Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Cilvēks,
kurš domā par pašnāvību vai plāno to izdarīt, cieš un neredz citu veidu, kā
atbrīvoties no ciešanām, kā vien atņemot sev dzīvību. Reizēm cilvēks jūtas
vainīgs citu priekšā, uzskata, ka ir citiem par apgrūtinājumu, un pašnāvību
redz kā vienīgo veidu, lai atbrīvotu citus no savas klātbūtnes. Gandrīz vienmēr
cilvēks iekšēji patiesībā nevēlas mirt, bet neredz citu izeju, kā atvieglot
dzīvi sev vai citiem. Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” skaidro, kā atpazīt
un palīdzēt cilvēkam, kuram ir radušās šādas domas.

Lai cik sarežģīta šķistu situācija, kurā cilvēks nonācis,
tai vienmēr ir kāds risinājums, kas NAV pašnāvība. Tādā brīdī ir svarīgi, lai
blakus būtu kāds, kurš saprot, pieņem, atbalsta un ir gatavs palīdzēt. Ja
cilvēks runā par pašnāvības domām vai nolūkiem, šie izteikumi vienmēr jāuztver
nopietni. Tas ir sauciens pēc palīdzības!

<h3>Lai pasargātu cilvēku no pašnāvības, svarīgi šādi aspekti:</h3>

Atpazīstiet pašnāvības riska pazīmes. Cilvēks, kurš
apsver pašnāvības izdarīšanu, vienmēr apzināti vai neapzināti “signalizē” par
to apkārtējiem. Raksturīga brīdinājuma pazīme ir bezcerības sajūta un izteikumi
par bezcerību. Cilvēks, kuram ir bezcerības sajūta, var runāt par to, ka “nespēj
to vairs izturēt”, “nekam vairs nav jēgas”, “situācija ir bezcerīga” vai lietot
tamlīdzīgas frāzes. Citas nozīmīgas brīdinājuma pazīmes var būt:

<ul><li>Cilvēks uzvedas tā, it kā atvadītos.</li><li>Cilvēks runā par nāvi, vēlmi mirt vai par savām pašnāvības
domām. Viņš var lietot tādus izteicienus kā “tad jau labāk nedzīvot”, “gribētu
aizmigt un rīt nepamosties”, “es varētu saslimt ar kādu nāvējošu slimību un
nomirt” u.tml.</li><li>Cilvēks neraksturīgi sev sāk sakārtot dažādus juridiskus vai
sadzīves jautājumus.</li><li>Cilvēks norobežojas no citiem.</li><li>Cilvēkam novērojama pārmērīgi riskanta uzvedība (pārmērīgi
ātra braukšana ar auto, alkohola pastiprināta lietošana u.c.).</li><li>Pēkšņa, strauja laimes un miera izjūta pēc smaga nomāktības
perioda var nozīmēt, ka cilvēks pieņēmis lēmumu atstāt šo dzīvi.</li></ul>











Runājiet un jautājiet! Iejūtīga, bet tieša saruna par
pašnāvību NEVEICINA pašnāvības izdarīšanu. Uzsāciet sarunu, kā ieteikts šī
materiāla sākumā:

<ul><li>Sāciet sarunu pasakot, kā jūtaties pats. Jūs varat sacīt
piemēram: “Esmu noraizējies par Tevi!”.</li><li>Jautājiet, kā jūtas un ko domā pats cilvēks. Uzmanīgi un
iejūtīgi pajautājiet kādu no šiem jautājumiem: “Vai Tev šķiet, ka nekam vairs
nav jēgas?” “Vai Tev ir vēlēšanās padoties?” “Vai Tu domā, ka nav vairs vērts
dzīvot?” “Vai Tev ir tik slikti, ka gribas nomirt?” “Vai Tu domā par
pašnāvību?”</li><li>Lai noskaidrotu, cik liels varētu būt pašnāvības izdarīšanas
risks, Jūs varat jautāt: “Vai Tev jau agrāk ir bijušas domas par pašnāvību?” “Vai
Tu esi apsvēris kā un kur varētu izdarīt pašnāvību?” “Vai Tu domā, ka patiešām
varētu izdarīt pašnāvību?”</li></ul>





Klausieties, nekritizējiet un nenosodiet! Saruna ar
kādu, kurš cieš un vēlas aiziet no dzīves, var būt grūta, taču tas, ka cilvēks
par to runā, ir laba pazīme. Ļaujiet, lai cilvēks pasaka visu, kas uz sirds,
lai izsaka visas savas sajūtas. Esiet iejūtīgs, bet patiess. Nekritizējiet ar
vārdiem “Kā Tu tā vari domāt”. Tas nepalīdz. Klausieties un parādiet, ka
pieņemat un saprotat, taču nevairieties arī paust savas sajūtas.

Piedāvājiet palīdzību un dodiet cerību. Jautājiet “Kā
es varu Tev palīdzēt?”, “Vai Tu esi domājis, ka varētu meklēt palīdzību?”. Jūs
varat sacīt “Tev varbūt tā šobrīd nešķiet, bet Tavas sajūtas un situācija var
mainīties uz labo pusi”, “Es varbūt nesaprotu visā pilnībā Tavu situāciju un
Tavas iekšējās sajūtas, bet esmu ar Tevi”.

Palīdziet noorganizēt vizīti pie speciālista – ārsta -
psihiatra. Dariet visu, kas ir Jūsu spēkos, lai cilvēks nokļūtu pie
speciālista. Ja vērtējat, ka cilvēka pašnāvības risks ir augsts (cilvēkam ir
pašnāvības plāns, domas par to, kā, kur un kad pašnāvību izdarīt, viņš saka, ka
visticamāk pašnāvību izdarīs, vai saka, ka nav drošs par sevi, vai varēs
atturēties no pašnāvības izdarīšanas), sauciet neatliekamo medicīnisko
palīdzību. Augsta riska pašnāvnieciskas tieksmes ir pamats neatliekamai
ārstēšanai, pat ja cilvēks no tās konkrētajā brīdī atsakās.

Pašnāvības domas vai nolūki NEDRĪKST būt noslēpums.
Privātums un konfidencialitāte ir svarīga lieta attiecībās, taču, ja kāds runā
ar Jums par savām pašnāvnieciskajām tieksmēm un lūdz nevienam par to nestāstīt,
Jums nav tam jāpiekrīt. Pašnāvības domas un nolūki ir viens no nopietnākajiem
psihoemocionālajiem simptomiem. Tos NEKAD nedrīkst atstāt bez ievērības. Pat
tad, ja Jūs zaudējat draudzību, Jūs varat izglābt dzīvību.

Palīdziet ārstēšanās procesā. Savu iespēju robežās
sniedziet atbalstu ārstēšanas procesā, piemēram, neatstājiet cilvēku vienu,
nodrošiniet drošu vidi (paņemiet pie sevis visus medikamentus un citus
līdzekļus, ar ko var izdarīt pašnāvību), sastādiet kopā ar tuvinieku plānu
krīzes situācijai – kam zvanīt vai ko darīt, ja atkārtojas pašnāvnieciskās
tieksmes. Jūs varat “noslēgt vienošanos”, ka, ja parādās pašnāvības domas, tad
cilvēks to izpildi atliek uz vienu dienu, un šīs dienas laikā parunājas par
savām sajūtām un pārdzīvojumiem ar cilvēku, kuram uzticas.

Jūs varat sastādīt sarakstu ar cilvēkiem, kuriem šādā brīdī
var piezvanīt, ja cilvēks ir viens. Nodrošiniet cilvēkam pieeju krīzes tālruņa
numuriem. Jūs varat sastādīt sarakstu ar situācijām, apstākļiem un lietām, kas
var provocēt pašnāvības domas, piemēram, alkohola lietošana, noteikti datumi,
ar kuriem saistās sāpīgas atmiņas vai emocijas u.tml. Plānu krīzes situācijai
Jūs varat sastādīt atbilstoši savai situācijai un iespējām.

Maziniet atkārtotu pašnāvības risku. Ja Jūsu
tuvinieks jau agrāk mēģinājis izdarīt pašnāvību, svarīgi izvairīties no
atkārtota pašnāvības mēģinājuma. Nodrošiniet, ka Jūsu tuvinieks saņem ārstēšanu
(medikamentozu terapiju vai psihoterapiju). Ja Jūsu tuviniekam nav
diagnosticēta psihiska saslimšana, rūpējieties, lai viņš ģimenē jūtas pieņemts,
vērtīgs, mīlams. Interesējieties par viņa domām, ikdienas notikumiem, sajūtām.
Ļaujiet viņam būt noderīgam. Mudiniet savu tuvinieku izprast savas veselības un
sadzīves problēmas, meklēt tām risinājumu. To var izdarīt, izmantojot
psihoterapiju. Ja tas nav iespējams, pieejamas arī dažādas pašpalīdzības
grāmatas u.c. materiāli.<h3>Kur meklēt palīdzību, ja nomāc domas par pašnāvību:</h3>

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” uzticības tālruņi:
67222922, 27722292, 116123.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un
pusaudžu uzticības tālrunis: 116111.

Garīgā veselība

Veselības aprūpe

Veselība 

Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Cilvēks, kurš domā par pašnāvību vai plāno to izdarīt, cieš un neredz citu veidu, kā atbrīvoties no ciešanām, kā vien atņemot sev dzīvību....

Kā atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes cilvēkā un kā palīdzēt? Skaidro krīžu centrs "Skalbes"

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...