Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kā ietaupīt, neatsakoties no iepriekšējās dzīves

Raidījums “Māmiņu klubs” 2. sērijā viesojās pie personīgo finanšu mentores Alina Zelas, kura sniedza praktiskus padomus, kā iespējams ietaupīt, pārlieku nemainot ikdienas paradumus.

Alina stāsta, ka, pirms pievēršanās finanšu plānošanai, viņai jau 10 gadus bija ar kredītsaistībām un pagrieziena punkts ir bijis laiks, kad viņas dzīvesbiedrs zaudējis darbu, kā rezultātā nācies 5 mēnešus dzīvot stingrā taupības režīmā, taupot tā, lai pietiktu obligāto maksājumu nosegšanai. Šāds režīms iemācījis izvērtēt dažādas prioritātes, piemēram, katru mēnesi noteikt konkrētu pārtikas budžetu.

Viss sākas ar pārtikas budžetu

Alinas ģimenē tas, ņemot vērā pašreizējās cenas, ir 260 eiro mēnesī. Sākumā ģimenei ir jāizvērtē tas, ko viņi ēd un jāizveido saraksts. Galvenais priekšnoteikum, dodoties uz veikalu, iegādāties produktus, kas ir uzturvielām bagāti, piemēram, iepirkuma sarakstā vispirms iekļaujot obligātos produktus – pienu, maizi, olas, gaļu, dārzeņus un augļus. Pēc tam sarakstā seko produkti, kas vēl nepieciešami konkrēto ēdienu pagatavošanai. Tāpat Alina stāsta, ka, ja redz, kādus produktus veikalā uz atlaidi, piemēram, vistas fileju un puķkāpostu – tad viņa uzreiz meklē recepti, kurā tos kopā varētu izmantot un piepērk vien nepieciešamo.

Nepieciešams arī izklaides budžets

Runājot par ēšanu ārpus mājas, Alina stāsta, ka tas jau iekļaujas izklaides budžetā, kas ziemā ir 100 eiro mēnesī, bet vasarā – 300 eiro. Budžetā atšķirība ir sezonalitātes dēļ – gada siltajos mēnešos ģimene vēlas vairāk iziet no mājas, līdz ar to veidojas arī lielāki izdevum. Šajā kategorijā tiek iekļauta arī, piemēram, kafijas iegāde kādā no degvielas uzpildes stacijām, tāpēc Alina iesaka pirms karstā dzēriena iegādes padomāt, vai tas tiešam ir nepieciešams, vai tas ir vien pieradums.

Tāpat finanšu mentore iesaka ikvienam veidot drošības spilvenu. “Drošības spilvens jāsāk veidot no pirmās algas, ja tas brīdis ir nokavēts, tad jāsāk – tagad! Drošības spilvens būs tas, kas noturēs dzīves ritmu stabili, lai varētu turpināt racionāli domāt, brīdī, kad tas būs visvairāk nepieciešams.”

Lasi arī:

Praktiski ieteikumi, kā gatavot gudri, ietaupot naudu

Latvieši plāno atteikties no izklaidēm, bet uz pārtiku vēl netaupīs

Kā taupīt elektrību un samazināt rēķinus


Alina Zela. Foto: personīgais arhīvs

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas