<p>Ziema mēdz būt untumaina un sagādāt ne vienu vien nepatīkamu
pārsteigumu, piemēram, kritienu uz slidenas ietves vai, neveiksmīgi nobraucot
no kalna. Iegūtā trauma bieži vien prasa nopietnu ārstēšanu un ilgu atkopšanos.
Kā uzlabot līdzsvaru, lai nenokristu un pasargātu sevi no traumām, stāsta
Mēness aptiekas pieaicinātais eksperts, VCA un AIWA Clinic traumatologs ortopēds
Visams Rafaels.</p><p>Ir noskaidrots, ka ik gadu pasaulē 34 300 000 kritienu rezultātā
tiek gūti nopietni ievainojumi un ir nepieciešama medicīniska palīdzība. Vēl
sliktāka ziņa - kritieni ir otrs biežākais pēkšņas nāves iemesls pasaulē un
visizplatītākais smadzeņu traumu cēlonis.</p><p>"Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras
"Nielsen" veiktā aptauja pērn atklāja ka vairāk nekā puse aptaujāto
iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem baidās no kritieniem uz slidenām
ietvēm. Katrs ceturtais jeb 26% atzina, ka šādas bailes izjūt galvenokārt
ziemas mēnešos. Protams, vislielāko satraukumu pauda gados vecāki aptaujātie.
Bet tikai 4% no visiem respondentiem apstiprināja, ka ir apguvuši paņēmienus,
kas palīdz izvairīties no kritieniem.</p><h2>Kas lūst visbiežāk?</h2><p>Kritiens uz slidenas ietves vai uz kalna nereti izraisa
dažādus roku, kāju, gūžas un potīšu lūzumus, kā sadziedēšana prasa vairākas
nedēļas. Turklāt nav izslēgts, ka krītot tiek gūts arī smadzeņu satricinājums
vai kāds nopietns sasitums. Traumatologs apstiprina, ka tieši ziemas mēnešos
traumpunktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās ievērojami pieaug pacientu skaits,
kuri galvenokārt guvuši traumas paslīdot uz ietvēm un ceļiem. Statistiku
krietni papildina arī cietušie slēpošanas trasēs un slidotavās.</p><h2>Būt aktīvam, bet nenokrist</h2><p>Visams Rafaels uzsver, ka ziema jau neiestājas pēkšņi -
zinām, ka tā mēdz būt dažāda, tomēr pilnīgi bez sniega un temperatūras
svārstībām, kas izraisa apledojumu, atkalu, neiztikt nevienu gadu. "Iesaku
parūpēties par to, lai pa rokai vienmēr ir aprīkojums sniega tīrīšanai, ledus
nokaisīšanai ar pretslīdes materiālu vismaz pie savas mājas sliekšņa un
celiņiem. Tā pat laikus jāpadomā par šādiem laikapstākļiem piemērotiem apaviem,
kas būtu stabili, ar neslīdošu zoli un nodrošinātu labāku saķeri ar slidenām
virsmām. Augstpapēžu zābaki sievietēm uz kādu laiku ir jānoliek malā."</p><h2>Ziemā steiga neder</h2><p>Jo lielāka steiga, jo ātrāks solis. Ātrā solī ir lielāks
risks nokrist, jo nav taču laika skatīties zem kājām! "Steidzoties mēs nepievēršam
uzmanību, kur liekam kājas un kur atrodas mūsu ķermeņa smaguma centrs. Noteikti
vajadzētu plānot papildu laiku, lai nokļūtu iecerētajā vietā. Steiga nebūs
sabiedrotais, taču pārdomāta laika plānošana un stabilitāte gan palīdzēs
saglabāt veselību," saka "Mēness aptiekas" pieaicinātais
eksperts Visams Rafaels.</p><h2>Nokrist un piecelties</h2><p>Paslīdēt un nokrist var gadīties ikvienam, neatkarīgi no
vecuma un fiziskās formas. Vai krītot izdosies izvairīties no traumas, ir
atkarīgs no tā, cik mīksti piezemēsies. Var teikt, ka diezgan droši traumu
garantē, piemēram, izstieptas rokas un sapinušās kājas. Speciālists iesaka
mājās uz mīkstas virsmas patrenēties krist pareizi. Tas būtu: krītot
neatbalstīties uz rokas, cik iespējams ātri saliekt rokas un piespiest pie ķermeņa,
galvu nedaudz ieraut plecos. Ieteicams būtu arī atbrīvoties un pacensties krist
uz sāna. Tāpat vajadzētu apdomāt, kā droši un ērti piecelties pēc kritiena.</p><h2>Universāla recepte - aktīvs dzīvesveids</h2><p>Tas gan palīdzēs uzturēt labu veselību, gan dos spēku,
stabilitāti, uzlabos līdzsvara sajūtu. Būtu ieteicams arī trenēt līdzsvaru,
veicot speciālus vingrojumus. Tie palīdzēs noturēt ķermeņa gravitācijas centru
stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru un aizkavē kritienus.</p><p>Jāņem vērā, ka fiziskajām aktivitātēm ir daudz papildu efektu,
piemēram, to laikā palielinās izturība un uzlabojas arī kognitīvās funkcijas un
tātad - dzīves kvalitāte.</p><h2>Kritienu profilaksei - uzlabo līdzsvara sajūtu</h2><p>Labam līdzsvaram nepieciešami muskuļi, kas ķermeni notur,
veicot dažādas kustības. Tādas nodarbes, kā, piemēram, joga un pilates, ietver
kustības, kas palīdz šos muskuļus stiept un stiprināt. Tiesa, pirms uzsākt
nodarbības, obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāpārliecinās, ka nodarbības
vada sertificēts speciālists.</p><h2>Līdzsvara sajūtu var uzlabot, regulāri izpildot mājās dažus vienkāršus
vingrojumus:</h2><p><b>Stārķis</b></p><p>Svarīgi pieturēties pie krēsla atzveltnes vai citas stabilas
virsmas. Pacel celī saliektu kāju (vēlams - 45 grādu leņķī) un noturi 10
sekundes. Atkārto 10-15 reizes un pēc tam to pašu veic ar otru kāju. Ar laiku,
iespējams, nebūs nepieciešams pieturēties.</p><p><b>Svari</b></p><p>Stāvot ar kājām gurnu platumā, lēnām pārnes svaru uz vienu
kāju, nedaudz paceļot otru kāju. Tādā pozā paliec 20-30 sekundes. Pēc tam to
pašu atkārto ar otru kāju.</p><p><b>Ķēde</b></p><p>Ej lēni taisnā līnijā, liekot soli pie soļa, pieskaroties ar
papēdi otras pēdas pirkstgaliem. Sākumā atbalstam vari izmantojot sienu.
Ieteicams veikt 20 soļus.</p><p><b>Spāre</b></p><p>Stāvi taisni, pieturies pie krēsla atzveltnes. Virzi vienu
kāju atpakaļ, noturi to nedaudz saliektu aptuveni vienu sekundi. Atkārto 10-15
reizes ar vienu kāju, tad - ar otru.</p><p><b>Balerīna</b></p><p>Vingrinājums var palīdzēt padarīt stiprākus potīšu muskuļus.
Turies pie krēsla vai sienas, kājas - plecu platumā. Pacelies uz pirkstgaliem,
tad - nostājies atkal uz pilnas pēdas. Atkārto vingrinājumu 10-15 reizes.
Atpūties un veic vēlreiz.</p><p><b>Krēsliņš</b></p><p>Stiprākiem kāju un iegurņa muskuļiem - pietupieni. Stāvi tā,
lai kājas gurnu platumā, saliec ceļus un virzi dibenu uz aizmuguri, it kā
censtos apsēsties. Turi svaru papēžos, rokas - priekšā vai uz augšstilbiem.
Atkārto 10 reizes.</p><p><b>Sānsoļi</b></p><p>Virzies maziem solīšiem uz sāniem, liekot kāju pie kājas.
Šķērso istabu un atpakaļ, lai strādātu uz abām ķermeņa pusēm. Šī kustība
stiprina gūžas un augšstilba muskuļus.</p><h2>Lasi arī:</h2><p></p><ul><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-sportot-ara-ziema/5396">Kā sportot ārā
ziemā?</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/pirma-palidziba-sasitumu-gadijuma/5171">Pirmā
palīdzība sasitumu gadījumā</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/rokas-traumas-ko-rada-arstu-pieredze/1997">Rokas
traumas – ko rāda ārstu pieredze?</a></li></ul><p></p><p></p><p>



































































</p><p></p>

Traumas

Domas

Ziema mēdz būt untumaina un sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu, piemēram, kritienu uz slidenas ietves vai, neveiksmīgi nobraucot no kalna. Iegūtā trauma bieži vien prasa nopietnu ārstēšanu un ilgu...

Kā uzlabot līdzsvaru, lai nenokristu?

Tev varētu patikt

Ielādējam...