Simt dienas, kopš ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps – šī ir robežšķirtne, kad var sākt izvērtēt jebkuras amatpersonas paveikto.

"360 Ziņas" atskatījās uz to, kā Tramps izkonkurēja pārējos republikāņu partijas kandidātus un, kā Amerikas Savienotās Valstis nonāca līdz Donaldam Trampam - valsts līderim.

Štatu gubernatori, uzņēmēji un pat mācītājs – kopā trīspadsmit kandidāti. Viņi visi cerēja kļūt par ASV prezidenta amata kandidātu no Republikāņu partijas.

Astoņi, saprotot vājās izredzes, ātri vien padevās un no cīņas izstājās. Drīz no savām ambīcijām atteicās vēl trīs. Kā pēdējā savu kandidatūru atsauca bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. Par viņu nākamo, 2028. gadā paredzēto ASV prezidenta vēlēšanu saistībā, iespējams, vēl dzirdēsim.

Palicis viens, Donalds Tramps kļuva par vienīgo republikāņu kandidātu, kuram bija jāstājas pretī demokrātu kandidātei Kamalai Harisai.

Demokrāte kampaņā centās izcelt pieredzi ģenerālprokurores amatā, norādot uz notiesājošajiem spriedumiem pret Trampu. Atbalstīja afroamerikāņus, abortus, seksuālās minoritātes, bet imigrācijas jautājumus solīja risināt cieņpilni un demonstrēja skaidru nostāju par karu Ukrainā.

Tramps nekautrējās dramatizēt situāciju valstī un veidoja pārliecinošu glābēja tēlu. Solīja grēkāžu - imigrantu - masveida deportācijas, liekēžu - ierēdņu - atlaišanas, dabas resursu izgūšanu, nospļaujoties par klimata aspektiem un pāri visam nostādot peļņu un bagātību.

Trampa nozīmību potenciālo vēlētāju acīs vēl vairāk izcēla divi atentāta mēģinājumi.

Republikāņa uzvara bija pārliecinoša. Vēlētāju izraudzītie elektori par Trampu atdeva 277 balsis, par Harisu – 244. Un Tramps sāka posties inaugurācijas ceremonijai.