Palestīniešu apdzīvotajai Gazas joslai tiek piegādāta humānā palīdzība, elektroenerģija un citi nepieciešamie resursi, preses konferencē Latvijā apgalvoja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs, kurš oficiālās vizītes laikā otrdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Hercogs uzskata, ka pret Izraēlu tiekot vērstas "nepatiesas apsūdzības" par humānās palīdzības bloķēšanu, bet netiekot ņemts vērā stāvoklis, kādā atrodas ķīlnieki no Izraēlas, kurus palestīniešu teroristu grupējums "Hamās" tur gūstā. Izraēlas prezidents atsaucās uz nesen izplatītajiem fotoattēliem un video materiāliem, kuros redzami novājējuši un slimi ķīlnieki. Viņš piebilda, ka joprojām nav izdevies atgūt 50 Izraēlas pilsoņus.

Hercogs klāstīja, ka runājis ar Starptautiskā Sarkanā Krusta priekšsēdētāju un lūdzis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ķīlniekiem no Izraēlas ēdienu un medikamentus. Viņš aicināja starptautisko sabiedrību iestāties par ķīlnieku atgūšanu.

"Rietumiem ir jāpalīdz cīnīties pret "Hamās", lai uzveiktu šo grupējumu. Līdzīgi kā iebrukumā Ukrainā, arī šajā karadarbībā, kas vērsta pret Izraēlu, ir jārīkojas līdz pilnīgai uzvarai," līdzības saskata Izraēlas prezidents.

2023.gada 7.oktobra uzbrukumos teroristu grupējums "Hamās" un citi kaujinieku grupējumi nogalināja ap 1200 cilvēku Izraēlas dienvidos, kā arī saņēma par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu vairāk nekā 250 cilvēkus.

Izraēla uzskata, ka kaujinieku gūstā vēl ir 50 ķīlnieki, no kuriem apmēram 20 ir dzīvi. Palestīniešu bruņotie grupējumi šonedēļ publicēja divus videoierakstus, kuros redzami ķīlnieki, kas izskatās novārguši.

Izraēla jau nepilnus divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no vairākiem starptautiskajiem politiķiem ir saņēmusi arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu civiliedzīvotāju vidū un nepietiekamiem centieniem Gazas joslā novērst humāno katastrofu. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.

Tāpat Rinkēvičs palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" sagrābto Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu saskata par priekšnoteikumu jebkādam tālākam noregulējumam starp pusēm.

Trešdien pēc tikšanās Latvijā ar Izraēlas prezidentu Īzaku Hercogu Rinkēvičs paziņoja, ka teroristu grupējums "Hamās" ir pilnībā jāsakauj, ķīlnieki, kas atrodas "Hamās" gūstā kopš 2023.gada oktobra, ir jāatbrīvo un tikai tad būšot radīti priekšnoteikumi jebkāda veida tālākam noregulējumam.

"Iedzīvotājiem [palestīniešu apdzīvotajā] Gazas joslā, kas nav saistīti ar terorismu, ir jānodrošina pārtika un medicīniskā palīdzība. Tikšanās laikā pārrunājām, kāda ir Izraēlas praktiskā rīcība šajā jautājumā," sacīja Latvijas prezidents.

Viņš pauda cerību, ka starptautiskā sabiedrība radīs tādu risinājumu, kurā terorisms tiek sakauts, vienlaikus ievērojot cilvēku pamattiesības.

2023.gada 7.oktobra uzbrukumos teroristu grupējums "Hamās" un citi kaujinieku grupējumi nogalināja ap 1200 cilvēku Izraēlas dienvidos, kā arī saņēma par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu vairāk nekā 250 cilvēkus.

Izraēla jau nepilnus divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no vairākiem starptautiskajiem politiķiem ir saņēmusi arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu civiliedzīvotāju vidū un nepietiekamiem centieniem Gazas joslā novērst humāno katastrofu. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.

Abu valstu prezidenti pārrunājuši arī situāciju Irānā. Rinkēvičs akcentēja, ka Irāna, ņemot vērā valdošo režīmu, tās destabilizējošo lomu reģionā, nedrīkst būt valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.

Tāpat Latvijas un Izraēlas prezidenti runāja par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Rinkēvičs kolēģim stāstījis par Latvijas sniegto atbalstu un aicināja Izraēlu iesaistīties Ukrainas pašaizsardzības stiprināšanā. Latvijas prezidents atzinīgi novērtēja līdzšinējo Izraēlas atbalstu Ukrainai.

"Krievijas agresiju Ukrainā var apturēt tikai tad, ja Ukraina saņem gan militāru, gan politisku atbalstu, savukārt, novājinot Krievijas ekonomiku, var panākt to, ka tā nespēj uzturēt savu kara mašīnu," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka runa ir par pret Krieviju vērstām sankcijām.

Prezidenti pārrunāja Izraēlas un Latvijas divpusējās attiecības. Rinkēvičs uzsvēra, ka starp abām valstīm ir aktīvs politiskais dialogs, notiek arī ekonomiskā sadarbība.