Gada sākumā Zeme piedzīvo klusu, bet astronomiski nozīmīgu brīdi – mūsu planēta savā orbītā nonāk vistuvāk Saulei. Šo punktu dēvē par perihēliju, un tas ik gadu iestājas janvāra pirmajās dienās. Lai gan daudziem tas var šķist paradoksāli, jo tieši šajā laikā Ziemeļu puslodē valda ziema, perihēlijs ir neatņemama Zemes kustības ap Sauli sastāvdaļa, raksta izdevums "National Geographic". 2026.gadā perihēlijs iestājas 3. janvārī, kad Zeme no Saules atrodas aptuveni 91,4 miljonu jūdžu attālumā. Savukārt gada vidū, afēlija laikā, šis attālums palielinās līdz apmēram 94,5 miljoniem jūdžu. Atšķirība nav tik liela, lai to varētu pamanīt debesīs – Saule nekļūst ievērojami lielāka vai spožāka –, tomēr no astronomijas viedokļa tā ir būtiska.<blockquote> Zemes orbīta nav perfekts aplis, bet gan elipse, un tieši tāpēc attālums līdz Saulei gada laikā nedaudz mainās.</blockquote>Svarīgi uzsvērt, ka gadalaikus nenosaka Zemes attālums līdz Saulei. Galvenais faktors ir Zemes ass slīpums, kas nosaka, cik tieši Saules stari krīt uz planētas virsmu dažādos gada laikos. Kad Ziemeļu puslode ir pavērsta prom no Saules, tur ir ziema, pat ja Zeme kopumā atrodas tuvāk Saulei. Savukārt Dienvidu puslodē šajā laikā ir vasara, un perihēlijs nozīmē, ka tur saņemtās Saules enerģijas daudzums ir nedaudz lielāks.Perihēlijs ietekmē Zemi arī citos veidos. <blockquote>Tuvāk Saulei mūsu planēta pārvietojas ātrāk, un tas atstāj iespaidu uz gadalaiku ilgumu. </blockquote>Ziemeļu puslodē ziema ir nedaudz īsāka nekā vasara, savukārt Dienvidu puslodē vasaras ir mazliet garākas. Šīs atšķirības ir tikai dažu dienu robežās, taču astronomijā tās ir labi izmērāmas. Tāpat perihēlija laikā uz Zemi nonāk aptuveni par septiņiem procentiem vairāk Saules starojuma nekā afēlijā, lai gan tas nerada krasas temperatūras izmaiņas.Zemes orbītas izmaiņas tiek pētītas ne tikai teorētiski. Tām ir nozīme satelītu darbībā, kosmosa misiju plānošanā un arī potenciāli bīstamu asteroīdu trajektoriju aprēķinos. Ilgākā laika posmā nelielas orbītas un Zemes ass izmaiņas ir ietekmējušas pat klimatu, veicinot ledus laikmetu ciklus. Tāpēc perihēlijs, lai arī ikdienā nemanāms, atgādina par to, cik precīzi un savstarpēji saistīti ir procesi Saules sistēmā. Lasi arī!

Zeme

Saule

Izklaide

Gada sākumā Zeme piedzīvo klusu, bet astronomiski nozīmīgu brīdi – mūsu planēta savā orbītā nonāk vistuvāk Saulei. Šo punktu dēvē par perihēliju, un tas ik gadu iestājas janvāra pirmajās dienās....

Janvāra sākumā Zeme pietuvusies Saulei

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...