Mākslīgais intelekts (MI) nedrīkst aizstāt cilvēka vadītu lēmuma pieņemšanas procesu, ja lēmums var ietekmēt personas pamattiesības vai radīt juridiskas sekas, teikts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajās praktiskajās vadlīnijās MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos.

Izņēmumi var būt gadījumi, kad automatizētu lēmumu pieņemšanu atļauj normatīvie akti, piemēram, fotoradaru fiksēti administratīvie pārkāpumi. Taču arī šādos gadījumos jānodrošina cilvēka kontrole, vismaz paredzot pārsūdzības iespējas.

Ja tiek izmantoti MI čatboti, lietotājiem jābūt skaidri informētiem, ka atbildes sagatavojis MI un ka tās ir informatīvas, nevis juridiski saistošas, kā arī jānodrošina iespēja sarežģītākos gadījumos sazināties ar cilvēku.

MI drīkst izmantot analīzes, kopsavilkumu vai priekšlikumu sagatavošanai, bet gala lēmumu vienmēr pārbauda un pieņem cilvēks, ja vien normatīvajos aktos nav paredzēts citādāk, uzsvērts vadlīnijās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lēmums var ietekmēt personas pamattiesības vai radīt juridiskas sekas.

Tāpat vadlīnijās izskaidrotas riska kategorijas, kurās izmantotās vai nākotnē plānotās MI sistēmas ietilpst, un savlaicīgi tam sagatavoties

MI sistēmas klasificētas četrās riska kategorijās atkarībā no riska nopietnības pakāpes, ko rada attiecīgās sistēmas izmantošana.

Aizliegta MI prakse rada nepieņemamu riska līmeni un ir aizliegta pilnībā. Piemēram, MI balstīta manipulācija un maldināšana, kaitīga neaizsargātības izmantošana, sociālā vērtēšana, atsevišķu noziedzīgu nodarījumu riska novērtējums vai prognozēšana, sejas atpazīšanas datu bāzes, kas iegūtas no interneta vai drošības kamerām u.c.

Augsta riska MI sistēmas ir atļautas, taču izmantojamas tikai ar stingrām drošības un pārredzamības prasībām, piemēram, jomās, kur ir iespējama ietekme uz pamattiesībām, drošību un veselību. Ierobežota riska MI sistēmas ir atļautas, taču obligāti jānodrošina lietotāju informēšana un pārredzamība, piemēram, čatboti, MI sistēmas, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu. Savukārt MI sistēmas ar minimālu risku vai bez riska ir brīvi izmantojamas, piemēram, mēstuļu filtri, automātiska formatēšana.

Kā aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa, vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai visas publiskās pārvaldes iestādes MI risinājumus ieviestu un pielietotu vienoti, atbildīgi un droši.

"Attīstoties mākslīgā intelekta tehnoloģijām, arī Latvijas publiskā pārvalde sastopas ar nozīmīgām pārmaiņām. Iedzīvotāji sagaida efektīvākus, drošākus un pieejamākus pakalpojumus, savukārt iestādēm ir iespēja strādāt arvien gudrāk un mērķtiecīgāk," norāda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vadlīnijas sniegs praktisku ceļa karti kā izmantot mākslīgo intelektu atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai, saka ministrs.

Vadlīnijas paredzētas vadītājiem, stratēģiskajai plānošanai un uzraudzībai, IT un kiberdrošības speciālistiem, tehnisko un drošības prasību nodrošināšanai, juristiem un datu aizsardzības speciālistiem, normatīvo prasību ievērošanai, kā arī visiem iestāžu darbiniekiem, drošai ģeneratīvā MI un citu MI rīku lietošanai.

Darbinieku ikdienā MI visbiežāk izpaužas kā praktiski rīki - virtuālie asistenti, teksta kopsavilkumu ģeneratori, kvalitātes monitoringa rīki u.c. Vadlīnijas palīdz noteikt, kā un kādus datus drīkst ievadīt šādos rīkos, kā arī kā organizēt iekšējos noteikumus un apmācības, kā arī kursos gadījumos mākslīgā intelekta vietā efektīvāk būtu izmantot citu digitalizācijas pieeju.

MI risinājumu ieviešanā īpaša uzmanība pievērsta atbilstībai Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta aktam par riska līmeņu noteikšanu, kiberdrošību, cilvēka atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un lietotāju informēšanu.

Vadlīnijas ir ieteikuma rakstura dokuments, kas kalpos kā vienots labās prakses standarts valsts pārvaldes iestādēm, un tās nepieciešamības gadījumā var tikt papildinātas un precizētas, lai atspoguļotu straujo tehnoloģiju attīstību.