Jāņi tiek svinēti visās trīs Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Apkopojot kopīgās un atšķirīgās Jāņu svinēšanas tradīcijas Baltijas valstīs, "Lidl" vēlas izcelt reģiona kultūras bagātību un vienlaikus veicināt kopības sajūtu, iedvesmojot cilvēkus svinēt svētkus ar cieņu pret vietējām paražām un kopīgām vērtībām.

Gada īsākās nakts svinēšana ir krāšņa tradīcija, kuras pamatā ir daba, ugunskuri un bagātīgi klāti galdi. Lai gan svētku būtība ir līdzīga, katrai valstij ir savas unikālas tautas tradīcijas un paražas.

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā Līgo dienā tiek kurināti lieli ugunskuri, ap kuriem pulcējas ģimenes un draugi, rīko piknikus, cep gaļu un vienojas kopīgās spēlēs un aktivitātēs. Viena no populārākajām ir lēkšana pāri ugunskuram – šī tradīcija ir izplatīta visās Baltijas valstīs. Cilvēki bauda vietējo mūziku (gan tradicionālu, gan mūsdienu), liela piekrišana ir arī iešanai pirtī. Un, protams, – jo tuvāk pusnaktij, jo aktīvākas kļūst dejas.

Ticējumi un rituāli

Lai gan Jāņu svinēšanā mūs un Baltijas kaimiņus daudzi paradumi vieno, katras valsts kultūras īpatnības izpaužas detaļās, īpaši ticējumos, kas saistīti ar nākotnes pareģošanu.

Igaunijā daudzi tic, ka, Līgo vakarā jāsavāc deviņi dažādi ziedi un jāliek tie zem spilvena, tad sapņos varēšot redzēt savu nākamo dzīvesbiedru. Jaunākās paaudzes arī meklē noslēpumaino sudrabaini balto papardes ziedu, kas, kā tiek uzskatīts, zied tikai Jāņu naktī un nes laimi un gudrību tam, kurš to atrod.

Latvijā ir ļoti izplatīta vainagu veidošana – vīriešiem darina vainagus no ozollapām, bet sievietes iepin visdažādākos ziedus. Gan vīriešiem, gan sievietēm vainagam jāsavāc deviņi dažādi ziedi. Sievietes pulcējas ap īpašu augstu koku, lai mestu tajā vainagu – cik reizes jāmet, līdz vainags paliek koka zarā, tik gadus jāgaida līdz precībām.

Līgo vakarā latvieši dzied tradicionālās līgo dziesmas, kuru piedziedājums "līgo, līgo" skan visā valstī. Daudzviet svinības ilgst visu nakti līdz rītam, sagaidot Jāņu dienas saullēktu.

Lietuvā arī vainagu nēsāšana ir svarīga. Interesanti – lietuviešu dāmas vainagus met ūdenī, lai vērotu to kustību – šī ticība ir saistīta ar nākotnes un attiecību pareģošanu. Daudzviet notiek dažādi rituāli un uguns šovi, kuros apvienojas mūzika, deja un uguns.

Bagātīgs svētku galds

Ēdienu ziņā igauņiem un lietuviešiem ir līdzīgas gaumes – iecienītākais ēdiens ir grilēta gaļa, bet no dzērieniem tiek izvēlēts alus vai bezalkoholisks dzēriens. Arī latvieši dod priekšroku alum un kvasam, vēršot uzmanību, lai tas ir vietējais. Savukārt neatņemama svētku galda sastāvdaļa ir Jāņu siers, kas igauņiem var atgādināt viņu tradicionālo sieru "sõira". Bieži vien šo sieru gatavo jeb sien mājās, paverot iespējas pielāgot ar iecienītajām piedevām – ķimenēm, dillēm, paprikas pulveri un dažādiem garšaugiem.

Savukārt saldajā ēdienā latvietim goda lieta ir galdā celt rabarberu plātsmaizi vai zemenes ar putukrējumu, kamēr igauņi dos priekšroku kama desertam ar kefīru un ogām, bet lietuvieši – nacionālajam saldumam šakotim vai medus kūkai ar biezu krēma kārtu.

Jāņu svinēšana Baltijas valstīs ir daudz vairāk nekā tikai izklaides pasākums – tā ir dzīva saikne ar senču mantojumu, dabas ritmiem un tautas identitāti. Ikkatra dziesma, ugunskurs vai ziedu vainags palīdz saglabāt un nodot tālāk tradīcijas, kas gadsimtiem ilgi vienojušas Baltijas cilvēkus šajā reģionā.