<p>Mājdzīvnieki gan labi ietekmē saimnieka veselību, gan arī
palīdz mazināt stresa nelabvēlīgo ietekmi. Iecienītākie mājdzīvnieki -
kompanjoni, ko cilvēks tur savā mājā gan saziņai, gan pozitīvu emociju gūšanai,
protams, ir suņi un kaķi. Taču pirms mājdzīvnieka iegādes jāizvērtē vairāki
plusi un mīnusi, kā arī jāņem vērā vairāki aspekti, stāsta Rīgas klīnikas
Ikaross veterinārārsts, kinologs ar 30 gadu stāžu un sertificēts zoopsihiatrs
Alberts Čipuštanovs.</p><h2>Kāpēc vēlies mājdzīvnieku?</h2><p>Pirmais jautājums, uz kuru būtu jāatbild cilvēkam, kurš
apņēmies iegūt suni vai kaķi, ir mājdzīvnieka iegūšanas mērķis.</p><p>"Parasti cilvēki vēlas, lai mājdzīvnieks pildītu drauga
vai ģimenes locekļa, dažreiz pat "bērna" lomu. Piemēram, pusmūža un
vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru bērni un/vai mazbērni jau ir izauguši un
dzīvo atsevišķi, ir saglabājies ieradums par kādu rūpēties, veltīt īpašu
uzmanību," stāsta Alberts Čipuštanovs. Šādā gadījumā ir rūpīgi jāapsver,
vai cilvēki būs gatavi rūpēm par jaunu ģimenes locekli.</p><p>Atsevišķi vērts atgādināt par "suņa pamata darbu"
- sarga funkciju turpmāko izpildi: īpašnieka un viņa ģimenes locekļu, kā arī
īpašuma vai teritorijas sargāšanu. Šādi mājdzīvnieki un to audzināšana prasa
atbilstošu audzināšanu: svarīgi, lai saimniekam būtu laiks un enerģija
dzīvnieka apmācīšanai.</p><p>Jāatgādina, ka agrāk, pirms 15-20 gadiem, konkrētas suņu un
kaķu šķirnes tika audzētas pašapliecināšanās nolūkos, lai izrādītu savu
ienākumu līmeni vai arī iedvestu apkārtējos bailes, ja runājam par tā sauktajām
"kaujas" suņu šķirnēm. "Par laimi, šī dižošanās ir palikusi
pagātnē," saka veterinārārsts.</p><h2>Labākais kompanjons - kaķis vai suns?</h2><p>Dzīvnieks - kompanjons jāizvēlas ar pilnu atbildību. Ir
vērts ņemt vērā:</p><p>saimnieka vecumu un temperamentu (ja tas ir suns, tad
turpmākos 12-15 gadus būs nepieciešams viņu vest pastaigās vismaz 2-3 reizes
dienā), </p><p>iepriekšējo pieredzi ar mājdzīvniekiem un to audzināšanu, </p><p>ģimenes stāvokli, </p><p>mazu bērnu skaitu ģimenē,</p><p>dzīvnieka šķirnes īpatnības.</p><p>"Vientuļiem, veciem cilvēkiem neieteiktu izvēlēties
lielus suņus (būs grūti gan fiziski, gan finansiāli, īpaši nodrošināt pareizu
barošanu), kā arī izslēgt darba šķirnes (dienesta un medību šķirnes), ja
cilvēks ir nepieredzējis un nav gatavs veltīt daudz laika kinologa apmācībām.
Tāpat nevajadzētu izvēlēties arī hiperaktīvas suņu un kaķu šķirnes. Taču šajā
jautājumā vislabāk palīdzēs apzinīgs audzētājs, kurš labi parzina "savu
šķirni" un varēs ieteikt mierīgāka rakstura kucēnu vai kaķēnu. Noteikti
iepazīstieties ar topošā mājdzīvnieka vecākiem, novērojiet viņus un regulāri
sazinieties ar audzētāju," iesaka Čipuštanovs.</p><h2>Prieks vienmēr ir patiess</h2><p><b>Saziņa ar dzīvnieku</b>-kompanjonu aizvieto dažādus
meditācijas veidus, palīdz tikt galā ar negatīvām emocijām un pārvarēt stresu,
mazina vientulības sajūtu. "Varat iziet no mājas uz pusstundu vai
atgriezties darba dienas beigās - vienmēr būsiet gaidīts, un mājdzīvnieks
vienmēr no sirds priecāsies par jūsu atgriešanos! Tas, iespējams, ir galvenais
iemesls, kāpēc cilvēki iegādājas mājdzīvniekus. Pozitīvu emociju gūšanai,"
turpina zoopsihiatrs.</p><h2>Fiziskās formas uzturēšana.</h2><p>"Ikdienas pastaigas un aktivitātes ar suni svaigā
gaisā, kā arī rotaļas ar kaķi būs vērtīgas visiem ģimenes locekļiem,"
apliecina veterinārārsts. Pašreizējos pandēmijas apstākļos daudzi cilvēki
strādā attālināti no mājām, stundām sēž pie datora, maz pārvietojas pa dzīvokli
vai māju. Taču kustība, kā zināms, ir nepieciešama ikvienam!</p><h2>Problēmas audzināšanā? Viss ir risināms!</h2><p>Suņu vai kaķu agresija, bailes no vientulības, riešana bez
iemesla - problēmām var būt dažāds raksturs, un ar tām tikt galā var palīdzēt
īpašs speciālists, kurš saimniekiem spēj skaidri pateikt, ko viņi dara
nepareizi. Šis speciālists ir zoopsihiatrs vai veterinārārsts, kurš saprot
uzvedības medicīnu. Pēc Alberta Čipuštanova teiktā, dzīvniekiem ir līdzīgas
garīgās slimības kā cilvēkiem. Depresija, protams, dzīvniekiem, tīrā veidā
nepastāv, taču ir ļoti daudz citu psihisku saslimšanu - agresivitāte, dažādas
fobijas, kuras, gluži kā cilvēkiem, var izraisīt dažādi traucējumi. Piemēram,
separācijas sindroms vai bailes no šķiršanās, kad saimnieks nevar atstāt
dzīvnieku vienu mājās. Tā rezultātā seko gan kaitējums sev, gan mājas
priekšmetu bojāšana, gan bedrīšu rakšana uz ielas, gan problēmas ar tualetes apmeklējumu.</p><p>"Tas viss ir ārstējams! Dažreiz pietiek ar dažām
terapijas nedēļām, dažreiz tas aizņem vairāk laika, taču visu iespējams
labot," stāsta zoopsihiatrs.</p><h2>Mājdzīvnieka zaudēšana</h2><p>Diemžēl suņu un kaķu dzīves ilgums ir salīdzinoši īss. Reti
kurš mājdzīvnieks nodzīvo līdz 20 gadu vecumam. Ar šo aspektu arī jārēķinās.
Ģimenes mīluļa nāves gadījumā ne visi saimnieki vēlas uzņemt savā mājā vēl kādu
dzīvnieku, taču jauna, no patversmes paņemta kucēna vai kaķēna iegūšana var būt
īstās "zāles", uzskata Čipuštanovs.</p><p>













































</p><p>Vienlaikus viņš uzsver - lai arī kādu variantu cilvēks
izvēlētos, nekad nevajadzētu salīdzināt jauno ģimenes locekli ar iepriekšējo,
aizgājušo. Tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki ir atšķirīgi. Jaunajam mājdzīvniekam
vēlams dot jaunas iesaukas, neatkārtoties, lai zemapziņā nemēģinātu jaunajā
dzīvniekā saskatīt aizgājušo draugu. Vienlaikus iespējams izmantot iepriekšējā
dzīvnieka rotaļlietas, guļvietas un aksesuārus, tos gan dezinficējot.</p>

Suņi

Kaķi

Dzīvnieki

Mājdzīvnieki gan labi ietekmē saimnieka veselību, gan arī palīdz mazināt stresa nelabvēlīgo ietekmi. Iecienītākie mājdzīvnieki - kompanjoni, ko cilvēks tur savā mājā gan saziņai, gan pozitīvu emociju gūšanai, protams, ir...

Kāds dzīvnieks var būt labākais kompanjons?

Tev varētu patikt

Ielādējam...