklu.
Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM
ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu
grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla
kapacitāte.

Būtiskākā IZM rosinātā izmaiņa ir valstij pārņemt lēmumu
pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā 7.- 12.klašu posmā. Līdz šim
IZM tikai saskaņoja pašvaldību lēmumus par skolu dibināšanu, reorganizēšanu vai
likvidēšanu. IZM gan nerosina mainīt izglītības iestāžu dibinātāju statusu -
tāpat kā līdz šim to dibinātājs būtu pašvaldība.

Minētais nozīmētu, ka valsts pieņemtu lēmumus par skolu
izvietojumu 7.- 12.klašu posmā, bet pašvaldībām paliktu iespēja pašām lemt par
sākumskolu (1.- 6.klašu) tīklu.

IZM uzskata, ka minēto pārmaiņu rezultātā tiks nodrošināta
kvalitatīvas izglītības pieejamība visos reģionos, kā arī nodrošināta iespēja
izvēlēties daudzveidīgu padziļināto kursu piedāvājumu. Tāpat tikšot nodrošināta
adekvāta pedagogu slodze un atalgojums, efektīva esošo pedagogu resursu
izmantošana, kā arī nodrošināts izmaksu efektīvs tīkls valsts mērogā.

Nododot skolu tīkla sakārtošanas funkcijas valstij, IZM
ieskatā, tiks nodrošināta efektīva un ilgtspējīga resursu pārvaldība. IZM
uzsver, ka prioritāte ir izglītības kvalitāte un augstvērtīgu rezultātu
sasniegšana neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Ministrija cer, ka tiktu
panākta skaidra skolēnu plūsma pēc 9.klases absolvēšanas. Visbeidzot, valstij
būtu ietekme pār padziļināto kursu piedāvājumu, tādējādi veicinot tā atbilstību
darba tirgus vajadzībām, nevis vecāku iespējām atbalstīt/neatbalstīt savu bērnu
perspektīvu prasmju apguvei.

IZM cer, ka ar izmaiņām uzlabosies arī mācību saturs,
izglītības kvalitātes monitorings un atbalsta sistēma, kā arī notiks
finansēšanas modeļa maiņa, pārejot uz programmas finansējumu.

Līdztekus skolu tīkla sakārtotāja jautājuma risināšanai IZM
rosina pārskatīt arī kvantitatīvos kritērijus skolu pastāvēšanai. IZM piedāvā
pašvaldības dalīt pēc skolēnu blīvuma, nosakot trīs veidu pašvaldības - reti
apdzīvotas, vidēji apdzīvotas un pilsētas, attiecīgi katrā pašvaldību veidā
nosakot, cik skolēniem būtu jābūt katrā klašu grupā.

Pašvaldību iedalījums pēc skolēnu blīvuma tajā risinātu trīs
problēmas, uzskata IZM. Pirmkārt, tas paplašina jēdzienu no "pierobežas
pašvaldības" uz "pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības".
Otrkārt, iekļauj piecas pašvaldības, kurām nav administratīvo centru, un
treškārt, respektē valstspilsētu atšķirības.

Pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības būtu tādas
teritorijas, kur ir līdz vienam skolēnam uz kvadrātkilometru, otrajā grupā būtu
skolas ārpus administratīvajiem centriem, kur it līdz pieciem skolēniem uz
kvadrātkilometru, savukārt trešajā grupā - valstpilsētas un administratīvie
centri, kur ir vismaz pieci skolēni uz kvadrātkilometru.

Sākumskolas posmā IZM esot ņēmusi vērā pašvaldību
ieteikumus, lai nodrošinot pieejamību, pašvaldība autonomi noteiktu skolēnu
skaitu 1.-3. un 4.-6. klašu grupās, kā arī nebūtu noteikts maksimālais attālums
starp skolām (20-25 kilometri). IZM norāda, ka vienam no kritērijiem būtu jābūt
sasniedzamībai, kas nozīmē, ka ceļā skolēnam būtu jāpavada ne vairāk par 40
minūtēm. Tikmēr gadījumos, ja izglītības iestādē klašu grupās netiktu izpildīti
rekomendējamie kvantitatīvie kritēriji, pašvaldība varētu turpināt to uzturēt.

Teritorijās ar ļoti zemu skolēnu blīvumu (mazāk nekā viens
skolēns uz kvadrātkilometru) 1.-3.klašu grupā kopumā būtu jābūt vismaz 30
bērniem jeb vismaz vienai klasei katrā klašu grupā, kurā būtu vismaz 10 bērni.
Šāds pats kritērijs attiektos arī uz vidēji apdzīvotām teritorijām, savukārt valstpilsētās
un administratīvajos centros skolās 1.-3.klašu posmā vajadzētu būt vismaz 120
skolēniem jeb 40 skolēniem klašu grupā, kuri veidotu divas paralēlklases. Tādi
paši kritēriji tiek piedāvāti arī attiecībā uz 4.-6.klašu grupu.

Vecākajā 7.-12 klašu posmā IZM norāda, ka valsts ģimnāzijas
varētu atrasties visās pašvaldībās (ne tikai valstspilsētās) un būtu
samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības, tās pielīdzinot vidusskolu
prasībām. Tāpat tiek rosināts samazināt minimālā skolēnu skaita prasības 7.-9.klašu
un 10.-12.klašu grupā - no 75 uz 60 skolēniem. IZM skaidro, ka sagaidāmais
skolēnu skaits klašu grupā tiek aprēķināts kā vidējais pēdējos trīs mācību
gados, lai respektētu nelielās skaita izmaiņas.

Valstspilsētās un pilsētās būtu samazināta prasība īstenot
noteikta skaita paralēlās klases vienas klašu grupas ietvaros - no trim uz
divām paralēlēm. Tas, kā skaidro IZM, ļautu samazināt arī minimālā skolēnu
skaita prasības. IZM piedāvā noteikt, ka attālumam no dzīvesvietas līdz skolai
7.-12.klašu posmā būtu jābūt ne vairāk kā apmēram 25 kilometriem, bet attālums
starp skolām - ne vairāk kā 50 kilometriem.

7.-9. un 10.-12. klašu grupās minimālā skolēnu skaita
kritēriji būtu saistoši visām pašvaldībām, uzsver IZM. Teritorijās ar zemu
skolēnu blīvumu 7.-9.klašu grupā kopumā būtu jābūt vismaz 30 skolēniem jeb
vismaz vienai klasei katrā klašu grupā, kurā būtu vismaz 10 bērni, bet 10.-
12.klasē būtu jābūt vismaz 60 bērniem, tātad vismaz 20 skolēniem klasē.

Vidēji apdzīvotās teritorijās 7.-9.klašu grupā un
10.-12.klašu grupā būtu jābūt vismaz pa 60 skolēniem jeb vienā klasē vismaz 20
skolēniem, bet lielajās pašvaldībās vidusskolās būtu jābūt vismaz 120 skolēniem
jeb vismaz 40 skolēniem katrā klašu grupā, kuri veidotu divas paralēlklases.

IZM piedāvā noteikt virkni izņēmumu attiecībā uz konkrētām
izglītības iestādēm dažādās pašvaldībās.

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Aktuāli

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu,...

IZM rosina valstij pārņemt skolu tīkla sakārtošanu no 7. klases

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...