Mūziķis un sociālā projekta "Caur ērkšķiem uz…" vadītājs Jānis Bukums jau septīto sezonu ir dalībnieču atbalsts un drošais plecs viņu pārmaiņu ceļā. Sarunā ar 1188.lv Bukums dalījās atklātā viedoklī par dalībniecēm un to, cik ilgi, viņaprāt, projekts turpināsies.

Ko sociālais projekts ir devis Jānim?

"Es vienmēr esmu teicis, ka esmu lielākais ieguvējs. Esmu tiešām daudz iemācījies, ieguvis, noskatījis, pārņēmis. Nezinu.

Tas ir mans projekts.

Ceru, ka arī citiem Latvijā projekts kaut ko ir devis – kaut vai licis aizdomāties, ka varbūt viss nav tik krāšņi, kā mēs mīlam ikdienā viens otram stāstīt.

Arī es esmu sabiedrības vainotājs – šajā visā stāstā es uzskatu, ka arī sabiedrībai ir jāuzņemas daļēja atbildība tajā, ka bieži noklusējam, tēlojam, ka nepamanām un mēs bieži paejam maliņā, kad mums vajadzētu iesaistīties, padot roku vai vienkārši būt blakus."

Runājot par dalībnieču spējām izmantot projekta sniegtās iespējas, daudzi skatītāji brīžiem nesaprot, kāpēc viņas izdara šķietami sliktas izvēles vai nespēj pieņemt piedāvāto atbalstu. Arī Jānis neslēpj, ka ietilpst šajā kategorijā.

"Jā, es esmu parasts cilvēks. Mēs visi esam lieli padomu devēji un visi zinām, ka vajadzētu otram darīt, tikai tad, kad situācija nonāk līdz mums pašiem, neesam ne baigie darītāji, ne padomu pieņēmēji."

Viņš uzsver, ka visās sezonās dalībnieces bijušas adekvātas, daļa, kuras neklausās un ir pie kājas visi tie padomi, daļa, kuras nenovērtē – tieši tāpat kā visa mūsu sabiedrība."

Skatīties tas ir viens, bet ņemt dalību, 100% izmainīt savu dzīvi – ar zobiem un nagiem kārpīties uz priekšu no nulles pieaugušā vecumā – tas nav viegli.

Ērkšķos ir meitenes, kas to dara un turpina darīt. Ja man būtu cepure, būtu ko noņemt."

Lai gan dažkārt Jāni dēvē par bargu vadītāju, pats viņš smejoties to noliedz.

"Esmu latvju vecis parastais. Esmu klasiskais cirvis – diezgan robusts un burkšķīgs. Latvijā lielākā daļa vīriešu tādi ir."

"Ērkšķu" dāmas – sabiedrības spogulis

Jānis uzskata, ka skatītājiem nereti ir neērti, jo projektā redz arī sevi. Iespējams, tas esot iemesls, kāpēc lielai daļai nepatīk TV ekrānos pārraidītais. Jo tieši tas reizēm parādot to, ko cilvēki nevēlas redzēt sevī.

Viņš uzsver – "Ērkšķu" dāmas nav nekāds fenomens: "Šeit nav nekā pārdabiska – katrs cilvēks, kuram ir kādi jautājumi vai negatīvi komentāri, skatoties projektu, es ieteiktu katram pašam iztēloties – kā izskatītos mēnesi slēgtā vidē un pēc tam pa TV. Tur būtu daudz atbildes uz daudziem jautājumiem."

Bukums vairākkārt intervijā uzsver sabiedrības līdzatbildību. Uz jautājumu, vai viņš pats ir kādam pasniedzis roku, viņš atbild:

"Man ir piespiedu kārtā bieži tēlot gudrīti. Es jau kā joku saku, ka esmu neprasīto padomu devējs. (...) Esmu arogants, diezgan izteikts garāmgājējs un traks nosodītājs. "Ērkšķi" vismaz man ir iemācījuši mazliet apklusināt to balsi. Pirmā reakcija tāpat kā jebkuram – fui, kā tā var.. Bet nē, es vēlētos, lai būtu tā kā jautājumā tika jautāts, bet

esmu klasisks latviešu sivēns.

Cik ilgi vēl dzīvos projekts?

Jau šo ceturtdien, 11. decembrī, būs "Caur ērkšķiem uz...7" lielais fināls, kad uzzināsim, kura no dāmām tad šogad plūks uzvaras laurus. Gaidot lielo finālu vaicājām, cik tad ilgu mūžu Jānis projektam prognozē: "Tā kā esmu vecākais šajā projektā, tad, visticamāk, pagaidām izskatās, ka līdz manai nāvei.

Projekts ir vajadzīgs.

Ja sākumā kādam šķita, ka tas bija reitingu projekts, tad realitātē tas tā nav. Protams, ir arī tā televīzijas sastāvdaļa, bet, ja tā nebūtu, to kā sociālo projektu ar tik lielu rezonansi nebūtu iespējams realizēt."

Viņš uzskata – kamera dalībniecēm ir vērtība

Jānis teic, ka atrašanās kameras priekšā dalībniecēm ir pluss – tās ir ne tikai ugunskristības, bet tā ir iespēja uz sevi paskatīties no malas, un arī tas ir viens no faktoriem, pēc kuriem ne viena vien teikusi, ka tieši sevis ieraudzīšana TV ekrānos ir bijis vēl viens trekns punkts ceļā uz pārmaiņām.