Dzīves noslēguma rituālam jeb bērēm ir divkāršs mērķis:
viens ir atcerēties šo cilvēku tā, kā mēs tos pazīstam dzīvē; un otrs ir "atvadīties"
no viņa fiziskās klātbūtnes, kas vairs nebūs mūsu dzīves daļa. Nereti, zaudējot
tuvinieku, ģimene viena uzņemas visu – jo apkārtējie baidās vai nevēlas
iejaukties vai arī īsti nezina, kā pareizi rīkoties. Jāatceras, ka vissvarīgākais
šajā mirklī ir pievērsties dzīvajiem un palikušajiem, sniegt emocionālu un
praktisku atbalstu.

<a target="_blank" href="https://www.vitoluapbedisanasdienests.lv/">Bēru plānošana</a>, cienījamas bēru mājas izvēle, draugu un bēru
viesu apziņošana un uzņemšana – prasa ļoti lielu emocionālu sasprindzinājumu,
kas var novest pie sabrukuma. Tādēļ šādā brīdī labākais, kā pasargāt sevi no
emocionālas pārslodzes, ir pieņemt līdzcilvēku atbalstu un izrunāties, savukārt
saimnieciskos jautājumus, kas saistās ar bēru organizēšanu, uzticēt <a target="_blank" href="http://www.adazuapbedisanasdienests.lv/">apbedīšanas
birojam</a>. 

Domājot par to, kā labāk runāt ar cilvēku, kas tikko
zaudējis tuvinieku, apbedīšanas dienesta pārstāvji iesaka pārdomāt, ko vēlies teikt draugam, lai neradītu liekus pārpratumus vai
papildus pārdzīvojumus jau tā emocionālajā laikā. Viņi saka, ka no pieredzes
visvairāk aizgājušā tuviniekam palīdzēs tieši emocionālais atbalsts, sajūta, ka
esi šeit, lai atbalstītu viņu. 

Ja vēlies izpaust savu empātiju, bet nezini kā atbalstu
ietvert vārdos, vari izmantot šādas frāzes:

“Man žēl, ka tā noticis!”, lai gan šī frāze ir klišeja, tā
darīs līdzcilvēkam zināmu, ka tev tiešām gribas viņu uzmundrināt. Tāpat arī -
“Viņš/-a bija brīnišķīgs cilvēks” vai “Man viņš/-a pietrūks” liks aizgājušā
tuviniekam sajust atbalstu un viņš sapratīs, ka nav viens šajā situācijā.

“Tu esi manās domās/Es par tevi domāju”, tas noderēs, ja
veidosi rakstisku ziņu. Dari viņam zināmu, ka viņš nav aizmirsts un vientuļš,
bet gan par viņu tiek domāts un esi šeit, lai viņu uzklausītu. Lai izrādītu, ka
vēlies atbalstīt cilvēku, vari teikt frāzes, kas aicinās viņu dalīties emocijās
un sajūtās tieši ar tevi, piemēram – 
“Tas tev noteikti ir ļoti grūti”. 

Izsverot to, cik tuvs tev ir cilvēks, kurš piedzīvojis
zaudējumu, un pavērojot, kā viņš tiek galā ar zaudējumu, vari piedāvāt
satikties kādā citā reizē, lai viņš varētu pastāstīt par to, kāds bija
aizgājušais cilvēks. Dažiem, kas zaudējuši tuviniekus, pārdzīvot nāvi ir
vieglāk runājot par mirušo.

Ja nevēlies ieslīgt līdzjūtīgos tekstos, jo zini, ka cietušais,
tāpat jūt, ka tu vienmēr viņu atbalstīsi, atceries kādu kopīgu gadījumu, ko
esat piedzīvojuši kopā ar aizgājēju. Atmiņas, turklāt pozitīvas vai smieklīgas,
palīdzēs ātrāk tikt pāri pārdzīvojumam un mudinās vienmēr atcerēties labo par
šo cilvēku.

Ko neteikt cilvēkam,
kas tikko zaudējis tuvinieku?

Daudzi cilvēki baigās pateikt kaut ko “ne tā”, un pareizi
vien ir, jo personas emocijas zaudējuma brīdī ir ļoti sakāpinātas, var rasties
pārpratumi vai nevajadzīgi strīdi. Runāt vajadzētu aiz mīlestības un cieņas,
nevis tikai tāpēc, ka šķiet vajag kaut ko
pateikt, lai neizskatos slikti. Ņem vērā šos 3 punktus, lai zinātu, ko
neteikt:

1. Nenoliedz personas nāvi.

2. Nenoliedz, ka cilvēks izjūt emocionālas sāpes,
kā arī neignorē viņa emocijas

3. Nenoliedz, ka aizgājušais, izmainīs tuvāko
cilvēku dzīvi

“Es zinu kā tu jūties” Lai gan šis varētu šķists kā
empātisks apgalvojums, tas var raisīt pretēju efektu. Ikviens izjūt zaudējumu
citādāk, nepielīdzini drauga emocijas savām un nenovienkāršo tās.

“Viņš/-a ir labākā vietā” – ja vien tu neesi 100%
pārliecināts, ka aizgājušais ticēja dzīvei pēc nāves, nesaki šo apgalvojumu, jo
tas varētu nostrādāt kā nicinājums, nevis mierinājums. 

“Tagad tu vari virzīties tālāk ar savu dzīvi” – īpaši, ja
aizgājušais pirms nāves mocījies ilgstošās sāpēs kādas slimības dēļ un prasījis
lielāku uzmanību un aprūpi no apkārtējiem, tev varētu ienākt prātā pateikt, ka
tagad būs vieglāk vai labāk – nedari tā! Tu aizskarsi otru cilvēku, radot
iespaidu, ka tavuprāt mirušais bija nasta. Tas nekādā veidā neizrādīs cieņu un
nemierinās tuvinieku.

“Es nezinu, kā es justos, ja būtu tavā situācijā”. Lai gan
šis ir patiess apgalvojums tev, tas nekādā veidā nepalīdz un nemierina citus,
turklāt – tas varētu parādīt, ka aizgājušā tuvinieks ir viens un nesaprasts.
Arī “Vismaz nāve bija ātra un nesāpīga” vai “Tā kā viņš/-a mira ilgi, tev bija
iespēja atvadīties” nebūs īstie vārdi, ko izmanot. Pat, ja vēlies otru cilvēku
uzmundrināt, šis nav īstais brīdis.

Ādažu apbedīšanas dienests

Vītolu apbedīšanas dienests

Dzīves noslēguma rituālam jeb bērēm ir divkāršs mērķis: viens ir atcerēties šo cilvēku tā, kā mēs tos pazīstam dzīvē; un otrs ir "atvadīties" no viņa fiziskās klātbūtnes, kas vairs nebūs...

Kā runāt ar cilvēku, kurš zaudējis tuvinieku?

Tev varētu patikt

Kā runāt ar cilvēku, kurš zaudējis tuvinieku?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt