Vasarā un atvaļinājumu sezonā daudz vairāk laika pavadām ārpus mājas. Domājot par prombūtni, nereti sagatavojamies - noslēdzam ūdeni, izslēdzam elektrību. Tomēr dažkārt ar to nepietiek, jo mūsu dzīvesvietu var ietekmēt bojājumi kaimiņu īpašumā. It īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā.Kā liecina apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige" dati, visbiežākie negadījumi saistīti ar dzīvokļu appludināšanu. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums atlīdzībās par gandrīz 160 šāda veida negadījumiem izmaksājis vairāk nekā 200 000 eiro. Lai negadījuma brīdī varētu rīkoties operatīvi, "Gjensidige" ir sagatavojusi praktiskus padomus, kas palīdzēs limitēt zaudējumus un saņemt finansiālu atlīdzību.<h2>Cik bieži tiek appludināti kaimiņi?</h2>Aplūkojot apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige" datus, redzams, ka gadā vidēji tiek pieteikti aptuveni 60 negadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki nopludina savus kaimiņus. Tajā pašā laikā izmaksāto atlīdzību kopējais apjoms cietušajiem mēdz variēt. 2023.gada laikā tika izmaksāti 65 887 eiro ar vidējo atlīdzību 1080 eiro. 2024.gadā izmaksu apjoms pieauga par 45%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt 2025.gada pirmajā pusē bijuši jau 36 pieteikumi un paredzams, ka izmaksu apjoms gada beigās sasniegs 2024.gada līmeni. Jāņem vērā, ka dzīvokļu applūšana ikdienā notiek daudz biežāk, nekā varētu šķist. Taču daudzi cilvēki nesaņem finansiālu atlīdzību, jo nezina savas tiesības vai nav apdrošināti.Applūšanas gadījumi notiek pietiekoši bieži, un katrs no tiem ir unikāls, jo atšķiras gan bojājumu iemesls, gan apjoms, gan nodarītie zaudējumi. Dažkārt bojājumi ir nelieli - cietis grīdas segums vai iekrāsojies griestu apmetums. Taču nereti tie skar arī sadzīves tehniku, mēbeles vai pat vairākus dzīvokļus vienlaikus, tāpēc šādās situācijās ir svarīgi rīkoties mierīgi, bet operatīvi.<h2>Rīcības soļi applūšanas gadījumā</h2>Mājokļu applūšanu nereti izraisa bojāti lokanie pievadi, piemēram, pie izlietnes vai tualetes skalojamās kastes, plastmasas cauruļu atvienošanās, kā arī veļasmašīnu pievadu bojājumi. Nopietnākos gadījumos plūdu cēlonis var būt arī nolietojušies vai saplīsuši stāvvadi. Mitruma parādīšanās pie griestiem ne vienmēr nozīmē bojājumus kaimiņu vai paša dzīvokļa komunikācijās. Iemesls var būt arī nolietojušās mājas ārsienas, pa kurām mitrums iekļūst no ārpuses, problēmas starpstāvu stāvvadu savienojumos vai nepietiekama ventilācija.Ja redzat, ka dzīvoklis pēkšņi sāk applūst, svarīgākais ir saglabāt mieru un darīt visu, lai mazinātu zaudējumus. Vispirms novērtējiet situāciju. Vai griestos parādās neliels mitrums vai mājoklī sāk intensīvi ieplūst ūdens? Abos gadījumos nekavējoties informējiet kaimiņu, no kura dzīvokļa, iespējams, ieplūst ūdens. Bieži vien viņi par notikušo nemaz nenojauš. Ja ūdens apjoms ir liels, nekavējoties zvaniet avārijas dienestam un mājas apsaimniekotājam. Viņi palīdzēs ātrāk apzināt problēmas cēloni. Apsaimniekotāja kontakti, visticamāk, norādīti uz dzīvokļa rēķina vai e-pastā, bet, ja dzīvojat "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekotā ēkā, zvaniet uz avārijas dienesta diennakts bezmaksas tālruni: 8000 8989.Pēcāk, situācija jācenšas stabilizēt saviem spēkiem. Ja ūdens pil no griestiem, zem noplūdes vietas novietojiet bļodas vai traukus. Tādējādi pēc iespējas vairāk pasargāsiet grīdas segumu. Ja iespējams, pārvietojiet mēbeles prom no mitruma vai vismaz paceliet tās virs grīdas un nolieciet sausā vietā. Ja ūdens tek uz lielākām mēbelēm, ko nav iespējams pārvietot, piemēram, dīvāna, uzklājiet plēvi vai citu mitruma izturīgu materiālu, lai to pasargātu. Ja redzat, ka ūdens var skart elektroierīces vai vadus, esiet ļoti piesardzīgs. Ja nejūtaties droši, ieteicams doties pie elektrosadales skapja un atslēgt elektrības padevi. Savukārt, ja bojājuma avots atrodas jūsu dzīvoklī, vispirms centieties aizgriezt ūdens padevi jeb tā saucamo ventili. Īpaša piesardzība nepieciešama, ja problēma saistīta ar karstā ūdens caurulēm vai radiatoru plīsumiem. Ja neesat pārliecināti, kur atrodas attiecīgais ventilis, drošāk ir sagaidīt speciālistu palīdzību un nedoties pie remonta darbiem pašiem. Arī šajā gadījumā svarīgi savlaicīgi izsaukt santehniķi, apsaimniekotāju vai avārijas dienestu. Daudzi apdrošinātāji ārkārtas gadījumiem piedāvā savus meistarus, kā, piemēram, Gjensidige MAXI meistari, kas sazvanāmi visu diennakti.Neatkarīgi no tā, vai esat cietušais vai bojājums aizsācies jūsu mājās, piefiksējiet notikušo un nofotografējiet visu, kas plūdu laikā ticis sabojāts. Šie attēli būs noderīgi gan apdrošinātājam, gan situācijās, kad nepieciešams pierādīt zaudējumu apmēru vai notikuma apstākļus. Ja negadījumam piesaistīts apsaimniekotājs, lūdziet viņam ne tikai novērst avārijas situāciju, bet arī apsekot abus dzīvokļus un sagatavot aktu, kurā fiksēti nodarītie bojājumi un zaudējumi. Aktu varat sastādīt arī paši, to abpusēji parakstot. Ja esat apdrošināts, tas palīdzēs paātrināt atlīdzības saņemšanu. Savukārt, ja apdrošināšana nav noformēta, dokuments kalpos kā pierādījums, kas var noderēt, vēršoties pie kaimiņa vai apsaimniekotāja.Lai saņemtu atlīdzību no apdrošinātāja, negadījumu ieteicam reģistrēt trīs darba dienu laikā. To iespējams izdarīt savas apdrošināšanas kompānijas mājaslapā, aizpildot pieteikuma formu. Jo detalizētāk aprakstīsiet situāciju un pievienosi fotoattēlus vai aktu, jo vienkāršāk būs izvērtēt bojājumus un ātrāk sākt atlīdzības izmaksas procesu. Pēc iespējas ātrāk negadījumu ieteicams pieteikt arī tiem, kuru dzīvoklī radusies problēma. Civiltiesiskā apdrošināšana, kas nereti iekļauta mājokļa apdrošināšanas polisē, palīdzēs nosegt kaimiņiem radītos zaudējumus."Atlīdzības apmērs tiek noteikts, ņemot vērā negadījuma seku novēršanas izmaksas un polises noteikumos norādīto pašrisku. Lai izvairītos no lielākiem tēriņiem, ieteicams apdrošināt ne tikai mājokli, bet arī iedzīvi. Tādējādi, nelaimes gadījumā, tiks segti arī izdevumi par bojātu televizoru, mēbelēm u.c. iekārtām," skaidro apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka.<h2>Ko darīt strīdu situācijās vai, ja neesat apdrošināts?</h2>Ja jums nav aktīvas apdrošināšanas polises, sākotnējie darbības soļi krasi neatšķiras. Galvenais ir informēt kaimiņus un citas atbildīgās iestādes, dokumentēt situāciju un censties pēc iespējas ātrāk veikt pirmos seku novēršanas soļus.Pēcāk nepieciešams veikt zaudējumu aprēķinu. To vari darīt sadarbībā ar meistaru, kas izveido darbu tāmi. Kad zaudējumu apjoms ir skaidrs, vērsieties pie kaimiņa vai apsaimniekotāja ar rakstisku prasību par izdevumu kompensēšanu. Iespējams arī panākt vienošanos, ka vainīgais apņemas pats veikt remontu cietušā dzīvoklī. Ja vienošanās nav iespējama un zaudējumi netiek atlīdzināti, nākamais solis var būt vēršanās tiesā. Šajā brīdī īpaši svarīgi ir visi iepriekš sagatavotie pierādījumi - attēli, tāmes un, protams, pārvaldnieka sastādītais negadījuma akts.Dzīvošana daudzdzīvokļu namā nozīmē kopā būšanu - ne tikai ikdienā, bet arī negaidītās situācijās. Jo labāk mēs zinām savas tiesības un rīcības soļus krīzes brīdī, jo mierīgāk spējam atrisināt pat sarežģītākos negadījumus. Tomēr, svarīgāk par visu būtu negaidīt nelaimi un savlaicīgi veikt dzīvokļa apskatu, lai novērstu potenciālos negadījumus, kā arī padomāt par apdrošināšanu.

Sabiedrība

Aktuāli

Vasarā un atvaļinājumu sezonā daudz vairāk laika pavadām ārpus mājas. Domājot par prombūtni, nereti sagatavojamies - noslēdzam ūdeni, izslēdzam elektrību. Tomēr dažkārt ar to nepietiek, jo mūsu dzīvesvietu var ietekmēt...

Kā saņemt finansiālu atlīdzību, ja jūs appludinājis kaimiņš?

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...