Vai tas, cik daudz cukura cilvēks uzņem pirmajos dzīves gados, var ietekmēt smadzeņu veselību pēc vairākiem gadu desmitiem? Jauns pētījums liecina, ka šāda saikne varētu pastāvēt. Zinātnieki secinājuši, ka bērniem, kuri līdz divu gadu vecumam uzturā saņēma mazāk cukura, vēlāk dzīvē varētu būt mazāks demences attīstības risks, ziņo "BBC".Pētījuma autori analizēja unikālu vēsturisku situāciju Apvienotajā Karalistē pēc Otrā pasaules kara. Līdz 1953. gada septembrim valstī bija spēkā cukura normēšana, taču pēc tās atcelšanas cukura patēriņš strauji pieauga. Tiek lēsts, ka vidējais dienas cukura daudzums pieauga no aptuveni 41 grama līdz 80 gramiem jeb no aptuveni desmit līdz divdesmit cukura kubiņiem dienā.Pētnieki no Honkongas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes analizēja gandrīz 65 000 cilvēku datus no Lielbritānijas Biobankas projekta. Viņi salīdzināja cilvēkus, kuri dzimuši tieši pirms un pēc cukura normēšanas beigām.Rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuri līdz divu gadu vecumam piedzīvoja cukura normēšanas periodu, demences risks bija par 23% zemāks. Turklāt tiem, kuriem slimība attīstījās, diagnoze tika noteikta vidēji divarpus gadus vēlāk nekā pārējiem.<blockquote>Pētījuma rezultāti liecina, ka cukura ierobežošana pašos agrīnākajos dzīves posmos var sniegt ilgtermiņa ieguvumus smadzeņu veselībai,</blockquote>norāda pētījuma autore Dzjažeņa Džena (Jiazhen Zheng).Vienlaikus pētnieki uzsver, ka ar šo pētījumu nepietiek, lai pierādītu tiešu cēloņsakarību. Nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu, vai tieši cukura daudzums ir galvenais faktors.Neatkarīgie eksperti arī aicina rezultātus vērtēt piesardzīgi. Reičela Ričardsone no neatkarīgās zinātniskās organizācijas Cochrane norāda, ka pētījums "nav pārliecinošs pierādījums", jo nav iespējams precīzi zināt, cik daudz cukura katrs pētījuma dalībnieks patiesībā uzņēma. Pētījums balstās uz pieņēmumu, kas izdarīts pēc cilvēku dzimšanas laika attiecībā pret cukura normēšanas periodu.Arī Astonas Universitātes profesors Ians Meidments uzskata, ka ideja ir interesanta, tomēr starp notikumiem pirms vairāk nekā 80 gadiem un cilvēku veselību mūsdienās pastāv ļoti daudz citu faktoru, kas varētu būt ietekmējuši rezultātus.Šis nav pirmais pētījums, kas norāda uz pirmo dzīves 1000 dienu nozīmi cilvēka veselībā. Iepriekšējie pētījumi jau bija saistījuši agrīnu lielāku cukura patēriņu ar paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta un augsta asinsspiediena risku vēlāk dzīvē.Arī organizācijas "Alzheimer's Research UK" pārstāve doktore Sara Rodrigesa atgādina, ka pētījums ir novērojuma rakstura. <blockquote>Tas ļauj saskatīt saikni starp uzturu un demences risku, taču nevar pierādīt, ka mazāks cukura patēriņš pats par sevi novērš demenci.</blockquote>Tomēr eksperti ir vienisprātis par vienu. Veselīgs un sabalansēts uzturs ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā rūpēties par smadzeņu veselību, un pozitīvas pārmaiņas uzturā var sniegt ieguvumus jebkurā vecumā.

Veselīgs uzturs

Bērnu veselība

Veselība

Bērni

Veselība 

Vai tas, cik daudz cukura cilvēks uzņem pirmajos dzīves gados, var ietekmēt smadzeņu veselību pēc vairākiem gadu desmitiem? Jauns pētījums liecina, ka šāda saikne varētu pastāvēt. Zinātnieki secinājuši, ka bērniem,...

Jauns pētījums rosina pārskatīt cukura daudzumu bērnu uzturā

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...