<p></p><p>Sociālie mediji ir vieta, kur
informācija izplatās sekundēs — diemžēl arī nepatiesas ziņas, kas var radīt
paniku, maldināt un pat apdraudēt cilvēkus. Katru dienu Facebook, Instagram,
TikTok un citās platformās parādās raksti un video ar skaļiem, šokējošiem
virsrakstiem. Tie sola “sensāciju”, “neapstrīdamu patiesību”, “to, ko mediji
slēpj” vai “šokējošus faktus”. Taču liela daļa šāda satura ir maldinošas vai
pilnīgi nepatiesas informācijas apkopojums, kas tiek radīts, lai pievērstu
uzmanību, izraisītu emocijas vai manipulētu ar domāšanu. Ko darīt, ja tādam
saturam uzduries? Lūk, skaidrs un praktisks ceļvedis.</p>

<h2>1. solis: Nepārsūti ziņu tālāk</h2>

<p>Neatkarīgi no tā, cik dramatisks
vai šokējošs ir saturs, pirmais solis ir pavisam vienkāršs – neizplati to tālāk!
Nepatiesas ziņas izdzīvo tikai tāpēc, ka cilvēki tās emocionāli un nepārdomāti pārpublicē,
komentē, nosūta draugiem vai ģimenei. Ja apstājies šajā brīdī, tu jau tagad esi
palīdzējis apturēt nepatiesu ziņu izplatību.</p>

<h2>2. solis: Pārbaudi ziņas avotu</h2>

<p>Pirmais, kas jāpārbauda: kas šo
informāciju ir publicējis? Droši avoti parasti ir valstiskas iestādes (Valsts
policija, Veselības ministrija, SPKC), Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas
ziņu portāli, sertificēti eksperti un organizācijas.</p>

<p>Nepatiesi avoti bieži izmanto anonīmus
profilus, nezināmas lapas, izdomātus nosaukumus un sensacionālas fotogrāfijas
bez avotiem. </p>

<h2>3. solis: Pārbaudi faktus citur</h2>

<p>Ja raksts šķiet pārspīlēts vai
pārāk šokējošs, meklē informāciju citos, uzticamos avotos! Piemēram:</p>

<p></p><ul><li>ievadi ziņas galveno frāzi Google;</li><li>apskati, ko saka oficiālās iestādes;</li><li>pārbaudi vairāku mediju ziņās.</li></ul><p></p>





<p>Ja neviena cita uzticama vietne
neziņo par notikumu, tas ir spilgts signāls, ka informācija ir maldīga.</p>

<h2>4. solis: Atpazīsti tipiskās viltus ziņu pazīmes</h2>

<p>Nepatiesu ziņu publicētāji bieži
izmanto šādus paņēmienus:</p>

<p></p><ul><li>skaļi virsraksti (“ŠOKS!”, “Neviens par šo
nerunā!”, “Beidzot atklāta patiesība”, u.tml.),</li><li>tiek minēta nepilnīga vai izdomāta statistika,</li><li>tiek dramatizēti fakti bez pierādījumiem,</li><li>tiek izmantotas vecas fotogrāfijas vai tādas,
kas ņemtas no citām valstīm,</li><li>ir ielikti emocionāli stāsti,</li><li>ir aicinājumi dalīties “lai visi uzzina
patiesību”.</li></ul><p></p>











<h2>5. solis: Ziņo par nepatieso ziņu</h2>

<p>Sociālajām platformām tagad ir
pienākums reaģēt uz nepatiesu un bīstamu saturu, jo to nosaka <a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">Digitālo pakalpojumu akts (DPA</a>).</p>

<p>Tu vari nospiest:</p>

<p></p><ul><li>“Report post / Ziņot par ierakstu”,</li><li>“Report ad / Ziņot par reklāmu”,</li></ul><p></p>



<p>Tas palīdz platformai izņemt
maldinošu saturu, bloķēt bīstamas lapas un pasargāt citus lietotājus. Ja vairs nevēlies
šādu saturu redzēt savā sociālo mediju ziņu plūsmā, nospied “Slēpt šo”, “Neinteresē”
vai “Rādīt mazāk šīs tēmas”. <a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">Digitālo
pakalpojumu akts (DPA)</a> nodrošina, ka lietotājiem ir tiesības kontrolēt to,
ko viņi redz. Un pastāsti par šo tēmu arī saviem tuviniekiem, lai visi būtu
zinoši par viltus ziņām un savām iespējām to izskaušanā.</p><p></p>

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Krāpniecība

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Atpazīsti viltības internetā!

Sabiedrība

Sociālie mediji ir vieta, kur informācija izplatās sekundēs — diemžēl arī nepatiesas ziņas, kas var radīt paniku, maldināt un pat apdraudēt cilvēkus. Katru dienu Facebook, Instagram, TikTok un citās platformās...

Kā rīkoties, ja sociālajos medijos redzi nepatiesu ziņu?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Kā rīkoties, ja sociālajos medijos redzi nepatiesu ziņu?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...