Lielākā daļa ir pusaudži, kas dienas pavada uz ielas un ir
arī riska grupa priekšlaicīgai mācību pamešanai. Būtiski minēt, ka uz ielas un
riska grupā neiegūt izglītību nonāk gan tie, kurus dēvējam par jauniešiem no
nelabvēlīgām ģimenēm, gan pusaudži no labi situētām ģimenēm - problēmas ir
abās. Tādēļ "Pumpurs" informatīvā kampaņa "Es Tevi it kā
mīlu" aicina domāt - vai es tiešām esmu sava bērna atbalsts, vai tiešām
zinu, kā mans bērns jūtas? Kampaņas ietvaros pieredzē un ieteikumos dalās
"OPEN Radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis.

"OPEN Radošais Centrs" 19 centros ik dienu kopā
pulcējas vairāki simti jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Edijs Klaišis, kurš pats reiz piedzīvojis grūtības un daudz
laika pavadījis uz ielas, stāsta, ka diemžēl pārsvarā komunicē ar pusaudžiem,
kuru vecākiem viņi ir diezgan mazsvarīgi, ir vienalga, kas notiek ar viņu
bērniem.

"Jāsaprot, ka 90% no jauniešiem, kas pavada laiku uz
ielām, nav tur tāpēc, ka viņiem patīk tusēt. Viņi uz ielām ir tāpēc, ka viņu
mājās ir drausmīgi apstākļi un viņi izvēlas šo laiku pavadīt citur. Viņiem
pašiem ir jārūpējas gan par to, ko viņi ēdīs, gan pašiem ir jādomā, ko viņi ģērbs
- tie ir pusaudži, kuriem šīs problēmas ir jārisina pašiem. Viņu mājās ir
drausmīgi apstākļi, bet šeit arī ir jāsaprot tas, ka par lielāko daļu šo
jauniešu oficiāli atbildīgās iestādes neuzzina, un neuzzina pavisam vienkārša
iemesla dēļ. Lai kādi nebūtu šie vecāki - dzērāji vai narkomāni, tie ir viņu
vienīgie vecāki, kurus viņi mīl un nekad nenodos - viņi nekad viņus
"nepametīs zem tanka"," uzsver Edijs Klaišis, skaidrojot, ka
tieši šī iemelsa dēļ jaunieši neiet pēc palīdzības. 

Viņš arī atzīst, ka saprot - ļoti lielai sabiedrības daļai
tas varbūt liekas drausmīgi, ka var tādos apstākļos dzīvot, un, protams,
neviens nav pelnījis šādos apstākļos dzīvot. Bet kad viņam prasa, ko darīt -
viņu izņemt no ģimenes vai atstāt tur, Edijs saka atstāt.

"Ikvienam bērnam, lai kāda viņam būtu ģimene, ir
vajadzīga piederības sajūta, kaut kādai vietai, cilvēkam, pieaugušajam, vai tā
ir mamma vai tas ir Edijs, vai vēl kāds cits. Protams, atsevišķs stāsts ir tur,
kur ir vardarbība. Tur vispār bez garām diskusijām pusaudzis ir jāizņem no
ģimenes, bet ja tur nav vardarbības, tad tā ir vislielākā kļūda, ko izdarīt. Ir
jāsaprot, ka lai kāda tā vide nebūtu, tā diemžēl ir tā viņa vide. Izņemot viņu
no šīs vides, viņam tiek atņemta identitāte un viņš tiek iemests pilnīgi svešā
vidē. Jaunietis nonāk bērnu namā, kur viņam ir jāsāk pat ne no nulles, bet ar
mīnusa zīmi. Kur paralēli ikdienas sarežģījumiem par viņu ņirgājas, kur viņš
tiek pazemots. Nedzīvosim ilūzijās. Bērnu namos strādā ļoti maz darbinieku,
kuri tur ir tāpēc, ka viņi mīl bērnus. Lielākā daļa tur diemžēl ir tāpēc, ka
kaut kur jau ir jāstrādā," pārliecināts biedrības vadītājs.<h2>Cieš arī turīgo ģimeņu bērni</h2>

Kā projekta "Pumpurs" riska grupās, tā jauniešu
atbalsta centros nonāk arī pusaudži ar labām sekmēm un no labām ģimenēm. Ļoti
daudzi ir jaunieši, kas nāk no ļoti turīgām ģimenēm. Edijs tur saskata otru
problēmu - viņiem pietrūkst uzmanības un mīlestības.

"Rezultātā viņi sāk tusēt apkārt. Tā ir tā pati
piederības meklēšana. Tāpat pieaugušo uzliktās gaidas pusaudžiem, kuriem bez
skolas nekā nav. Kamēr mammām vajag retrītus un tētiem izdzert glāzi ar čomiem,
jo šķiet, ka visa kā ir par daudz un tuvojas izdegšana - nav dialoga ar
pusaudzi, kuram arī visa kā var būt par daudz. Un tad šie paši vecāki pēc kāda
laika izbrīnā iepleš acis un ir šokā - mans pusaudzis lieto narkotikas! Diemžēl
narkotikas ir visātrākais veids, kā no visa pazust, kaut uz pāris stundām
vienkārši aizmirsties. Un te mums nebūtu jāmāca pusaudži, bet gan pašiem kā
pieaugušajiem jāmācās veidot dialogu ar pusaudzi," pauž "OPEN
Radošais centrs" vadītājs.

Edijs ir pārliecināts, ka nereti pusaudžiem vajag vienkārši
parunāties, lai kāds viņu uzklausa: "tas ļoti palīdz un tieši individuālā
saskarsmē jaunietim ir iespēja augt. Man mēdz jautāt - nu kā mēs varam
palīdzēt? Kā mēs kā sabiedrība varam palīdzēt? Pirmais solis ar ko būtu sākt -
nenosodīt. Tas ir pats galvenais, jo vislielākā atbildība par šo jauniešu
tālākajām dzīvēm gulstas uz sabiedrības pleciem."

Bērnu drošība

Bērni

Lielākā daļa ir pusaudži, kas dienas pavada uz ielas un ir arī riska grupa priekšlaicīgai mācību pamešanai. Būtiski minēt, ka uz ielas un riska grupā neiegūt izglītību nonāk gan tie,...

Jauniešu atbalsta centra vadītājs Klaišis: grūtībās nonāk arī bērni no turīgām ģimenēm

Tev varētu patikt

Ielādējam...