Jaunieši visaktīvāk iesaistās vēlēšanās, brīvprātīgajā darbā un iniciatīvās, bet retāk izvēlas piedalīties politiskās partijās un protestos, secināts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores Ievas Bērziņas pētījumā "Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā".Jauniešu politiskā un pilsoniskā līdzdalība Latvijā atšķiras. Visbiežāk jaunieši piedalās vēlēšanās, tomēr daļa pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņus no aktīvas iesaistes attur politisko zināšanu trūkums vai sajūta, ka balss neko nemainīs. Doties pie urnām bieži motivē vecāku ietekme, bet daži balso par vecāku izvēlēm, jo paši nejūtas pietiekami informēti.Papildus vēlēšanām, liela daļa jauniešu paraksta iniciatīvas portālā "Manabalss.lv", ziedo dažādām organizācijām vai piedalās brīvprātīgajā darbā, piemēram, jauniešu centros vai palīdzot Ukrainas bēgļiem. Daži jaunieši min, ka šāda aktivitāte mainījusies pandēmijas laikā, kad daļa pasākumu notika attālināti.Tikai daļa pētījuma dalībnieku aktīvi seko līdzi politiskajiem notikumiem, daudzi informāciju iegūst tikai caur draugiem, ģimeni vai sociālajiem medijiem. Daži atzinuši, ka pievēršas politiskajiem jautājumiem tikai īpašu notikumu laikā, piemēram, vēlēšanu periodā, vai seko līdzi notikumiem "lielās līnijās", lai nesatrauktu sevi.Pētījums arī rāda, ka daļa jauniešu iesaistījušies minoritāšu tiesību aizstāvēšanā, piemēram, atbalstot invalīdus vai homoseksuālus draugus, taču lielākā daļa šādas situācijas nav piedzīvojuši vai vēl nav bijusi nepieciešamība rīkoties. Kāda pētījuma dalībniece izcēlusi, ka viņas vecāki mācījušies saprast un aizstāvēt homoseksuālus cilvēkus, iedvesmojoties no viņas draudzībām.Vienlaikus pētījums rāda, ka daļa jauniešu nejūtas pietiekami zinoši, lai iesaistītos partijās vai risinātu jautājumus ar valsts un pašvaldību institūcijām. Arī dalība piketos un protesta akcijās ir retāka, lai gan daži jaunieši atzīst, ka iesaistītos, ja viņiem būtu svarīga tēma.Jaunieši ierobežoto iesaisti politiskās partijās Latvijā skaidro ar negatīvu priekšstatu par politiku, sabiedrības attieksmi un bažām par reputācijas risku. Daļa pētījuma dalībnieku uzskata, ka dalība partijā var radīt negatīvu uztveri sabiedrībā vai izraisīt kritiku sociālajos medijos. Citi norāda, ka viņiem trūkst politisko zināšanu vai valodas prasmju, lai pārstāvētu lielāku cilvēku skaitu, kā arī nevēlās uzņemties lielu atbildību.Lielākā daļa jauniešu neiesaistās politisko viedokļu paušanā sociālajos medijos. Daži apspriež politiku draugu lokā, bet šāda aktivitāte nav plaši izplatīta.Skolotāji novērojuši, ka daudzi līdzdalības pasākumi jauniešiem šķiet simboliski, it īpaši mazākumtautību skolās. Kā pozitīvs piemērs aktīvai līdzdalībai minēta Daugavpils, kur pašvaldība nodrošina iespējas jauniešiem praktiski iesaistīties lēmumu pieņemšanā.Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā veikts Latvijas Zinātnes padomes projektā "Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību".Tā mērķis bija izpētīt, kā šīs nacionālās piesaistes formas ietekmē demokrātiskas sabiedrības attīstību. Pētījums veikts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas aktualizēja jautājumus par nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un demokrātisko vērtību nozīmi.

Protesti

Sabiedrība

Jaunieši visaktīvāk iesaistās vēlēšanās, brīvprātīgajā darbā un iniciatīvās, bet retāk izvēlas piedalīties politiskās partijās un protestos, secināts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores Ievas Bērziņas pētījumā "Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā"....

Jaunieši aktīvi iesaistās vēlēšanās un iniciatīvās, bet retāk politiskās partijās un protestos

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...