Lielākajai
daļai pedagogu darbs ar skolēniem un studentiem sagādā daudz gandarījuma un
prieka, tomēr tas var būt saistīts arī ar lielu intelektuālo, psihoemocionālo
un fizisko slodzi. 

Izglītības speciālisti var
būt pakļauti vairākām profesionālajām slimībām – balss traucējumiem,
psiholoģiskajam stresam, acu veselības un redzes problēmām, infekcijas
slimībām, kas viegli izplatās vidē, kur ikdienā atrodas daudz cilvēku. Tāpat
tās var būt sāpes un saspringums, ko rada ilgstošas piespiedu pozas.

Darbs, stāvot kājās
vai ilgstoši sēžot pie galda vai datora, ir arī viens
no lielākajiem kāju vēnu slimību riska faktoriem, radot dažādas
problēmas – no kosmētiska diskomforta līdz pat invalidizējošam stāvoklim.

Visbiežākā hroniskas vēnu
slimības forma ir hroniska vēnu mazspēja. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka
46% sieviešu un 40% vīriešu rodas hroniska vēnu mazspēja. 1% no viņiem attīstās
trofiskās čūlas.<h2>
Kādēļ ilgstoša sēdēšana un stāvēšana kaitē vēnu veselībai?</h2>

Ja ilgstoši sēžam bez
kustībām, tiek traucēta asinscirkulācija. Asinis sastrēgst mazā iegurņa vēnās,
paplašinot vēnu sānu zarus un radot vēnu varikozi. Palēninātas asins plūsmas,
pastiprinātas asiņu recēšanas un vēnu sieniņu bojājumu gadījumos var veidoties
trombi, un tas jau ir bīstami veselībai un pat dzīvībai.

Risks saslimt ar vēnu
slimībām skolotājiem ir arī gadījumos, ja viņi ilgstoši (ilgāk par 50% no darba
laika) stāv. Kāju muskuļi darbojas kā vēnās plūstošo asiņu pumpis. Cilvēkam
kustoties, muskuļi masē asinsvadus un uzlabo asins atteci – ilgstoši stāvot tas
izpaliek. Risks saslimt ievērojami mazinās, ja skolotājs ik pa laikam apsēžas,
izkustina un atpūtina kājas.

<h2>Kas liecina par vēnu
slimībām?</h2>

Pazīmes, kas liecina par vēnu
slimībām, sākotnēji var šķist maznozīmīgas, piemēram, kapilāru tīklojuma jeb
"vārnu kājiņu" parādīšanās vai nogurums kājās dienas beigās (kam gan
nenogurst kājas, visu dienu stāvot vai staigājot), vai smaguma sajūta vakaros.
Tomēr šos simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet pārbaudīt vēnu
veselību. Ja parādās sāpes, tirpšana, tūska, dedzināšanas sajūta, izteikta
nieze, krampji apakšstilbos (īpaši naktīs), paplašinātu vēnu, vēnu mezglu un
reljefa veidošanās, ādas pigmentācijas pārmaiņas, ekzēma, venozas čūlas, tad ar
ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties nemaz.

<h2>Kā pārbauda vēnu veselību? </h2>

Kāju vēnu veselības diagnostikā pirmā metode ir duplekssonogrāfija –
ar ultraskaņas palīdzību tiek novērtēts virspusējo un dziļo vēnu stāvoklis.
Izmeklējuma laikā pacients stāv uz speciāla paaugstinājuma un ārsts, izmantojot
īpašu ultrasonogrāfijas iekārtu ar zondi, uzliekot uz tās gelu, aplūko abu kāju
vēnas, izvērtē, vai asinis plūst netraucēti (vai nav trombu), vai nav vērojams
atvilnis (venozo asiņu atpakaļplūsma, kas rodas bojātu vārstuļu dēļ), kāds ir
to funkcionālais stāvoklis. Duplekssonogrāfija palīdz diagnosticēt varikozās
vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, venozo maspēju.

Izvērtējot izmeklējumu rezultātus, flebologs nosaka
turpmāko taktiku – ja vēnas ir veselas, var ieteikt, kā par tām rūpēties
profilakstiski, piemēram, valkājot atbilstošas un individuāli pielāgotas
kompresijas zeķes, ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu, ieteikt
fizioterapiju, fizikālo terapiju u.c.

Ar dupleksultrasonogrāfiju veic:

<ul>
 <li>kāju un roku dziļās un virspusējās venozās
 sistēmas izmeklēšanu;</li>
 <li>venozo trombožu diagnostiku un novērošanu
 dinamikā;</li>
 <li>iedzimto venozo patoloģiju diagnostiku.</li>
</ul>

<h2>Ko skolotāji var darīt vēnu veselības profilaksei? </h2>

<ul>
 <li>Ja sanāk ilgstoši sēdēt, vajadzētu ik
 pēc stundas piecelties no krēsla un intensīvi pastaigāt. Ejot muskuļi
 sāk aktīvi darboties un izdzenāt sastrēgušās venozās asinis kājās. Līdz ar
 to uzlabojas asinscirkulācija, liekās asinis tiek aizpumpētas pa lielo
 asinsvadu loku augšā uz plaušām. Kājas var arī uzlikt uz neliela soliņa,
 tās mazliet paceļot, tad ir pasīvā attece, kad asinis tek uz zemāko
 punktu.</li>
 <li>Ja sanāk ilgstoši stāvēt, stundu starpbrīžos
 vajadzētu apsēsties uz dažām minūtēm un kājas pacelt
 augstāk.</li>
 <li>Vakaros ieteicama kontrastduša -
 virzienā no pēdām uz augšu, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni. Tas uzlabo
 asinsvadu sieniņu tonusu.</li>
 <li>Ieteicamas fiziskās aktivitātes -
 skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, peldēšana u.c., bet nevajadzētu cilāt
 svarus ar lielu smagumu.</li>
 <li>Ieteicams valkāt kompresijas zeķes.
 Tās neļauj asinsvados uzkrāties liekajām asinīm, pasargā no hroniskās vēnu
 mazspējas progresēšanas, no trombu veidošanās un citiem sarežģījumiem.
 Tomēr jāņem vērā, kompresijas zeķēm ir dažādas kompresijas pakāpes un to,
 kāda pakāpe nepieciešama, flebologs nosaka katram pacientam individuāli.
 Jāņem vērā kājas apkārtmērs, lai zeķes nebūtu ne par lielu, ne par mazu.
 Vienā gadījumā no tām nebūs nekāda efekta, otrā – tiks panākts pretējais
 efekts: nevis uzlabojums, bet drīzāk pasliktinājums.</li>
 <li>Pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums - vidēji tie ir 1,5 litri ūdens klāt tam, kas tiek uzņemts,
 dzerot tēju, kafiju u.c.</li>
 <li>Svarīgi ir uzturēt veselīgu ķermeņa svaru ar
 sabalansētu uzturu, samazināt sāls lietošanu, atteikties
 no smēķēšanas.</li>
</ul>

Ja ir parādījušās sūdzības, noteikti konsultējieties
ar ārstu, kurš veiks izmeklējumus, diagnosticēs jūsu stāvokli un noteiks
atbilstošu ārstēšanu vai terapiju, lai mazinātu simptomus un uzlabotu jūsu vēnu
veselību.

<h2>Kā ārstē vēnas?</h2>

Mūsdienu medicīna sniedz daudzas iespējas būtiski
uzlabot situāciju un dzīves kvalitāti visos vēnu slimību gadījumos. Katram
pacientam ārstēšana tiek nozīmēta individuāli – kādam varbūt pietiek ar kompresijas
terapiju, bet lielākoties nepieciešama bojāto vēnu segmentu jeb posmu
likvidēšana ar operāciju. Bieži pacienti jautā, vai nevar vēnas izārstēt ar
zālēm. Diemžēl tikai ar medikamentozu terapiju vēnas izārstēt nav iespējams.
Venotoniskie medikamenti samazina sūdzības, bet bojātās, slimās vēnas (vēnas,
kurās konstatēts atvilnis) izārstēt, dzerot medikamentus, nevar. Šādās
situācijās nepieciešama operācija, un mūsdienās operācijas kļūst arvien
mazinvazīvākas. Tagad atvilņa skartās vēnas pat iespējams slēgt bez neviena
dūriena.

"Veselības centrs 4" filiāle "Baltijas
Vēnu klīnika" piedāvā visas pasaulē pieejamās vēnu ārstēšanas metodes:

<ul>
 <li>biolīmes metode - vēna no iekšpuses tiek aizlīmēta. Procedūras veikšanai nav
 nepieciešama anestēzija, pēc operācijas nav jāvalkā kompresijas zeķes;</li>
 <li>lāzeroperācija, izmantojot jaunākās paaudzes lāzerus;</li>
 <li>totālā lāzerablācija (Total EVLA) – unikāla lāzermetodes modifikācija, izmantojot
 trešās paaudzes lāzeru kombinācijā ar jaunākās paaudzes gaismas vadiem;</li>
 <li>ehoterapija ar SONOVEIN tehnoloģiju – neinvazīvā ķirurģija;</li>
 <li>radiofrekvences ķirurģija;</li>
 <li>miniflebektomija;</li>
 <li>sīko kapilāru slēgšana un ādas pigmentācijas
 novēršana ar transkutāno lāzerterapiju;</li>
 <li>sīko asinsvadu diatermokoagulācija;</li>
 <li>putu skleroterapija nelielu vēnu slēgšanai - vēnā tiek ievadīts medikaments, tā tiek
 slēgta un pakāpeniski izzūd;</li>
 <li>putu skleroterapija kombinācijā ar transkutānajiem
 lāzeriem.</li>
</ul>

Viena no biežāk veiktajām, universālākajām un
pieejamākajām metodēm ir lāzeroperācija, ko "Baltijas Vēnu
klīnika" flebologi veic, izmantojot visjaunākās paaudzes lāzerus.

Lāzeroperācijas laikā
bojātajā vēnas posmā tiek ievadīta lāzerzonde, caur atveri tajā lāzerstars tiek
izstarots uz vēnas iekšējo slāni. Lāzers iztvaicē vēnu, tā slēdzas, un
saistaudi pamazām aizaudzē vietu, kur kādreiz atradusies slimā vēna. Jaunās
paaudzes lāzeru iedarbība uz apkārtējiem audiem ir daudz saudzējošāka, pēc
operācijas notiek ļoti strauja atveseļošanās.

Uzmanību! Ārsti uzsver pacienta līdzestības un
līdzdalības neatsveramo nozīmi atveseļošanās procesā un aicina
strikti ievērot nozīmēto terapiju un norādījumus!

<h2>Labāk ir zināt! Kas
veicina vēnu slimību rašanos?</h2>

<ul>
 <li>Iedzimtība
 jeb ģenētiskā predispozīcija (risks 43% - 90%). Vēnu vārstuļu mazspēja var
 tikt pārmantota gan no mātes, gan tēva puses, taču ne vienmēr katra
 paaudze sastopas ar vēnu slimībām.</li>
 <li>Vecums
 un dzimums.</li>
 <li>Neveselīgs
 un mazkustīgs dzīvesveids.</li>
 <li>Darba
 vides kaitīgie faktori – karstums, smagumu celšana, ilgstoša fiziska
 pārslodze, ilgstoša sēdēšana un stāvēšana u.c.</li>
 <li>Grūtniecība
 un hormonālo preparātu lietošana.</li>
 <li>Liekais
 svars.</li>
 <li>Smēķēšana.</li>
 <li>Fizikālie
 faktori sadzīvē, traumas.</li>
 <li>Esošas
 hroniskās vai akūtās slimības.</li>
</ul>

Konsultēja "Veselības
centrs 4" asinsvadu ķirurģe, fleboloģe, Dr. med. Patrīcija
Ivanova

<h2>Izmantojiet iespēju!</h2>

"Veselības centrs
4" vasaras piedāvājums pedagogiem: 100-150 EUR atlaide vēnu
lāzeroperācijai. <a target="_blank" href="https://vc4.lv/akcijas/vasaras-piedavajums-izglitibas-darbiniekiem/">Uzziniet vairāk &gt;&gt;</a>

Ārstniecības iestādes
reģistrācijas kods: 0100-64114

Daudzprofilu medicīnas centrs SIA “Veselības centrs 4”

Veselība

Lielākajai daļai pedagogu darbs ar skolēniem un studentiem sagādā daudz gandarījuma un prieka, tomēr tas var būt saistīts arī ar lielu intelektuālo, psihoemocionālo un fizisko slodzi. Izglītības speciālisti var būt...

Kā skolotājiem saglabāt veselas un skaistas kājas?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Kā skolotājiem saglabāt veselas un skaistas kājas?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...