Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā
pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos)
īpatņu klātbūtni, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts
mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja
speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem.
Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas
brūnais lācis un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.

"Ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu
populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos.
Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos
skaits ar šiem dzīvniekiem. Lai satiekoties neciestu nedz lāči, nedz cilvēki, būtiski
ir jau laikus pamanīt pazīmes, kas signalizē gan par paša lāča, gan viņa migas
klātbūtni, jo tas ļautu savlaicīgi izvairīties no nevajadzīga traucējuma
lācim," skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita
Strode.

Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli
uzskates līdzekļi - dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes.
Sagatavotais materiāls pieejams <a target="_blank" href="https://www.daba.gov.lv/lv/vadlinijas">ŠEIT</a>.

Lai gan materiāls gatavots specifiskai mērķauditorijai,
kurai ikdienā ir vislielākā iespējamība tikties ar lāčiem, tās noderēs ikvienam
dabā gājējam - ogotājiem, sēņotājiem, pārgājienu vadītājiem u.c.

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas
plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var
sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav
dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku
mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku
mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām,
purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs,
pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.

Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās
pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā un aprīlī.
Priekšlaicīgu migas pamešanu var veicināt klimata izmaiņas un laika apstākļi,
barības rezervju izsīkums organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā
darbība vai medības migas tuvumā.

Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no
sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri
iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās
populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un
Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr
pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.

Meži

Dzīvnieki

Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta...

Kā noteikt, vai kopā ar tevi mežā nav lācis? Vadlīnijas dabā gājējiem

Tev varētu patikt

Ielādējam...