Vecāki ekrānierīces mazuļiem visbiežāk dod, lai paši iegūtu
atpūtas brīžus un novērstu bērnu uzmanību, liecina vecāku organizācijas
"Mammamuntetiem.lv" veiktās aptaujas dati, kas tika prezentēti
informatīvi izglītojošās kampaņas "Mazulis telefonā. Rotaļām jā,
ekrānierīcēm nē" laikā.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite Sabīne
Bērziņa norādīja, ka lielākā daļa vecāku lieto ekrānierīces, un 53% vecāku
ikdienā ir ieslēgts TV vai citas ekrānierīces. Vecāki to skaidro ar pozitīvu
attieksmi, proti, bērns tādā veidā pierodot pie ikdienas trokšņa. Vēl citi
vecāki nesaredz iespējamo kaitējumu, jo "bērns jau neskatās TV, viņu
varbūt tikai reklāmas piesaista", bet pārējiem vecākiem ekrānierīces pilda
emociju regulācijas funkciju, lai bērni nejustos vientuļi.

Aptaujas dati liecina, ka 61% vecāku iepazīstina mazuļus
līdz divu gadu vecumam ar TV, un no tiem 23% iepazīstina jau līdz viena gada
vecumam. Vēl 33% vecāku iepazīstina mazuļus ar mobilo telefonu - no tiem 8%
iepazīstina ar šo ierīci arī mazuļus līdz viena gada vecumam. Savukārt 11%
vecāku iepazīstina mazuļus ar planšetdatoru, bet 5% - datoru.

Visbiežāk jeb 25% gadījumos vecāki dod mazuļiem
ekrānierīces, kad pašiem nepieciešams atpūtas brīdis, un tikpat daudzi izmanto
tās citiem iemesliem. Vēl 22% dod ekrāniercīes rindās pie ārsta vai citiem
speciālistiem, 19% - lai izklaidētu bērnu, bet 12% - ēdināšanas laikā. Savukārt
24% neizmanto ekrānierīces nekādām situācijām.

Pēc Bērziņas paustā, vecāki bieži vien dod ekrānierīces arī,
lai bērns sadarbotos, tostarp, piemēram, ēdot brokastis vai griežot matus un
nagus. Tāpat ekrānierīces tiek dotas emociju un uzvedības regulācijai,
piemēram, braucot ar auto, un, kad nevar nomierināt bērnu, taču tās tiek
izmantotas vecāka citu pienākumu veikšanai, lai, piemēram, pavadītu laiku ar
vecāku bērnu, gatavotu ēst vai uzkoptu māju.

Aptaujas dati liecina, ka pēc ekrānierīču lietošanas mazuļu
uzvedība mēdz būt dažāda. 44% mazuļu līdz divu gadu vecumam pašam apnīk
ekrānierīces, 39% - mierīgi pārslēdzas uz citu nodarbi, 36% - prasa vēl, 22% -
paliek dusmīgi, 17% - raud, bet 14% - grūti nomierināties.

Bērziņa uzsvēra - jo vairāk emocionāli uzvilkts ir bērns, jo
mazāk ekrāns vajadzētu lietot.

Vienlaikus mazulis var tikt pie ekrānierīcēm arī bez vecāku
ziņas, un visbiežāk jeb 37% gadījumos tas notiek pie vecvecākiem, 33% - ciemos,
25% gadījumos ekrānierīces iedevušas vecākie brāļi un māsas, 22% gadījumos tas
notiek bērnudārzos un pulciņos, bet 18% - restorānos, pie ārstiem, uzgaidāmajās
telpās un citur.

Lielākai daļai jeb 33% vecāku ir negatīva attieksme pret
ekrānierīču lietošanu mazuļa vecumposmā, taču viņi norādījuši, ka reizēm
"nav citu variantu". Vēl 31% ir neitrāla attieksme, jo nav iespējams
izvairīties no viedierīču lietošanas, 22% neatbalsta viedierīču lietošanu, 9%
negatīva attieksme pret tām, taču viņi uzskata, kas tas ir veids, kā veltīt
laiku sev, 4% nav pārliecināti, vai ekrānierīču lietošana atstāj kādu negatīvu
iespaidu, bet 2% uzskata, ka ekrānierīces palīdz izglītot mazuli.

Dati liecina, ka ekrānierīces mazuļiem līdz divu gadu
vecumam tiek dotas lidmašīnās un autobusos, lai nodarbinātu bērnu - 75%,
restorānos, lai bērns mierīgi sēdētu - 66%, veikalā, iepirkšanās laikā, un
brīdī, kad bērnam ir dusmu izvirdums - 42%, koncerta izrādes, saviesīga
pasākuma laikā - 39%. Tikmēr 7% vecāku nav novērojuši situācijas, kad citi
vecāki dod mazulim ekrānierīces.

Puse vecāku uzskata, ka pieņemamākā situācija, kad mazulim
var dod ekrānierīces, ir sazinoties caur videozvanu ar radiniekiem. Vēl 32%
vecāku uzskata, ka mazuļiem var dot mierīgas multenes, 30% - izglītojoša satura
animācijas filmas, 28% - saturu, ko patērē kopā ar vecākiem, 20% - bildes un
video. Tikmēr 30% vecāku uzskata, ka nav piemērota satura, ko piedāvāt
mazuļiem.

Bērziņa norādīja, ka, pievēršoties ekrānierīcēm, mazuļi
neiemācās nekāda veida emociju un sajūtu regulācijas prasmes. Attiecīgi,
ilgtermiņā novēršot mazuļa uzmanību ar tām, mazulim arvien vairāk sakrājas
intensīvās emocijas, un vecāks ir nokavējis brīdi, kas varētu palīdzēt tikt
viņam galā ar nepatīkamām sajūtām un emocijām.

Arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs atzīmēja, ka primārais
vecāku uzdevums ir regulēt bērnu emocijas caur attiecībām staro bērnu un
vecākiem. Sākumā emociju regulācija ir ārēja, to nodrošina vecāks, taču, bērnam
augot, tā kļūst iekšēja. Caur ekrāniem šī prasme netiek attīstīta, tāpat arī
valodas un sociālas prasmes.

Viņš gan atzina, ka ekrānierīcēm var būt arī pozitīva
ietekme, tai skaitā arī uz valodas attīstību un citām funkcijām, taču tādā
gadījumā tam ir jābūt saturam, kas mērķēts uz šo vecumgrupu, ar izglītošanas un
trenēšanas nolūku. Tāpat tam jābūt tādam, ko var patērēt kopā ar vecāku, kurš,
piemēram, skaidro notiekošo.Lasi vairāk:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/padomi/ka-daudzbernu-vecakiem-sevi-nepazaudet-ikdienas-rutina/13098">Kā daudzbērnu vecākiem sevi nepazaudēt ikdienas rutīnā?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/padomi/nirgasanas-skola-ko-vecaki-var-darit-lai-palidzetu-un-apturetu-iebiedetajus/12917">Ņirgāšanās skolā: Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu un apturētu iebiedētājus?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/padomi/ka-vecakiem-cinities-ar-izdegsanas-sindromu/12286">Kā vecākiem cīnīties ar izdegšanas sindromu</a>

 </li></ul>





Autors: LETA

Bērnu drošība

Bērni

Vecāki ekrānierīces mazuļiem visbiežāk dod, lai paši iegūtu atpūtas brīžus un novērstu bērnu uzmanību, liecina vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" veiktās aptaujas dati, kas tika prezentēti informatīvi izglītojošās kampaņas "Mazulis telefonā. Rotaļām...

Kādēļ vecāki jau no mazotnes ļauj bērniem izmantot viedierīces?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...