Baltijas valstīs iedzīvotāju vasaras tēriņu paradumi ievērojami atšķiras – latvieši visbiežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši iegulda mājokļa labiekārtošanā, savukārt igauņi, arī siltajā sezonā, paliek piesardzīgi un cenšas taupīt. Tomēr visās trīs valstīs kopīgs ir viens – vasara tiek aizvadīta ceļojot un dodoties izbraucienos, ko kā galveno tēriņu virzienu norādījuši visvairāk respondentu. "Citadele" bankas veiktā aptauja rāda, ka Latvijā šādu izvēli minējuši 37% iedzīvotāju, Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 27%.<blockquote>Latvijā, salīdzinot ar kaimiņiem, vairāk tiek tērēts arī ēdienreizēm ārpus mājas – to atzinuši 15% aptaujāto, kamēr Lietuvā tie ir vien 6%, bet Igaunijā – 9%.</blockquote> Vienlaikus Igaunijā trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka arī vasarā cenšas stingri kontrolēt savus tēriņus. Eksperti uzsver – budžeta līdzsvars būtu jāsaglabā visa gada garumā, un arī vasarā vēlme tērēt vairāk nedrīkst novest pie neapdomīgiem pirkumiem. Bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale iesaka izmantot dažādus budžeta plānošanas rīkus – gan lietotnes, gan pavisam vienkāršas tabulas, piemēram, "Excel" vai "Google Sheets".Mājokļa labiekārtošana kā būtisks tēriņu virziens saglabājas visās trīs valstīs – gan Latvijā, gan Lietuvā šādu izvēli minējuši 20% respondentu, bet Igaunijā – 17%. Tas nozīmē, ka arī vasarā cilvēki aktīvi rosās savās mājās un dārzos, uzlabojot dzīves vidi.<blockquote>Latvijā īpaši izceļas jaunākās paaudzes pārstāvji – vecumā no 18 līdz 29 gadiem katrs trešais (34%) izvēlas ēst ārpus mājām, un arī vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem šie tēriņi ir būtiski.</blockquote> Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan mazāk izteikti. Savukārt kultūras pasākumiem un festivāliem latvieši tērē pavisam maz – vien 5% respondentu, bet bērnu aktivitātēm vai nometnēm – 4%. Arī kaimiņvalstīs šie rādītāji būtiski neatšķiras.Ginta Zemgale uzsver, ka augstā Latvijas jauniešu gatavība tērēt ērtībām un ēdienam ārpus mājas liecina par mainīgiem patēriņa paradumiem. Tajā pašā laikā zemie tēriņi bērnu un kultūras aktivitātēm var norādīt gan uz ierobežotu piedāvājumu, gan uz zemāku interesi, iezīmējot attīstības potenciālu šajās jomās.Igaunijā izdevumu kontrole izceļas kā būtisks elements visās vecuma grupās – katrs trešais cenšas plānot tēriņus neatkarīgi no sezonas. <blockquote>Lietuvā to dara 23%, bet Latvijā – vien 16%. Tas apliecina, ka Igaunijas sabiedrībā finansiālā disciplīna ir dziļāk iesakņojusies.</blockquote>Aptauju banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem visās trīs Baltijas valstīs. Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/latviesi-krapniekiem-naudu-nezelo-sogad-izmaniti-ap-10-miljoniem-eiro/52158">Latvieši krāpniekiem naudu nežēlo – šogad izmānīti ap 10 miljoniem eiro</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-zinaji-riga-burtiski-tiek-dedzinata-nauda-lai-silditu-ridzinieku/51379">Vai zināji? Rīgā burtiski tiek dedzināta nauda, lai sildītu rīdzinieku</a>

Nauda

Baltijas valstis

Sabiedrība

Baltijas valstīs iedzīvotāju vasaras tēriņu paradumi ievērojami atšķiras – latvieši visbiežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši iegulda mājokļa labiekārtošanā, savukārt igauņi, arī siltajā sezonā, paliek piesardzīgi un cenšas taupīt....

Kam Baltijas valstu iedzīvotāji dod priekšroku vasaras tēriņos?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...